Kā Tu izdomāji nākt strādāt policijā par glābēju?

Es ar peldēšanu nodarbojos jau no bērnības, jo mana mamma ir peldēšanas trenere. Pirms nonācu šeit, astoņus gadus strādāju par glābēju Jūrmalā – biju ieguvusi starptautisko instruktora sertifikātu un uzskatīju to par savu hobiju, ar ko nodarbojos paralēli studijām. Man patika gan pats darbs, gan atrašanās svaigā gaisā, bet nebiju aizdomājusies, ka ar peldēšanu es varētu strādāt algotu darbu. Kad no Jūrmalas pārcēlos dzīvot uz Rīgu, uzzināju par šo specializēto Rīgas pašvaldības policijas (RPP) pārvaldi, kur iespējams apvienot glābēja darbu ar policista darbu. Ņemot vērā to, ka man ir arī mediķa izglītība, šis darbs šķita kā apvienojums visām manām prasmēm un interesēm. Strādāju šeit jau trīs gadus.

Kāda ir Tava izglītība?

Esmu ieguvusi divas augstākās izglītības. Sākumā mācījos par feldšeri, bet strādājot sapratu, ka tas nav domāts man. Pēc tam studēju par zobu higiēnistu, taču arī šis darbs mani pilnībā neaizrāva. Sapratu, ka dzīvē jādara tas, kas sagādā prieku. Sākot strādāt šeit, sapratu, ka man patīk ne tikai glābēja, bet arī policista darbs, kā rezultātā iestājos augstskolā Turība, kur šobrīd studēju tiesību zinātni. Mūsu pārvalde ir pretimnākoša attiecībā uz darbiniekiem, kas mācās, un iespēju robežās pielāgo darba grafikus, lai mēs varam apmeklēt mācību iestādes.

Kas jādara, lai kļūtu par RPP darbinieku?

Lai pieteiktos darbam RPP, jābūt vismaz vidējai izglītībai un jāatbilst noteiktām likuma prasībām, piemēram, jābūt pilngadīgam, kā arī jābūt Latvijas Republikas pilsonim. Pretendentam jāpārvar piecas atlases kārtas, tai skaitā fiziskie pārbaudījumi, medicīnas komisija un jāraksta eseja. Pēc atlases kārtām ir intervija ar priekšnieka vietnieku, lai pārliecinātos, kāda ir kandidāta motivācija šeit strādāt. Ja visas kārtas sekmīgi pārvarētas, tad tevi ieskaita stažieru rindās, un trīs mēnešus notiek apmācības, kuru laikā tiek maksāta arī alga. Ja pēc trim mēnešiem visos priekšmetos esi sekmīgs, notiek atestācija, pēc kuras veiksmīgas nokārtošanas tevi pieņem darbā par policistu. Sekojoši – paiet četri, pieci mēneši līdz vari sākt strādāt pašvaldības policijā.

Vai ir nepieciešamas īpašas prasmes, lai nonāktu tieši šajā pārvaldē un varētu strādāt par glābēju?

RPP ir teritoriālās un specializētās pārvaldes, no kurām viena ir šī – Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvalde.

Kandidātiem, kas izteikuši vēlmi strādāt šeit, tiek īpaši pārbaudītas peldēšanas prasmes.

Taču arī tad, ja jaunais darbinieks sākotnēji uzsācis darbu citā pārvaldē, bet ir pārliecināts, ka gribētu strādāt šajā pārvaldē, ar laiku viņš to var izdarīt, bet pie nosacījuma, ja izrāda šādu iniciatīvu un veiksmīgi nokārto peldēšanas normatīvus.

Kāda ir bijusi Tava līdzšinējā karjera šajā pārvaldē? Kādas ir iespējas nākotnē virzīties augstāk pa karjeras kāpnēm?

Esmu no kārtībnieka kļuvusi par inspektoru. Par inspektoru var kļūt, ja pārvaldē izsludina brīvu štata vietu – jāpiesaka sava kandidatūra un jāpiedalās intervijā. Tad komisija vērtē, vai tu atbilsti inspektora amata prasībām. Pēc tam seko otrā atlases kārta – sava veida viktorīna, kur jāatbild uz jautājumiem par darbu un kurā tiek izspēlētas dažādas situācijas. Ja tā veiksmīgi izieta, tad iegūsti augstāku amata pakāpi. Pēc inspektora amata nākamais ir vecākais inspektors, kura darbs jau vairāk ir saistīts ar darbinieku koordinēšanu un dokumentiem. Savukārt, lai kļūtu par vecāko inspektoru, pašvaldības policijā ir jānostrādā vismaz pieci gadi. Vecākā inspektora amatam seko galvenais inspektors, kas koordinē vēl plašākā mērogā. Pēc galvenā inspektora amata seko pārvaldes priekšnieka vietnieka un priekšnieka amats.

Kāds ir Tavs darba režīms?

Mums ir darbs maiņās pa 12 stundām. Ziemas periodā strādājam Ķīšezerā un Lucavsalā, vasarā vēl arī citās glābšanas stacijās. Piemēram, Lucavsalā vienā maiņā strādā četri cilvēki, kuriem dienā darba laiks ir no 9.00 līdz 21.00, bet naktī no 21.00 līdz 9.00. Jāstrādā divas dienas maiņas un divas nakts maiņas, pēc kurām četras dienas ir brīvas. Arī Ķīšezerā jāstrādā divas dienas maiņas, bet nakts maiņa ir tikai viena – Vecāķu glābšanas stacijā, pēc kurām brīvas ir trīs dienas. Vasarā darbs sākas pulksten 10.00, bet pārējie nosacījumi ir līdzīgi.

Kā atšķiras Tavs darbs vasarā un ziemā?

Vasarā primārais ir ūdens un viss, kas notiek uz tā un ap to. Mēs strādājam kā glābēji un mums ir ūdens satiksmes grupa, kas kontrolē, kā tiek ievēroti kuģošanas noteikumi. Mūsu pārziņā ir astoņas glābšanas stacijas – Ķīšezers, Vecāķi, Bābelītes ezers, Vakarbuļļi, Daugavgrīva, Lucavsala, Rumbula un Ķīpsala. Primārais ir nodrošināt kārtību un drošību uz ūdens, kā arī pildīt policijas funkciju peldvietās. Piemēram, mums jāraugās, lai cilvēki neatļautās vietās nepeldinātu suņus, nesmēķētu un nelietotu alkoholu. Karstās dienās stacijās pie jūras ļoti bieži meklējam pazudušos bērnus – šādās dienās mēdz pazust pat astoņi, deviņi bērni. Turklāt, ja cilvēkiem gadījušās traumas, sniedzam pirmo palīdzību. Ziemas periodā, no 15. septembra līdz 15. maijam, galvenokārt, patrulējam ar laivām, kontrolējam makšķerēšanas, zemūdens medību un vēžošanas noteikumu ievērošanu, kā arī pārbaudām, vai laivu aprīkojums ir atbilstošs noteikumiem. Kad patrulējam ar mašīnu uz sauszemes, tad pārbaudām makšķerēšanas kartiņas, kontrolējam maluzvejniecību, pie ūdenstilpnēm veidojam slēpņus un gaidām, kad likumpārkāpēji nāks pēc saviem zvejas tīkliem. Paralēli šiem pienākumiem mēs dodamies arī uz dažāda veida izsaukumiem, piemēram, ja bērni atrodas uz ledus vai kāds ir ielūzis ledū. Katru rītu mums tiek izstāstīts dienas plāns, pēc kura mūs sadala maiņās, nolemj, kurš patrulēs ar laivu, kurš ar mašīnu, savukārt izsaukumi tiek pieņemti paralēli dienas plāna pildīšanai. Ja maiņas laikā ir sastādīts protokols, tad maiņas beigās mums savam priekšniekam ir jāraksta ziņojums, kurā detalizēti jāapraksta attiecīgais notikums.

Kādām prasmēm un īpašībām jāpiemīt Tavā darbā?

Jābūt ātrām reaģēšanas spējām, jo krīzes situācijās nedrīkst apjukt, taču to, vai šādas spējas piemīt, var saprast tikai tad, kad nonāc krīzes situācijā. Reakciju gan ar laiku var uztrenēt. Tāpat manā darbā nepieciešama bezbailība un spēja kontaktēties ar cilvēkiem.

Kandidātam jābūt līdzsvarotam, jo var nākties saskarties ar agresīvi noskaņotiem likumpārkāpējiem, tāpēc jāprot neizraisīt konfliktu un atrisināt problēmu sarunas ceļā.

Lai strādātu šajā pārvaldē, jāiegūst mazizmēra kuģošanas līdzekļa vadītāja apliecība – šīs prasmes darbinieki apgūst, uzsākot darbu. Darbiniekam CSDD mājas lapā jāiemācās noteikumi un jānokārto teorētiskais pārbaudījums.

Kāds ir Tavs ikdienas aprīkojums?

Mums pie formastērpa ir uzkabes josta ar izvelkamu steku – tonfu, roku dzelžiem, piparu gāzes baloniņu un elektrošoka pistoli. Mūsu pārvaldes darbiniekiem nav šaujamieroču, jo vairāk esam saistīti ar darbu uz ūdens. Pārvaldes rīcībā ir vairākas laivas, automašīnas, mikroautobuss, vasarā arī kvadricikli, kas noder, piemēram, kad pludmalē jāmeklē pazuduši bērni.

Kādi riski pastāv Tavā darbā?

Ziemā bīstami momenti var notikt, kad jāpārvietojas pa ledu. Šādos gadījumos parasti esam hidrokostīmā, kas, saskaroties ar ūdeni, piepūšas ar gaisu. Vasarā riski saistīti ar slīcēju glābšanu, jo slīcējs neuztver glābēju kā glābjošo personu, bet objektu, pie kā pieķerties.

Kas Tev darbā sagādā lielāko prieku?

Man tas ir pats darbs – no rīta jau pamostos ar prieku. Arī kolēģi šeit ir fantastiski. Vasarā esi svaigā gaisā, pie ūdens. Man patīk tas, ka šajā darbā valda neprognozējamība, nekad neiestājas rutīna. Kādus soļus uz priekšu jau vari paredzēt, bet nekad nevari zināt, kas notiks dienas gaitā. Tevī nepārtraukti ir neliels adrenalīna daudzums un garlaicīgi nemēdz būt.

Un kādas mēdz būt grūtības?

Dažkārt ir ļoti auksts un visnepatīkamākais ir tad, ja šādā laikā jābrauc ar laivu. Taču tas ir tikai sīkums uz kopējā fona. Tāpat dažkārt ir grūti izsekot visiem likumu grozījumiem un jaunumiem. Likumdošanas akti atšķiras no pārvaldes uz pārvaldi un tie var būt ļoti specifiski, piemēram, attiekties uz konkrētām teritorijām, un mums tie visi ir jāpārzina.

Kur vēl iespējams strādāt ar Tavām prasmēm?

Jebkurā dienestā, kurā darbojas glābēji. Piemēram, var doties strādāt uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, jo viņi nodarbojas ne tikai ar ugunsgrēku dzēšanu, bet arī ar glābšanas darbiem uz ūdens. Atšķirībā no mūsu pārvaldes viņi nepatrulē, bet reaģē tikai uz izsaukumiem.

Ko Tu varētu ieteikt jaunietim, kam interesē glābēja darbs pašvaldības policijā?

Ja ir labas peldēšanas un komunikācijas prasmes, nebaidīties un pamēģināt! Lai izprastu darba būtību,  var pieteikties Ēnu dienās, taču var droši nākt arī citā laikā, painteresēties par šo amatu detalizētāk, kā arī izbraukt kopā ar mums. Šobrīd pārvaldē esam piecas meitenes – ja meitenes ir aktīvas, ar sportu ir uz “Tu”, viņas noteikti ar šo darbu var tikt galā ne sliktāk par puišiem, tāpēc no fiziskajām prasībām nevajag baidīties. Turklāt, šeit strādājot, pastāv dažādas priekšrocības, piemēram, iespēja bez maksas apmeklēt peldbaseinu, bet sporta zāles apmeklējums izmaksā tikai 1 eiro. Tāpat darbinieki var iesaistīties dažādās sporta komandās – basketbola, volejbola, futbola.