Kāda ir jūsu izglītība?

Pavisam nesen absolvēju Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnologu fakultāti – tā ir vienīgā izglītības iestāde Latvijā, kas piedāvā apgūt augstāko izglītību pārtikas tehnologa profesijā.

Kāpēc izvēlējāties mācīties par pārtikas tehnologu?

Vecākiem pieder zemnieku saimniecība, tāpēc visu laiku ir nācies domāt, kā pagatavot dažādus ēdienus no izaudzētās produkcijas. Piemēram, tirgū kaut ko neizdodas pārdot svaigā veidā, tāpēc jādomā, kā produktu pagatavot un saglabāt. Tētis bieži teica: “Rita, nāc nepārdotos gurķīšus iemarinē!” Man tas ļoti patika, tāpēc pārtikas tehnologa profesijas izvēle bija likumsakarīga. Saredzēju sevi pārtikas ražošanas nozarē ne tikai kā ierindas tehnologu, bet vēlējos radīt arī jaunus produktus. Šobrīd visa pasaule virzās uz veselīgu ēšanu, tāpēc mans mērķis ir radīt ko jaunu un arī veselīgu.

Kuri mācību priekšmeti šīs profesijas iegūšanai ir vissvarīgākie?

Tā noteikti ir ķīmija, jo mācību laikā tiek apgūtas visas ķīmijas nozares, sākot no neorganiskās ķīmijas līdz bioorganikai.

Arī fizika un matemātika ir neatņemamas sastāvdaļas – priekšmetu kompleksā mijiedarbība ir pamats pārtikas tehnologa darbā.

Zināšanas nepieciešamas dažādiem aprēķiniem, piemēram, temperatūras režīmu noteikšanai, kā arī iekārtas darba ražīguma aprēķiniem un simtiem citu procesu, ar ko savā darbā saskaras pārtikas tehnologs.

Vai pārtikas tehnologs ir tehniskais darbinieks, kurš rēķina, kontrolē un kalkulē, vai arī viņam ir jāspēj emocionāli uztvert un sajust saražoto produkciju?

Tas nav viennozīmīgi. Liela loma ir aprēķiniem un skaitļiem, bet tīri emocionāli ir jāsajūt, kā produkts garšos, kas to var uzlabot un tamlīdzīgi. Uz produkta tapšanu ir jāskatās no visām pusēm, gan no tehnoloģijas, gan garšas sajūtām.

Jūs strādājat „Skrīveru saldumos”, kas ir neliela ražotne ar lielu roku darba īpatsvaru. Vai ar iegūto diplomu var strādāt arī lielajās pārtikas pārstrādes rūpnīcās?

Katram ir savs ceļš, taču diploms ir vienāds visiem – tas dod iespēju strādāt arī starptautiskos uzņēmumos ar milzīgu saražotās produkcijas apjomu.

Man ļoti paveicās, ka, atgriežoties no studijām Jelgavā, man tika piedāvāta izglītībai atbilstoša darbavieta tepat Skrīveros. Vairāki mani kursa biedri, jau ejot praksēs, ir pierādījuši sevi kā zinoši un kompetenti jaunie speciālisti un pēc studijām saņēmuši darba piedāvājumus ļoti lielos un labi pazīstamos pārtikas pārstrādes uzņēmumos.

Vai ikdiena vairāk saistās ar darbu pie datora vai arī tehnoloģiskā procesa uzraudzību ražošanā?

Lielākā daļa laika saistās ar darbu pie datora, lai veiktu kvalitātes kontroli, pārskatītu receptūras un tamlīdzīgi, taču pārtikas tehnologam darbs nav vienveidīgs. Ik dienu eju un skatos, kā norit ražošana, pārliecinos, ka visas iekārtas un darbinieki darbojas atbilstoši noteikumiem un kritērijiem, meklēju iespējas pilnveidot tehnoloģiskos risinājumus.

Tas ir pats labākais, ka visa diena nav tikai darbs pie datora, bet arī kustības un radošuma attīstīšana.

Tehnologam ir jāpārzina pilnīgi viss process, sākot no izejvielu pieņemšanas līdz gatavās produkcijas pakošanai.

Jūs strādājat saldumu ražotnē. Vai pašai arī garšo konfektes un citi saldumi?

Šobrīd varu teikt, ka saldumi man ir tuva tēma. Arī idejas par jaunu produktu izstrādi, saistās ar veselīgiem saldumiem. Valda stereotips, ka saldumi nevar būt veselīgi, bet es uzskatu, ka ekoloģiski produkti bez liekām papildvielām var būt veselīgi. Piemēram, piena konfekte „Gotiņa” ir lielisks produkts – kaut arī salds, tas ir veselīgs. Arī mūsu ražotās plūmes melnajā šokolādē ir labs piemērs, ka saldumi var būt veselīgi, jo gan plūmes, gan melnā šokolāde, protams, saprātīgās devās, ir veselīgi produkti. Šobrīd top arī spēcinošie batoniņi ar paaugstinātu olbaltumvielu īpatsvaru un samazinātu cukura daudzumu. Piemēru, kas pierāda, ka saldumi var būt organismam ļoti noderīgi, ir ļoti daudz.

Vai jūsu amatā obligāti ir arī nogaršot gatavo produkciju un izejvielas?

Jā, gan pieņemot izejvielas, gan kontrolējot gatavo produkciju, sensorā novērtēšana ir viens no veidiem, kā noteikt atbilstību. Tāpēc šokolādes, augļu un citu izejvielu nogaršošana ir ikdienišķa darbība, arī gatavā produkcija tiek nogaršota. Mani nebiedē, ka dienā nākas apēst kādu saldumu, jo it īpaši melnā šokolāde ir garšīgs un veselīgs produkts.

Vai cilvēks, kuram ir vienalga, ko viņš ēd, var kļūt par pārtikas tehnologu?

Domāju, ka šāds cilvēks nespēs ilgi strādāt šajā nozarē, jo pārtikas tehnologu profesiju izvēlas cilvēki, kuriem patīk labi un garšīgi paēst. Ja pārtika ir vienaldzīga, nekāds labais tehnologs nesanāks. Tas attiecas ne tikai uz saldumiem, bet arī uz jebkuru citu pārtikas produktu.

Cik pieprasīti Latvijā ir pārtikas tehnologi?

Grūti atbildēt uz šo jautājumu, situācija ir mainīga. Cik zinu par saviem kursa biedriem, kā arī kolēģiem ar lielāku darba pieredzi, atrast darbu specialitātē nav liela problēma. Iespējams, ka ne uzreiz tieši tehnologa amatā, bet pakāpi zemāk, piemēram, pārtikas ražošanas uzņēmumu laboratorijās, kā arī produktu kvalitātes vadītāja amatā.

Absolvējot universitāti, vienīgā izvēle nav pārtikas tehnologa amats – iespēju ir ļoti daudz, jo pārtikas pārstrādes rūpniecība attīstās, un tai ir vajadzīgi jauni speciālisti.

Uzsvēršu, ka cilvēks ar šādu izglītību var uzsākt arī pats savu biznesu, ieviešot tirgū jaunus inovatīvus vai arī tradicionālus, bet ar kaut ko ļoti īpašus produktus. Iemaņas biznesa uzsākšanai apgūst jau studiju laikā, piemēram, diplomdarbs saistās ar jaunas ražotnes atvēršanu, sākot no jauna produktu izstrādes, izejvielu saņemšanas, saražošanas līdz veikala plauktam. Nereti jau studiju laikā rodas idejas, kuras tālāk tiek attīstītas, piemēram, ar biznesa inkubatora palīdzību vai citiem atbalsta instrumentiem. Nereti šādi uzņēmumi “nostājas uz savām kājām” jau pēc dažiem gadiem. Protams, ir arī neveiksmīgi mēģinājumi. 

Kādi ir šī darba mīnusi? Vai pastāv fiziski un emocionāli riski?

Pārtikas tehnologs ir atbildīgs par pilnīgi visu, tai skaitā arī par kvalitātes un produktu drošības jautājumiem. Likumsakarīgi, ka liela atbildība rada stresu un emocionālu spriedzi. Reizēm pagurstu no atbildības nastas, bet tad saņemos un eju tālāk. Protams, jābūt arī fiziski uzmanīgam, jo pārtikas ražošana mūsdienās norit ar automatizētajām iekārtām, kas, nepareizi izmantotas, var radīt traumas. Es uzskatu ‒ ja tiek veikti visi darba drošības pasākumi, darbs pārtikas ražotnē nav bīstams.

Vai atalgojuma līmenis ir atbilstošs mūsdienu apstākļiem?

Atalgojums ir katrā uzņēmumā atšķirīgs, tāpēc varu teikt tikai par sevi – ņemot vērā manu izglītību un pavisam nelielo darba pieredzi, esmu ļoti apmierināta ar saņemto atalgojumu. Uzsvēršu, ka pārtikas tehnologs nav tikai sieviešu profesija, jo puišiem daudzas lietas apgūt ir daudz vieglāk, it īpaši sfērā, kas attiecas uz tehnoloģijām, kuras ir neatņemama pārtikas pārstrādes sastāvdaļa.

Vai jūsu darba ritms ir normēts – piemēram, darba dienas ilgums no astoņiem līdz pieciem?

Darba grafiks var atšķirties katrā uzņēmumā un arī ieņemamais amats var ieviest korekcijas darba grafikā.

„Skrīveru saldumos” aktīvākā sezona ir pirms Ziemassvētkiem, tāpēc šajā laikā strādājam vairāk.

Visiem taču gribas uz Ziemassvētkiem kaut ko garšīgu. Teorētiski ražotne varētu strādāt bez tehnologa tiešas klātbūtnes, taču, tā kā par produkta kvalitāti ir atbildīgs tehnologs, labāk ir vienmēr pārliecināties, ka viss norit pareizi un gala rezultāts būs kvalitatīvs.

Vai zināšanas par ķīmiju un produktu sastāvu ietekmē jūsu izvēles – ko ēst un kā ēst?

Kad dziļāk iepazinu organisko ķīmiju, vairāk uzmanības sāku veltīt pārtikas sastāvam un lasīt visu, kas rakstīts uz iepakojuma. Sāku meklēt arī papildu informāciju, turklāt mūsu studiju kurss bija veltīts dažādām pārtikas piedevām. Es ļoti rūpīgi lasu anotācijas, izvairoties no mākslīgajām krāsvielām un aromatizētājiem.

Vai varat teikt, ka pārtikas tehnologs ir nākotnes profesija?

Pavisam noteikti, jo cilvēkam vienmēr būs nepieciešamas uzturvielas. Nākotnes pārtikas tehnologiem ir lieli izaicinājumi, lai pabarotu planētas iedzīvotājus – tas ir viņu uzdevums. Nozare ir ļoti interesanta, un garlaicīgi nebūs nekad.