Kādas bija skolas laika intereses? Vai tās sakrīt ar šodienas realitāti?

Kopš agras bērnības mani ir interesējis pētīt dažādus priekšmetus, tos izjaucot, pētot detaļas un, visbiežāk, arī saliekot atpakaļ. Paticis arī kaut ko uztaisīt, piemēram, kuģu modeļus, lidmašīnas utt. Skolas laikā īpaši aizrāvos ar skeitbordu, un vēlāk pirmais nopietnais darbs bija skeitparku būvniecības uzņēmumā. Līdz ar to var teikt, ka zināmā mērā mana bērnības aizraušanās atspoguļojas šodienas realitātē.

Kur esat mācījies? Kāpēc izvēlējāties tieši šo izglītības iestādi?

Mācījos stila mēbeļu modelēšanu Rīgas Amatniecības vidusskolā (tagad Rīgas Mākslas un mediju tehnikums). Pēc devītās klases absolvēšanas iespēja apvienot vidusskolu ar profesiju šķita ļoti laba izvēle – divi zaķi ar vienu šāvienu. Mēbeļu izgatavošana man šķita vispiemērotākā nozare. Diemžēl to neabsolvēju un vidējo izglītību ieguvu vidusskolā, taču tā bija mana pirmā saskarsme ar profesionālu mēbeļu izgatavošanu. Vēlāk tomēr vēlējos iegūt izglītību savā nozarē, tādēļ iestājos Rīgas Tehniskajā koledžā un ieguvu Kokapstrādes tehnologa diplomu.

Vai profesijas apguves laikā jūsu interese par šo profesiju nostiprinājās?

Tā kā studijas apvienoju ar darbu kokapstrādes nozarē, ieguvu daudz jaunas padziļinātas zināšanas, ko arī uzreiz varēja pielietot darbā. Studijas noteikti paplašināja manu redzesloku gan savā profesijā, gan arī ārpus tās. Piemēram, dziļāk apguvu Cad/Cam programmas, darbu ar CNC iekārtām, un tas pavēra man plašākas iespējas darba tirgū.

Kāds ir jūsu karjeras ceļš? Pirmā darbavieta, plusi un mīnusi. Kā nonācāt pie privātā biznesa?

Kā jau minēju mana pirmā nopietnā darbavieta bija skeitparku būvniecības uzņēmumā. Mans uzdevums bija izgatavot un uzstādīt skeitparkus un to konstrukcijas gan Latvijā, gan ārzemēs. Darbs bija saistīts ar regulāriem komandējuma braucieniem. Risinājām neordināras problēmas, bet bija laba komanda un forša vadība, ar kuru izveidoju labu sadarbību arī jau kā sava uzņēmuma vadītājs. Ar laiku sapratu, ka tomēr ir vēlme atgriezties pie mēbeļu izgatavošanas. Dibināju savu uzņēmumu un sāku aukstā garāžā izgatavot pirmos pasūtījumus. Tālāk augu gan es, uzlabojot prasmes un iemaņas, gan uzņēmums, iekārtojoties labākās telpās ar modernākām iekārtām.

Jums ir pieredze darbam ārvalstīs. Vai šīs profesijas pārstāvjiem ir labas izredzes atrast darbu ārvalstīs?

Strādājot Latvijas uzņēmumā, esmu realizējis projektus ārzemēs un vēlāk pats ar savu uzņēmumu apkalpojis ārvalstu klientus. Par darba atrašanas iespējām ārzemēs gan nemācēšu teikt, bet domāju, ka profesionāļi savā jomā ir pieprasīti visur.

Kas jūs visvairāk priecē šajā darbā? Vai ir kāds darbs, kas palicis atmiņā kā izcils rezultāts?

Priecē, kad klienti ir tik apmierināti ar manu darbu, ka iesaka mani arī saviem draugiem.

Vislielākais izaicinājums ir savienot klienta dizaina vēlmes ar atbilstošiem tehniskiem risinājumiem, ievērojot vēlamo budžetu.

Kā piemēru varu minēt izstāžu stenda izgatavošanu vācu uzņēmumam. Netipiski šajā pasūtījumā bija tas, ka mēs veidojām modulāru un daudzreiz izmantojamu izstāžu stendu, ko iespējams uzstādīt dažādās izmēra konfigurācijās, jo dažādās izstādēs savam stendam uzņēmums nomā dažādu platību. Šajā projektā bija daudz izaicinājumu, bet, sadarbojoties ar šī uzņēmuma dizaina komandu, mums izdevās lielisks rezultāts.

Vai klienti mēdz izvirzīt neiespējamas prasības? Kā sabalansēt vēlamo ar esošo?

Protams, ir bijuši gadījumi, kad klientu vēlmes tehniski nav iespējams realizēt. Tad gan nākas klientam atteikt vai piedāvāt savu alternatīvu redzējumu.

Kā sekot tirgus tendencēm, iekļaujoties mūsdienu tendencēs, bet paturot prātā, ka mēbele tomēr ir paredzēta ilgstošai lietošanai?

Mūsdienās viss ir atrodams internetā - var redzēt un sekot līdzi pasaules mēbeļu dizaina aktualitātēm. Sekoju vairākiem ārzemju mēbeļu izgatavotājiem sociālajos tīklos, esmu arī dalībnieks mēbeļu izgatavotāju Facebook grupās, kurās katru dienu publicē desmitiem padomu, ideju un arī jautājumu, kas izraisa profesionālas diskusijas.

Kādas ir vispopulārākās grūtības praktiskajā darbā?

Nodrošināt pilnu ražošanas ciklu nav viegli. Bieži vien jārisina problēmas ar iekārtām, telpām un citiem sadzīviskiem sīkumiem. Organizatorisko un saimniecisko jautājumu risināšana aizņem ļoti daudz laika. Telpu atrašana arī ir izaicinājums, lai sabalansētu nepieciešamo platību un lokāciju ar izmaksām. Tāpat ražošanas iekārtu nodrošināšana prasa lielus ieguldījumus. Šobrīd jaunajiem uzņēmējiem no valsts puses ir pieejami dažādi atbalsta rīki, kas noteikti ir izskatīšanas vērti.

Nepieciešamās rakstura īpašības – iztēle, droša roka, pacietība vai kas cits?

Mēbeļu dizainā noteikti jābūt radošam, bet arī ar interesi par tehniskām lietām, lai varētu pilnvērtīgi izmantot mūsdienās pieejamās iespējas. Savukārt pacietība un mērķtiecība ir neatņemamas uzņēmēja īpašības.

Vai skices tiek zīmētas ar roku vai pilnībā izmanto tikai datorprogrammas?

Personīgi es skices veidoju ar datora palīdzību. To esmu atradis kā visparocīgāko risinājumu. Tādējādi klientam varu parādīt viegli uztveramas vizualizācijas un precīzi attēlot kādus konkrētus konstrukcijas mezglus. Ar roku man to izdarīt būtu grūtāk.

Vai iespējama klientu vēlmju un sava redzējuma sinerģija un harmonija?

Es piedāvāju dažus gatavus savus mēbeļu dizainus, bet bieži nākas pilnībā ņemt vērā klienta vēlmes, taču, godīgi sakot, arī tas man ir interesanti, jo tā esmu atklājis iepriekš neredzētus dizaina risinājumus.

Vai bieži nākas pārliecināt, ka konkrētajā vidē klienta izvēle nebūs īsti vietā? Savā būtībā tas ir individuāls darbs vai komanda – klients, dizainers, meistars?

Bieži saskaros ar situāciju, kad klientam nav pilnvērtīgs priekšstats par materiāliem, to īpašībām un ko kur var vai nevar izmantot. Šīs ir pozīcijas, kas klientam ir jāpaskaidro un jāpiedāvā alternatīva – ko mēs varam darīt, lai tavu ideju īstenotu tā, kā tu to redzi. Tas ir komandas darbs.

Kā jūs raksturotu savas profesijas darba apstākļus?

Veidot mēbeļu dizainu var arī no mājām, ko tagad pandēmijas laikā arī bieži daru. Savukārt strādājot darbnīcās, arvien vairāk apzinos, cik svarīga ir darba drošība, jo darbs ar kokapstrādes darbmašīnām ir bīstams. Pat viena maza skaidiņa acī man ir sagādājusi sāpes vairāku dienu garumā un dažus braucienus pie acu ārsta.

Vīzijas, ko vēlaties sasniegt?

Jau kādu laiku mēģinām ielauzties izstāžu stendu dizaina un izgatavošanas nozarē. Mūsu nākotnes vīzijas ir saistītas ar šo nozari, kas šobrīd, ņemot vēra situāciju pasaulē, ir zem lielas jautājuma zīmes. Bet noteikti neapstāsimies arī individuālo mēbeļu izgatavošanā, piedāvājot savu redzējumu.

Vai profesijai ir perspektīva ilgtermiņā?

Cilvēkiem vienmēr būs nepieciešamas mēbeles. Daļa izvēlēsies IKEA tipa mēbeles, kurām starp citu dizainu arī veido mēbeļu dizaineri, un daļa cilvēku izvelēsies individuālos mēbeļu risinājumus, kādus piedāvāju es. Tā kā jebkurā gadījumā profesijai ir perspektīva.

Kādas ir tālākizglītības iespējas – pašmācība, konkursi, tikšanās ar kolēģiem?

Zināšanas vienmēr ir jāpapildina, jo viss attīstās. Nevajag baidīties “izkāpt” no savas komforta zonas, pieņemt izaicinājumus un meklēt risinājumus, izmantojot savas un savu sadarbības partneru zināšanas un iespējas. Man ļoti patīk „Chris Salomone” un „Laura Kampf” veidotais interneta platformas Youtube saturs, bet domāju, ka tas ir subjektīvi. Ir ļoti daudz mēbeļu meistaru un dizaineru kanāli. Katram ir jāskatās un jāmeklē savi iedvesmas avoti, kas saskan ar paša redzējumu.