Ar loģistikas jomu ir saistīta ne tikai jūsu darba pieredze, bet arī izglītība.

Jā, Rīgas Tehniskajā universitātē esmu ieguvis profesionālā bakalaura grādu uzņēmējdarbības loģistikā, kas deva ieskatu ne tikai loģistikā, bet arī biznesā, ekonomikā. Pēc tam turpināju studijas turpat profesionālajā maģistrantūras programmā "Starptautisko ekonomisko sakaru organizācija un vadīšana" ar specializāciju "Uzņēmējdarbības loģistika un transporta ekonomika". Izvēloties studiju jomu un pēc tam arī uzsākot darba gaitas, man bija skaidra izpratne, kas ir manas tā brīža kvalitātes, personības iezīmes. Tās bija un ir, piemēram, spēja organizēt un plānot savu un citu darbu, prezentēšanas, uzstāšanās prasmes, spēja redzēt kopainu, elastība, spēja ātri pieņemt lēmumus. Un šīs prasmes ļoti labi sader kopā ar loģistikas jomu. Turklāt man patīk darbs, kam uzreiz ir vizuāls rezultāts. Arī šim uzstādījumam loģistikas joma atbilst.

Kad sevi pieteicāt darba tirgū?

Pirmo izpratni, ko nozīmē darbs loģistikā, guvu jau studiju laikā – praksē. Sāku strādāt kā loģistikas speciālists, un tad jau pamazām pienākumu klāsts un atbildība palielinājās. Pirms pievienošanās Aldarim piecus gadus nostrādāju uzņēmumā, kas darbojās metāla produktu ražošanā, tātad gala produktam nebija derīguma termiņi, kas lielā mērā atviegloja dažādus ar loģistiku saistītus jautājumus – produkts nav plīstošs, to var pārvadāt neatkarīgi no gaisa temperatūras ārā u. tml. Ar laiku radās vēlme pieņemt jaunus izaicinājumus, un „Aldaris” tos piedāvāja. Uzņēmums pārstāv pārtikas rūpniecību, kas nozīmē, ka loģistikā ir jārisina daudz un dažādi aspekti, kas skar drošu un ātru piegādi.

Kādi jautājumi ir loģistikas vadītāja pārziņā?

Galvenais pienākums visam Loģistikas departamentam kopumā ir pēc pārdošanas pasūtījuma saņemšanas nodrošināt vajadzīgās preces piegādi noteiktajā vietā, laikā un noteiktajā kvalitātē. Loģistikas vadītājs pārrauga, lai šis process noritētu sekmīgi.

Ir jāzina, kas tiks pasūtīts, kad tiks pasūtīts, cik daudz tiks pasūtīts, kādi resursi tam ir nepieciešami, kāda ir pasūtījuma specifika, kad aizvest un tamlīdzīgi. Turklāt to jāspēj salāgot ar optimālām izmaksām, vienlaikus neietekmējot procesa kvalitāti.

Tas nozīmē nemitīgu komunikāciju ar ražošanas, pārdošanas departamentiem. Loģistikas departaments nevar strādāt atrauti.

Precīzi. Mums ir jābūt kā cimdam ar roku.

Jums ir normēts darba laiks?

Ir noteikts darba stundu skaits, kad notiek visaktīvākā strādāšana. Taču mums ir jābūt elastīgiem – ja ir radusies kāda problēmsituācija, tā ir jāatrisina, neskatoties uz to cik rāda pulkstenis un cik stundu jau ir strādāts.

Piemēram, intensīvākais darba laiks „Aldarim” ir vasaras periods, kad pieprasījums ir salīdzinoši augstāks, un tas var nozīmēt garākas darba dienas.

Ieskicējiet savu raksturīgāko darba dienu!

Darba dienas gaitu nevar prognozēt, līdz ar to katra diena mēdz būt citāda. Ja man būtu jānosauc būtiskāko nedēļas griezumā, tad tā noteikti ir resursu plānošana, datu analīze vai budžeta plānošana, uzlabojumu ieviešana. Es teiktu, ka 25% no mana darba tiek veltīti datu un finanšu analīzei, 25% problēmsituāciju risināšanai, 25% – plānošanai, komunikācijai, 25% –  likumdošanas normu ieviešanai, iepirkumu nodrošināšanai.

Kas no minētajiem pienākumiem jums sagādā vislielāko gandarījumu?

Man patīk atbildības spektrs un plašums – mani lēmumi rezultējas kādā aktivitātē.

Un kas ir šā darba garoziņa?

Piegādes ķēde ir tik stipra, cik tās vājākais posms. Ir jābūt gatavam, ka šis posms plīsīs, un ir jāspēj operatīvi šo situāciju atrisināt, lai nodrošinātu piegādes ķēdes nepārtrauktību.

Darba stundu izteiksmē jābūt ļoti elastīgam. Jābūt augstai stresa noturībai.

Kopš šā gada februāra esat kļuvis par „Carlsberg Baltic” piegādes ķēdes direktoru Baltijas valstīs. Vai un kā ir mainījusies jūsu darba ikdiena?

Globāli raugoties, pienākumu būtība nav mainījusies, mainījies ir tas, ka manā atbildībā tagad ir visas Baltijas valstis. Iepriekš mērojamie attālumi man bija robežās līdz 100 kilometriem, tagad, lai pārraudzītu Lietuvu vai Igauniju, ceļā paiet aptuveni četras stundas. Salīdzinoši samazinājusies mana līdzdalība operatīvu problēmu risināšanā, tās jau risina attiecīgās valsts atbildīgā persona, taču palielinājusies ir stratēģisku lēmumu pieņemšana, kuri jau pašās beigās ietekmē šo operatīvo darbību. Ir jāspēj paredzēt trīs soļus uz priekšu.

Kādas ir jūsu darba valodas?

Latvijā tā ir valsts valoda – latviešu valoda, Baltijas valstu līmenī – angļu valoda. Es protu arī krievu un vācu valodu.

Vai un kas no skolas laikā apgūtā noder pašreizējā darbā?

Ir jāapgūst pēc iespējas plašāka zināšanu bāze, jo pēc vidusskolas jau ļoti daudzi vēl nezina, kā iegrozīsies viņu tālākais ceļš. Darbs loģistikas jomā var nozīmēt, ka cilvēks, piemēram, strādā kādā ražošanas uzņēmumā, vietējo vai starptautisko pārvadājumu firmā, un atkarībā no uzņēmuma specifikas būs vajadzība pēc dažādām zināšanām, piemēram, finanšu procesu pārvaldība, padziļinātāka izpratne par tehnoloģiju ieviešanu, cilvēkresursu vadīšana, kā arī jābūt apveltītam ar empātiju. Īsāk sakot – starpdisciplināras spējas un kompetences ir tikai un vienīgi ieguvums. Tā varētu būt svarīgākā «ceļamaize», ko paņēmu no skolas – neapstāties pie esošajām zināšanām.

Vai pieprasījums pēc loģistikas vadītājiem ir un būs?

Kamēr būs vajadzība efektīvi un kvalitatīvi pārvietot preces un/vai informāciju no punkta A līdz punktam B, šī profesija būs vajadzīga. Domāju, ka nākotnē nepieciešamība veikt pārvadājumus palielināsies.

Loģistikas jomā ir dzimumu līdzsvars?

Nozarē ir vērojams vīriešu pārsvars, taču, piemēram, Loģistikas departamenta nodaļu vadītāji ir 50% vīriešu un 50% sieviešu. Arī pirms manis Loģistikas departamentu vadīja sieviete. Līdz ar to dzimumam šajā amatā nav nozīmes, svarīgas ir personības kvalitātes un iezīmes, ko minēju pašā sarunas sākumā.

Vai atalgojums ir konkurētspējīgs, atbilstošs ieguldītajam darbam?

Darba samaksa ir virs vidējā līmeņa valstī [atbilstoši Centrālās statistikas datiem, tā tuvojas 1100 eiro robežai]. Atalgojums ir atbilstošs ieguldītajam darbam.