Intervija ar Zani Volbergu,
Latvijas Nacionālās operas un baleta koncertmeistari
Kā nonācāt līdz izvēlei par koncertmeistares profesiju?
Paldies vecākiem, kur mani pamudināja iestāties mūzikas skolā. Tur gan pati izvēlējos, ka gribu spēlēt klavieres, un patiesībā mana mīlestība pret klavierspēli sākās jau agrā bērnībā, jo vecāki man nopirka instrumentu, un es ļoti daudz spēlēju pati. Ne tikai to, kas tika uzdots skolā, bet arī citus nošu tekstus. Tādā veidā es attīstīju nošu lapas lasīšanu, un, lai arī vēl nezināju, kā to sauc, bet – jā, es jau bērnībā gribēju kļūt par pianisti/koncertmeistari.
Kur jūs apguvāt klavieru spēlēšanu?
Rīgas 1. mūzikas skolā (tagad – Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skola), vēlāk – Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, kur klavieres mācījos pie Sandras Jalaņeckas, bet klavieru pavadījumu – pie Benitas Ābeles. Brīnišķīgi pedagogi, kuri man iedeva daudz vērtīgas informācijas tieši profesionālajā jomā. Pēc tam iestājos Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā (JVLMA), un tur man bija tā laime specialitāti mācīties pie Sergeja Osokina, bet klavierpavadījumu – pie Hertas Hansenas. Tur arī ieguvu maģistra grādu.
Akadēmija piedāvāja ļoti daudz iespēju mācīties meistarklasēs – gan pie pašmāju, gan ārzemju māksliniekiem, un es šīs iespējas arī maksimāli izmantoju.
Kur var apgūt koncertmeistara profesiju?
Klavieru pavadījums kā atsevišķs priekšmets bija jau Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. Savukārt studiju laikā akadēmijā man jau bija iespēja pavadīt daudzus Latvijas Nacionālās operas solistus, ar kuriem tagad esam kolēģi. JVLMA piesaistīja lielas skatuves zvaigznes, un mēs, studenti, viņus pavadot, no tā daudz varējām mācīties.
Vai ir kādi mācību priekšmeti, kam pievērst uzmanību jau skolā?
Noteikti ir jāpievērš uzmanība visiem ar mūziku saistītajiem priekšmetiem - solfedžo, harmonijai, mūzikas vēsturei, kā arī priekšmetiem, kas ir saistīti ar mūzikas stiliem un to interpretāciju.
Kā uzsākāt profesionālās darba gaitas Latvijas Nacionālajā operā?
Man palaimējās. Jau maģistrantūras studiju laikā sāku strādāt par koncertmeistari akadēmijā, pirms tam kā klavieru pedagogs un koncertmeistare biju strādājusi arī mūzikas skolās. Mūziķu vidē biju jau ilgāku laiku, un – 2013. gadā nāca piedāvājums strādāt Latvijas Nacionālajā operā. Tur bija vajadzīgs kora koncertmeistars, turklāt – uzreiz. Man ļoti strauji nācās ielēkt Latvijas Nacionālās operas kora plašajā repertuārā, īsā laikā to apgūt nebija viegli, bet arī nošu lapas lasīšanas pieredze, ko biju uzkrājusi jau no bērnības, man ļoti noderēja.
Kāda ir koncertmeistara darbadiena? Kāds ir darba laiks?
Tas ir atkarīgs no tā, kur koncertmeistars strādā. Es strādāju Latvijas Nacionālajā operā, bet – man tas nav darbs, tā ir liela daļa manas dzīves. Bieži gadās, ka es ienāku šeit pulksten 11 un izeju pulksten 23. Tā tas vienkārši notiek, jo ir mēģinājumi, ir individuālas stundas ar vokālistiem, ir izrādes, koncerti. Ir arī diezgan daudz projektu paralēli Latvijas Nacionālajai operai, un tas nozīmē, ka arī pašai daudz ir jāspēlē un sevi jāpilnveido. Man personīgi ir svarīgi sevi turēt labā formā, tāpēc arī pati visu laiku vingrinos.
Arī mans dzīvesbiedrs Rihards Mačanovskis strādā Latvijas Nacionālajā operā – viņš ir operas solists. Es klausos viņa mēģinājumus, kopā klausāmies ierakstus un arī mājās par operu un mūziku vispār diezgan daudz runājam. Principā man darbadiena nekad nebeidzas, jo – man tas nav darbs, tas ir mans dzīvesveids. Es pat neprotu no tā pilnībā atslēgties. Mēģinu, bet ne vienmēr sanāk.
Kādas ir izaugsmes iespējas koncertmeistara profesijā?
Koncertmeistari ir vajadzīgi visiem vokālistiem, instrumentālistiem, koriem.
Viņi ir vajadzīgi mēģinājumos, koncertos. Neviens koncerts nenotiek bez koncertmeistara – pirms solists iziet uz skatuves un spēlē ar orķestri, viņam ir bijis darbs ar koncertmeistaru. Patiesībā koncertmeistaram ir ļoti plašas iespējas – ne tikai Latvijā, arī visā pasaulē. Pieredzējis koncertmeistars nekad nepaliks bez darba.
Kādās iestādēs ir vajadzīgi koncertmeistari?
Mūzikas skolās, augstskolās, operteātros.
Cik konkurētspējīgs ir koncertmeistara atalgojums?
Tas ir atkarīgs no slodzes, cik daudz koncertmeistars strādā.
Cik svarīga koncertmeistaram ir sadarbība ar kolēģiem?
Ļoti svarīga. Jo koncertmeistars nestrādā viens, viņš visu laiku ir kontaktā ar kolēģiem.
Kādas ir šīs profesijas ēnas puses?
Man tas ir dzīvesveids, tāpēc man šajā profesijā nav ēnas pušu.
Koncertmeistaram ir ļoti daudz jāstrādā, varbūt tā kādam varētu būt ēnas puse. Bet visur, ja ko gribi sasniegt, ir daudz jāstrādā. Man tas ir dzīvesveids, tāpēc izteiktu ēnas pušu nav.
Kas jums šajā profesijā sagādā vislielāko gandarījumu?
Man ir bijusi tā laime piedzīvot, ka skatītāji ceļas kājās un aplaudē. Jā, skatītāju sajūsma dod gandarījumu. Pat ja arī uzreiz to neaptver, tad vēlāk, kad saproti, ka kāds projekts ir veiksmīgi pagājis un tu esi kādu emocionāli uzrunājis, tā ir lielākā laime. Vai arī – kāds jauns izaicinājums sev. Pat ja tev pašam liekas, ka tu to nevari, tu nevis nolaid rokas un padodies, bet tomēr dari. Pārkāp sev pāri, sevi pārlauz un – izdari!
Vai šī profesija ir piemērota gan sievietēm, gan vīriešiem?
Jā, nav ierobežojuma.
Kādas rakstura īpašības nepieciešamas koncertmeistaram, lai labi veiktu savu darbu?
Pacietība. Augsta atbildības izjūta. Precizitāte. Spēja koncentrēties. Jāspēj strādāt komandā. Ir jāatbalsta mūziķi, ar ko kopā spēlē, katram jāatrod pareizā pieeja, kas nozīmē, ka
koncertmeistaram jābūt arī mazliet psihologam. Jābūt arī ļoti mobilam un elastīgam, jo ir jāstrādā dažādos lauciņos – ar solistu, ar instrumentālistu, ar kori, ar orķestri, ar diriģentu.
Kāds ir šīs profesijas lielākais izaicinājums?
Man tas bija, tikko sākot strādāt Latvijas Nacionālajā operā – ātri spēt ielēkt visā repertuārā, kas ir diezgan plašs.
Turklāt man ir arī daudzi projekti – ar Ventspils kamerkori, ar Ventspils kamerorķestri, ar Jelgavas kamerorķestri. Šajos projektos ir ļoti daudz izaicinājumu, jo repertuārs ir ļoti daudzveidīgs, ir daudz dažādu uzdevumu, jāmāk pielāgoties, arī spēlēt dažādus instrumentus. Tā ir brīnišķīga iespēja pilnveidoties, ko man devis diriģents Aigars Meri – šo kolektīvu diriģents, Latvijas Nacionālās operas galvenais kormeistars. Esmu viņam pateicīga arī par iespēju gūt pieredzi kā solo māksliniecei.
Ko jūs ieteiktu jauniešiem, kuri aizdomājas, vai apgūt šo profesiju?
Ja vien ir kaut neliela vēlme to darīt, noteikti vajag uzdrošināties. Iespējas būs.