Kā tu izvēlējies kokapstrādes nozari un kur mācījies?

Pēc 9.klases iestājos Rīgas Valsts tehnikumā. Mana izvēle bija nejauša, jo galīgi nezināju, kur iet tālāk mācīties. Mans tēvs izvērtēja piedāvātās mācību programmas, un es izvēlējos kokapstrādi, kaut gan sākumā bija doma iet uz automehāniķiem.

To, ka mācīšos Rīgas Valsts tehnikumā, es jau zināju, jo tā nav vienkārša arodvidusskola, kur es saņemtu galdnieka diplomu.

Pēc tehnikuma beigšanas es būtu kokapstrādes tehniķis. Pluss tolaik bija arī tas, ka, atšķirībā no arodvidusskolām, kur trīs gadus mācījās profesiju un tikai ceturtajā gadā ieguva vidusskolas izglītību, Rīgas Valsts tehnikumā vidusskolas izglītību ieguva vienmērīgi, jau no paša pirmā mācību gada.

Kā tu kļuvi par kokapstrādes tehnologu un kā sāki strādāt uzņēmumā „Bolderājas serviss”?

Skolas laikā mums divreiz bija mācību prakse tehnikuma darbnīcās, strādājām ar rokas instrumentiem. Pēc tam prakse noritēja jau uzņēmumos. Pirmais uzņēmums bija šis – „Bolderājas serviss”, kur galvenokārt veicu virsmu tīrīšanu. Šeit strādāju visas mācību prakses un arī vasaras. Mana karjera ir attīstījusies vienā uzņēmumā. Sāku ar vienkāršākiem uzdevumiem, pēc tam jau bija darbs ar pirmo datorvadības līmēšanas darbmašīnu, tad pastrādāju uz divpusējās datorvadības līmēšanas darbmašīnas. Pēc tās bija iespēja strādāt uz CNC darbmašīnas, vēlāk kļuvu par meistara palīgu, pēc tam – par kokapstrādes tehnologu. Esmu izgājis pilnīgi visus kokapstrādes procesus.

Kādi ir kokapstrādes tehnologa galvenie pienākumi?

Galvenais pienākums ir sekot ražošanas plūsmai, kontrolēt ražošanas kvalitāti, novērtēt ceha ražošanas jaudu, instrumentu un darbmašīnu izvēli. Jārasē arī rasējumi, kur redzama katra detaļa, jāveido skices ar visa ražojuma, piemēram, skapja, izmēriem, vēl mans pienākums ir furnitūras izvēle un pasūtīšana. Tehnologs pārbauda to, ko ir uzrasējis konstruktors, pārbauda specifikācijas, pakošanu. Tehnologs seko, lai klients būtu apmierināts ar galarezultātu – mēbeli.

Tehnologa pienākums ir arī produkta montāžas kontrole pirms iepakošanas, jo mēs pārdodam gan samontētas mēbeles, gan arī mēbeles izjauktā veidā.

Vēl jākonstatē brāķi, kļūdas un jānovērš tās.

Vai ir bijusi vajadzība papildus mācīties?

Rīgas Valsts tehnikums ļoti labi sagatavo tehnologa pienākumu izpildei. Varētu teikt, ka papildus mācīties nav nepieciešams. Bet es mācījos trīs gadus Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, taču tur mācību tēmas ļoti pārklājās ar tehnikumā apgūtajām, tāpēc augstskolu nepabeidzu, arī darbu bija grūti apvienot ar mācībām. Zināšanas par jaunajiem darbgaldu instrumentiem un pasaules tendencēm nozarē esmu papildinājis, arī apmeklējot izstādes, piemēram, Vācijā.

Vai ir bijuši kādi izaicinājumi darbā?  

Izaicinājums ir visu laiku apgūt kaut ko jaunu. Mans izaicinājums bija pieņemt kokapstrādes tehnologa amatu un tikt galā ar pienākumiem, kad sajūti, ka uz taviem pleciem sāk gulties liela atbildība. Pat ja tu ražošanas procesā kaut ko izbrāķē, ir jānodrošina, lai ražošanas plūsma neapstātos, ir jāparedz uz priekšu darba procesi un jāpārliecina darbinieki. Tā kā pats esmu gājis cauri visiem ražošanas procesiem un tos labi pārzinu, zinu, ko var izdarīt un ko nevar, kurš slinko un kurš ne. Man nevar iestāstīt, ka, piemēram, līmmašīna nevar kaut ko izdarīt. Kā nevar? Es taču zinu, esmu strādājis arī ar šo mašīnu! Atnāku un parādu.

Vai ir nācies strādāt uz dažāda veida darbmašīnām?

Jā. Mašīnas ir ļoti dažādas, piemēram, līmēšanai vien – gan vienkāršākas, gan sarežģītākas. Man vislabāk patika līmēt maliņu taisnajām detaļām.

Kā jūsu produkciju vērtē klienti?

Mums vairāk ir sērijveida pasūtījumu, taču ir arī nestandarta pasūtījumi, kad mēbele jāizgatavo vienā vai divos eksemplāros. Īpaši daudz tādas pasūta no citām valstīm. Šādā gadījumā mums iedod kopējo zīmējumu ar gabarītizmēriem, un tad veidojam specifikāciju ar detaļu izmēriem. Dažreiz gan nākas klientiem atteikt, jo mūsu ražotne nav īsti piemērota pārāk sarežģītu mēbeļu izgatavošanai.

Ļoti reti gadās pasūtījumu pārtaisīt, ja kaut kas nav līdz galam saprasts. Piemēram, pasūtījuma pieņēmējs nav pajautājis pasūtītājam, vai skapis jātaisa ar slēdzamām durvīm vai nē. Mēs uztaisām skapja durvis bez atslēdziņas, bet pasūtītājs uzstāj, ka atslēga ir vajadzīga. Tad parasti izlabojam, bet risinājumi var būt dažādi.  

Kādas rakstura īpašības nepieciešamas, lai labi veiktu šo darbu?

Pirmkārt, ir jābūt labam kontaktam ar cilvēkiem, jāprot labi strādāt komandā un būt prasīgam pret kolēģiem.

Jābūt ļoti uzmanīgam, jo pat viena maza kļūdiņa rasējumā var pēc tam izvērsties ļoti sāpīgi, piemēram, kādas 50 skapja sānu sienas jāsazāģē un jānokurina.

Jābūt atbildīgam, jāprot novērtēt skices un galarezultātu, jāprot izdarīt secinājumus, jo ne visiem pasūtījumiem veicam izmēģinājumus, bet kļūdas pieļaut nedrīkst.

Kā norit tava darba diena?

Darba dienas norise ir dažāda. Standarta praktiski nav. Parasti no rīta pasūtu furnitūru, bet pēc tam prognozēt neko nevar. Ja ir jauni pasūtījumi, jāizvērtē, kāda furnitūra tiem nepieciešama, piemēram, rokturi, eņģes. Jāpārbauda darbmašīnu darbība, kā strādā puiši, jāpaskatās, vai nav jāpasūta kādi griezējinstrumenti. Kokapstrādes tehnologam darbs ir gan birojā, gan cehā. Daudz jāskraida, jākontrolē un jāplāno.

Kas tev sagādā prieku, gandarījumu šajā darbā?

Nestandarta pasūtījumi. Tad ir jāpadomā, kā tos labāk uztaisīt. Mani piesaista instrumentu izvēle, patīk plānot, kādus iepirkt.

Un kas ir grūts šajā darbā?

Grūti ir darbiniekiem norādīt uz kļūdām un pateikt, ka viņi pie kaut kā ir vainīgi. Nepatīkami ir saņemt negatīvas atsauksmes no klientiem, kad kaut kur ir pieļautas kļūdas.

Vai tu domā par karjeras izaugsmi?

Tālāko karjeru pagaidām neplānoju. Man patīk tehnologa darbs, jūtos vajadzīgs šeit, ražošanā.

Ko tu ieteiktu jauniešiem, kuri gribētu apgūt šādu profesiju?

Par tehnologu tā uzreiz nevar kļūt, pat ja pabeigsi tehnikumu un augstskolu. Pēc dokumentiem tu it kā būsi tehnologs, bet reāli šī profesija būs jāapgūst vēl ilgi, mācoties darba procesā. Tas ikvienam būtu jāsaprot. Pat ja sāksi strādāt par tehnologu, paies kāds pusotrs gads, kamēr sapratīsi visus procesus, jo darba pienākumu saraksts ir ļoti plašs. Taču šis darbs ir ļoti aizraujošs un pieprasīts!