Kā nolēmāt studēt ķīmiju?

12. klasē bija jāizdara lēmums par turpmākajām studijām un apsvēru savas vēlmes. Man visi priekšmeti padevās puslīdz vienādi, nebija tāda, kas padotos labāk nekā pārējie. Ļoti nepatika vizuālā māksla, līdz ar to bija skaidrs, ka neiešu uz Mākslas akadēmiju. Otra lieta - es zināju, ka negribu būt ekonomists.

Vidusskolā kādā brīdī radās interese par ķīmiju un 12. klases vidū bija skaidrs, ka stāšos „ķīmiķos”. Noskaidroju, kādi ir sagatavošanas kursi ķīmijā, lai sevi sagatavotu eksāmeniem. Daudz palīdzēja skolotāja. Tajā laikā sāka arī runāt, ka dabaszinātnē ir lielas darba perspektīvas. Studiju process kopumā bija interesants, bet arī grūts, jo īpaši 1. kursā. Ilgi nevarēju pāriet no mācību procesa skolā uz studiju procesu. Sešu mācību gadu laikā ir bijušas vairākas reizes, kad liekas, ka tas nav tā vērts.

Tomēr, padomājot un apsverot visus plusus un mīnusus, sapratu, ka bez darba ieguldīšanas nekur nebūs vieglāk. Un līdz šim brīdim savu izvēli neesmu nožēlojusi.

Tā kā ķīmija ir dabaszinātņu apakšnozare, tad pēc studijām pastāv iespēja strādāt arī bioloģijas jomā.

Vai Jums bija skaidrība par to, ko darīsiet pēc studiju beigšanas?

Pilnīgi nemaz. Studiju laikā strādāju fakultātē par laboranti, palīdzēju pasniedzējiem. Strādājot ar studentiem, sapratu, ka pedagogs nebūšu, jo darbs ar cilvēkiem mani neuzrunāja. Darbu „Silavā” - augu fizioloģijas laboratorijā man piedāvāja kursa biedrene, kura tur strādāja, bet citā laboratorijā. Kad atnācu uz pārrunām, nebija nekādas īpašas skaidrības, kas ir augu fizioloģija. Arī šeit sākums bija grūts, gāju laminārā ar trīcošām rokām. Daudz palīdzēja kolēģi gan ar informatīvo literatūru, gan ar apmācību pareizi darboties. Pati datu bāzēs meklēju informāciju par sev interesējošam tēmām, pārsvarā gan angļu valodā, jo latviski literatūra ir ļoti maz un novecojusi. Arī kolēģi savu padomu un pieredzi nekad neliedza.

Kādi ir Jūsu pienākumi?

Šeit ir Mežu selekcijas daļas augu fizioloģijas laboratorija. Nodarbojamies ar augu pavairošanu in vitro, kas nozīmē augu pavairošanu traukos. Pavasarī notiek apsakņošanas darbi, pēc tam spraudeņus pārvesam uz pasūtītāju siltumnīcām, piemēram, Dobeles ceriņiem un Latvijas valsts mežiem.

Laboratorijā tiek pavairotas hibrīdās apses, ceriņi, bērzi, rozes, cidonijas, avenes un koksnes ķirši.

Hibrīdās apses pārsvarā izmantojam savos izmēģinājumu laukos, kur notiek stādu pieaugumu pētīšana, kā arī citu parametru novērtēšana. Veicam hibrīdapšu klonēšanu, lai iegūtu maksimāli ātraudzīgus kokus. No hibrīdapsēm kvalitatīva papīrmalkas koksne izaug 20-25 gados, bet parastās apses aug 40 gadus.

Tā kā hibrīdapses satur daudz cukura, pēc izstādīšanas parauglaukumos saskaramies ar zvēru – zaķu, žurku, peļu un aļņu – pastiprinātu interesi par kokiem. Nākas meklēt dažādus risinājumus – parauglaukumi parasti tiek iežogoti ar augstām sētām, kokus  norobežo ar nelielām sētiņām, bet saknes tiek apstrādātas ar speciāliem līdzekļiem, kas atbaida sīkos grauzējus, vienlaikus kokam un augsnei kaitējumu nenodarot.

Mūsu „karstākais” darba laiks parasti ir ziemas – pavasara sezona, kad notiek intensīva kolekciju pavairošana un izstādīšana. Vasarā parasti ir atvaļinājumu laiks un kolekciju uzturēšana. Augustā un septembrī saņemam pasūtītāja vēlmes nākamajam pavasarim, sākam pavairošanas darbus. Aprīļa beigās, maija sākumā sākam pakāpenisku kolekciju apsakņošanu. Tas nozīmē, ka augi tiek ņemti no burkām ārā un stādīti kūdras substrātā. Pēc apsakņošanās augi tiek pārvesti pie pasūtītāja, kur notiek to adaptēšanās dzīvei ārā un nākamajā gadā izdzīvojušos stādus stāda laukā. 100% rezultātu nodrošināt nevaram, tāpēc pavairojam vairāk nekā prasīts. Zudumi būs vienmēr un no tā nevar izvairīties.

Ko Jums vislabāk patīk darīt?

Man vislabāk patīk darboties laminārā. Tur veic augu pavairošanu un pārlikšanu svaigā barotnē. Barotnes sastāv no augu attīstībai nepieciešamajiem mikro un makrosāļiem, vitamīniem un augšanas hormoniem. Burkas ar pavairojamo materiālu stāv audzējamā telpā, kur tiem tiek nodrošināta konstanta temperatūra un 16 stundu dienas un astoņu stundu nakts režīms ar mērķi nodrošināt augam visu to pašu, ko tas saņemtu dabā.

Šis darbs ir pateicīgs, jo darba rezultāts ir redzams mēneša laikā. Ja augiem kaut kas nepatīk, to uzreiz var redzēt auga attīstības novirzēs no normas, piemēram, lapas kļūst sarkanas, neattīstās saknes u.c.

Vai šajā darbā ir arī „ēnas puses”?

Šis ir sēdošs darbs, tāpēc jārēķinās ar sāpošu sprandu, arī pirkstu un roku sāpēm pēc ilgstoša darba ar pincetēm un šķērēm. Protams, šīs pazīmes nav novērojamas pirmajā darba dienā, ne arī pirmajā darba mēnesī. Viss ir atkarīgs no paša cilvēka un darba intensitātes. Lai atslābinātos un atbrīvotu saspringtos muskuļus, brīvajā laikā ieteicams nodarboties ar sportiskām aktivitātēm.

Darbs nav saistīts ar kaitīgām ķīmiskām vielām. Pārsvarā strādājam ar tādām, kas lielākos vai mazākos daudzumos sastopamas cilvēkos pašos. Lai izvairītos no saindēšanās riska un nevēlamiem blakusefektiem, gatavojot hormonu un dzīvsudraba hlorīda šķīdumus, ir nepieciešami cimdi. Šo šķīdumu koncentrācijas gan ir tik nelielas, ka risks saindēties praktiski nepastāv, bet drošība tomēr pirmajā vietā.

Zināmā mērā mums ir rutīnas darbs, it sevišķi ziemā. Laboratorijā darbojamies trīs kolēģi un, lai izvairītos no vienveidības, savā starpā vienojamies par to, kurš no mums strādās laminārā, kurš gatavos barotnes un kuram būs jāstrādā pie datora. Dokumentu darbs gan ir neliels, atskaites jāsagatavo reizi pusgadā.

Kādām ir jābūt ķīmiķa rakstura īpašībām?

Domāju, ka galvenā un svarīgākā īpašība ir mērķtiecība. Tā ir nepieciešama jebkurā darbā, lai varētu sasniegt rezultātus. Noteikti jābūt arī izturīgam. Jāmāk pieņemt kritiku. Darbs prasa pacietību. Noteikti jābūt interesei par to, ko dari, jo augi ir jūtīgi un var sākt nīkuļot.