Kā Jūs kļuvāt par apgāda direktori?

Pēc vidusskolas aizgāju studēt latviešu valodu un literatūru. Strādāju kā žurnāliste un rakstīju literatūras kritikas. Grāmatas man vienmēr ir bijušas tuvas, tādēļ mana nonākšana grāmatu biznesā ir loģiska. Uzņēmumā Jāņa Rozes apgāds strādāju 19 gadus. Toreiz, kad uzsāku darbu kā direktora palīdze mārketinga un ārējo attiecību jautājumos, izdevniecība Jāņa Rozes apgāds vēl nebija atjaunota, bet grāmatnīcu tīkls Jānis Roze tikko bija sācis veidoties, tajā bija trīs veikali. Manos darba pienākumos ietilpa sarakste ar ārzemju partneriem, grāmatu reklamēšana un prezentāciju rīkošana. Vienlaikus bija iespēja vērot, kā praksē notiek darbs grāmatu veikalos, kā norit sortimenta veidošana un analīze. Uzņēmums strauji auga, grāmatnīcu tīkls Jānis Roze paplašinājās. Vēsturiskajā grāmatnīcā Barona ielā notika rekonstrukcija, un modernizētā veikala atvēršanu nolēmām atzīmēt, atjaunojot izdevniecības darbu. Kādu laiku Jāņa Rozes apgāds bija viena struktūra lielajā uzņēmumā Jānis Roze, un manā pārziņā bija apgāda reklāmas un sabiedrisko attiecību jautājumi. Īpašnieki piedāvāja man kļūt par izdevniecības vadītāju. Neilgi pēc tam izdevniecību juridiski un grāmatvediski nodalīja no grāmatnīcu tīkla, izveidojot atsevišķu uzņēmumu. Varētu teikt, esmu līdz uzņēmuma vadītāja postenim nonākusi tradicionālā ceļā, kad cilvēks nozari apgūst pamazām, no pamatiem.

Kopš esmu šajā amatā, esmu papildinājusi savas zināšanas: studējusi tulkošanas priekšmetus Latvijas Universitātes maģistratūrā, kā arī mācījusies biznesa administrāciju Rīgas Biznesa skolā, apmeklējusi dažādus seminārus gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Šajā darbā noder vispusīga izglītība. Cilvēks, paņemot rokās grāmatu, redzot tekstus un attēlus, neapjauš, cik garš un daudzveidīgs ir bijis grāmatas tapšanas un ražošanas process. Vispirms izdevniecībā nonāk teksts vai tikai ideja, pēc tam pakāpeniski top produkts, kas nonāk grāmatveikalā.

Kāds ir darbs izdevniecībās?

Grāmatas tapšana visbiežāk ir ilgstošs process: no deviņiem mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem. Viss sākas ar autora ideju vai - tulkoto grāmatu gadījumā – ar konkrēta autordarba izvēli. Kad teksts ir gatavs, ar to strādā redaktors, korektors, tehniskais redaktors, maketētājs, vāka mākslinieks. Ilustrētiem darbiem – mākslinieciskais redaktors, ilustrators. Kad makets gatavs, to nogādā ražošanas vadītāja izraudzītajā tipogrāfijā. Darba ilgumu neapšaubāmi ietekmē faktors, ka visos nosauktajos procesos ir iesaistīts cilvēks ar savu radošo potenciālu un tempu.

Kā izdevēji cenšamies piedāvāt dažādu literatūru. Redakcijas padome lemj un plāno, kādas grāmatas tiks izdotas. Protams, tā ir arī liela atbildība, jācenšas rast līdzsvaru starp zīmolam raksturīgo kvalitāti un pieprasījumu pēc konkrēta žanra grāmatām.

Cenšamies izvēlēties sabiedrībai aktuālas, saturiski vērtīgas grāmatas, tomēr jāseko tendencēm – piemēram, vai modē ir specifiskas diētas vai svaigēšana, kas jauns un interesants praktiskās psiholoģijas jomā utt.

 Savukārt daiļliteratūras jomā veiksmi nosaka tas, vai romāns jāizdod atkārtoti. Sekojam arī prestižu literāru prēmiju apbalvošanas rezultātiem, bet ir jāizvērtē, vai šie darbi būs interesanti arī Latvijas lasītājiem.

Pasaulē iznāk ļoti daudz jaunu grāmatu, un cilvēki grib lasīt jaunu un svaigu literatūru. Tulkotā literatūra ļauj mums atrast kopīgu valodu ar visas pasaules lasītājiem.

Kāds ir Jūsu darba režīms?

Man kā izdevniecības vadītājai darbalaiks nav ierobežots ar astoņu stundu darba dienu. Režīms nav īsti normēts un darbs noris gan birojā, gan ārpus tā, jo ir gan tikšanās ārpus biroja, gan jāpiedalās grāmatu reprezentācijas pasākumos un grāmatu izstādēs. Uzņēmumu vadītājam īsti nav iespējams darbu dienas beigās atstāt uz rakstāmgalda un aizvērt aiz sevis durvis.

Darbs neapšaubāmi ir interesants. Ja cilvēki lasītu čaklāk, izdevniecības varētu piedāvāt vēl vairāk grāmatu.

Kādām ir jābūt rakstura īpašībām, lai vadītu izdevniecību?

Vajag pašapziņu, ir jāprot strādāt ar cilvēkiem, nebaidīties aizrādīt. Tajā pašā laikā jāmāk uzturēt draudzīgas un koleģiālas attiecības.

Dažādiem uzņēmumiem ir nepieciešami dažādi vadītāji.

Esmu pārliecinājusies, ka nelielās izdevniecībās, kādas ir Latvijā, nepieciešams komandas līdera tipa uzņēmuma vadītājs, kas vada domubiedrus.

Ir jābūt pacietībai un spēcīgai radošajai dzirkstij. Lai grāmata – produkts būtu veiksmīgs, nevar darbu darīt „gariem zobiem”.

Vai, strādājot šajā nozarē, ir jābūt speciālai izglītībai vai jāpiemīt stila un gaumes izjūtai literatūrā?

Pirms desmit gadiem piedalījos grāmatizdevēju seminārā Stokholmā. Tur dzirdēju apstiprinājumu savai pārliecībai, ka nelielās valstīs, piemēram, Zviedrijā, Slovēnijā, Latvijā, standarta biznesa vadības principi izdevniecībās nestrādā. Šajā nozarē ir nepieciešama specifiska domāšana.

Grāmatu biznesā strādājošie cilvēki nāk no humanitārajām nozarēm - tie ir filologi, tulkotāji, juristi, filozofi, antropologi.

Cilvēki, kas saistīti ar lasīšanas kultūru un pieredzi. Tādējādi izglītība darbiniekiem ir dažāda, bet kopīgais ir tas, ka visiem patīk lasīt un saistība ar grāmatām bijusi jau no bērnības.  Protams, ka arī bez grāmatvežiem un ekonomiski domājošiem darbiniekiem izdevniecības nevar pastāvēt.   Tradicionālajās izdevniecībās redakcijas kolektīva sastāvā ir ražošanas pārraugs, grāmatvedis, kā arī mārketinga darbinieks.

Taču Latvijā ir arī pavisam mazas izdevniecības, kuras izdevējiem un īpašniekiem ir kā papildus vaļasprieks, jo vienlaikus tiem pieder stabils bizness. Tajās strādā viens vai divi cilvēki, kuri izraugās grāmatas atbilstoši savām interesēm vai hobijiem.

Vai ir pienākumi, kas Jums ne visai tīk?

Protams, kā jebkurā darbā. Diezgan daudz laika paiet, nodarbojoties ar administratīvajām lietām - jāgatavo dažādas atskaites, līgumi, jāpilda veidlapas.

Darba procesā jārēķinās, ka Latvijas labākie tulkotāji ir ļoti noslogoti un ne vienmēr pieejami vēlamajos termiņos. Vispār labu tulkotāju trūkums praktiski no visām valodām mūsu biznesā ir viena no lielākajām problēmām.Salīdzinoši zemā atalgojuma dēļ samazinās arī kvalificētu literāro un zinātnisko redaktoru, korektoru skaits. Diemžēl ne visi līgumdarbinieki savu darbu veic pietiekami kvalitatīvi, mēdz gadīties, ka netiek ievēroti termiņi. Tad nākas risināt nepatīkamas sarunas. Tās ir reizes, kas man nesagādā prieku.

Kas Jūs iedvesmo Jūsu darbā?

Radošais process. Man patīk, ka varu darboties jomā, kas cieši saistīta ar izglītību, izklaidi un mākslu. Pacilājoša ir sajūta, ko var iegūt pasaules lielajos grāmatu tirgos Frankfurtē, Londonā, Boloņā,  kur šķiet, ka atrodies pozitīvās enerģijas epicentrā.

Novēlētu cilvēkiem tomēr atrast laiku lasīšanai, jo pēdējos gados vērojama tendence, ka grāmatas lasa mazāk, dodot priekšroku citiem izglītošanās un izklaides veidiem.

Pētījumos ir pierādīts, ka lasošs cilvēks ir sabiedriski aktīvāks, sportiskāks un līdzsvarotāks. Lasīšana ir intīms process, jo ar grāmatu esi viens pret vienu, darbojas iztēle, un tev ir iespēja izdzīvot dažādas dzīves. Cilvēks, kurš lasa, attīsta kritisko domāšanu, un tas palīdz apzināties savas prioritātes. Grāmatas liek padomāt un pat pamainīt kaut ko ikdienas realitātē, iedvesmo. Tās noteikti padara dzīvi interesantāku.