Kā Jūs nonācāt poligrāfijā?

Pavisam nejauši. Esmu no laukiem, pēc pamatskolas beigšanas ar draudzenēm atbraucām uz Rīgu ar domu turpināt šeit mācības. Gāju pa ielu garām Poligrāfijas arodskolai (red. tagad – Rīgas Valsts tehnikums), zināju, ka draudzenes ir iestājušās šeit un arī es nolēmu apskatīties. Rezultātā iesniedzu dokumentus uz iespieddarbu salicējiem. Tajā brīdī man nebija ne jausmas kā taisa grāmatas, žurnālus vai avīzes. Tagad droši varu teikt, ka nejaušība bija liktenīga un esmu pateicīga, jo man ir interesants un aizraujošs darbs.

Kā attīstījās Jūsu karjera pēc skolas beigšanas?

Kad biju praksē, man kļuva skaidrs, kā notiek žurnālu un avīžu sagatavošana, iespiešana. Pēc skolas mana pirmā darba vieta bija Jaunā Avīze, tad sekoja Lauku Avīze. Sāku strādāt kā tekstu ievadītāja - pārrakstīju un ievadīju datorā tekstus. Lai gan man patika darba process, sapratu, ka vēlos veikt ko radošāku un ar darba kolēģa palīdzību papildināju savas maketēšanas prasmes. Vēlāk sāku strādāt par maketētāju tīņu žurnālā Mana. Pēc tam turpināju darbu žurnālos Puff, Rīgas Viļņi, Joy, un tagad izdevniecībā Santa strādāju ar žurnāliem Ieva un Annas Psiholoģija.

Kādi ir Jūsu pienākumi?

Esmu žurnāla māksliniece un atbildu par žurnāla vizuālo izskatu kopumā. Izdevniecībā ir galvenais mākslinieks, ar kuru izrunājam galvenās vīzijas un varu vienmēr konsultēties.

Manā atbildībā ir žurnālu „Ieva” un „Annas Psiholoģija” vizuālais materiāls, lai žurnāls kopumā izskatās atbilstoši žurnāla tēmai, jāizvēlas krāsas, kopējais vizuālais noformējums.

Es organizēju un koordinēju fotogrāfa darbu, izstāstu viņam, ko es gribu redzēt bildēs. 

Kāda ir Jūsu darba nedēļa?

Darbs pie jauna žurnāla sagatavošana sākas otrdienās. Sanāksmē sagatavojam plānu žurnāla izveidei, izrunājam paredzamos materiālus – rakstus, intervijas. Pēc tam atkarībā no reklāmu daudzuma man ir jāizplāno tekstu un reklāmas izvietojums. Šis darbs prasa daudz laika un var būt ķēpīgs. Strādāju kopā ar maketētāju, kurš no redaktora saņem žurnālistu sagatavotos rakstus un pēc plāna skatās, kur ir attiecīgā raksta izvietojums  un saliek visu kopā. Un tad sākas mans darbs to visu izskatīt, pārbaudīt, sameklēt un izvietot fotogrāfijas, noformēt materiālu atbilstoši tematikai. Raksti vienmēr ir jāizlasa, lai saprastu, kā žurnālu vizuāli noformēt. Pēc tam  maketētājs veic galīgo žurnāla salikumu. Materiāli nonāk korektūrā, pēc tam maketētājs veic izmaiņas un var žurnālu nodot tipogrāfijai. Tā, protams, ir vieglāk un patīkamāk strādāt, ja maketētājs veic visu tehnisko darbu. Bet ilgus gadus esmu strādājusi kā cilvēks orķestris, kas atbild gan par vizuālo izskatu, gan tehnisko pusi, proti, veicu arī maketētāja darbus. Pirmdienā žurnālu nododam tipogrāfijai, otrdien vēl pārbaudām tipogrāfijas paraugdruku un trešdien jaunais žurnāla numurs ir veikalā.

Nesen sāku strādāt arī žurnālā „Annas Psiholoģija”. Ir ļoti interesanti uzsākt jaunu darbu, jo ir jāuzķer esošais stils un žurnāla noformēšana jāveic, iekļaujoties tajā. Vienmēr sastrādājos ar maketētāju, jo viņš pārzina žurnāla tehniskos parametrus.

Kāds darbiņš Jums patīk pašai un kas ir izaicinājums?

Man patīk darīt visu. Ir lietas, kas iet ātrāk, citas lēnāk. Mīļāka man ir stila lapu veidošana, kur no mazām bildītēm izveido tīkamu kompozīciju.

Gadās stresa brīži, kad darba ritms ir intensīvs. Tad jāmāk atrast balansu starp darba prioritātēm. Piemēram, ja kādam rakstam nav fotogrāfa bildes, tad vajag meklēt interneaā stokos (red.-veikalos). Izlasot rakstu, mēģinu iztēloties ko es redzu attēlā. Piemēram, ja raksts ir par veselīgu ēšanu, tad jāmeklē fotogrāfijas, attēli un darbi, kas saistīti ar veselīgu pārtiku, gaisu, ūdeni un pozitīvu dzīvesveidu. Dažreiz asociācijas starp rakstu un vizuālo noformējumu rodas ātri, citreiz iestrēgstu domās un šaubās. 

Esmu strādājusi dažādas tematikas žurnālos gan tīņu, gan modes. Īpaši man patika strādāt žurnālā Joy. Arī žurnālā Laba Apetīti! bija interesanti strādāt, jo tas bija skaists žurnāls, ar tik kārdinošiem attēliem, ka ēst visu laiku gribējās, skatoties uz bildēm vien.  

Vai Jums nākas joprojām mācīties?

Noteikti. Skola iedod pamatzināšanas poligrāfijā, izpratni par noteikumiem, bet  ikdienā, darot darbu, vienmēr sanāk papildināt zināšanas. Strauji mainās izmantojamās datorprogrammas, tās arī ir jāapgūst. Mācos arī no kolēģiem un pārņemu viņu labo pieredzi. Taču skolā iemācītais poligrāfijas pamatos ļoti noder, ir nosacījumi, kuri vienkārši ir jāievēro, lai darbs notiktu bez kļūdām.

Kādām ir jābūt rakstura īpašībām?

Jāmāk komunicēt ar visiem cilvēkiem. Ir jāsaprot un jāuzklausa, ko vēlas redaktors, bet jāmāk aizstāvēt arī savu viedokli. Darbā nepieciešama pacietība, jo darba apjoms ir liels un izpildes termiņš īss. Ir jāmāk izplānot darbu secību un svarīga ir  precizitāte.

Ir jāpiemīt arī  mākslinieciskām iezīmēm, jo darbs ir ar krāsu izmantošanu un stilu, vizuālo noformējumu.

Jārēķinās, ka var gadīties arī kādas aizķeršanās un darbā var nākties aizkavēties, jo nodošanas termiņš ir jāievēro. Darba ritms ir atkarīgs arī no izdevniecības un izdevuma, kurā strādā, tipogrāfiju darba un svētku dienām.

Ko Jūs ieteiktu jauniešiem?

Labi speciālisti ir pieprasīti un darba iespējas ir, bet viss atkarīgs, vai pašam darāmais  interesē un ir vēlme mācīties. Profesija ir ļoti aizraujoša, ikdiena paiet kopā ar radošiem cilvēkiem. Ar pašmācības ceļā iegūtām zināšanām vien nepietiek, tieši tādēļ ir lietderīgi apgūt poligrāfijas pamatzināšanas.