Par mediķiem nereti kļūst no paaudzes paaudzē. Vēl variants - ārsta profesija ir sapnis kopš bērnības. Kā tas notika jūsu gadījumā?

Sanāk, ka pirmais variants. Mana mamma bija terapeite, radioloģe Saulkrastu slimnīcā. Bērnībā diezgan daudz apgrozījos slimnīcas vidē, un man iepatikās. Mani piesaistīja ne tikai vide, bet arī tur strādājošie ārsti, viņu personības. Patika, ka vienu brīdi var sēdēt un mierīgi dzert kafiju, bet jau nākamajā visi mobilizējas un ātri pārslēdzas no vienas darbības uz citu. Absolvēju Medicīnas institūtu (tagad Rīgas Stradiņa universitāte). Mācības ilga sešus gadus, pēc tam vēl trīs gadi bija jāaizvada rezidentūrā. Tikai pēc rezidentūras pabeigšanas persona var iegūt ārstniecības personas sertifikātu, kas dod tiesības patstāvīgi praktizēt ģimenes ārsta specialitātē.

Kur bija jūsu pirmā darba vieta?

Sāku strādāt Rakstnieku poliklīnikā un kopumā tur aizvadīju aptuveni astoņus gadus. Tas bija ļoti interesants posms, jo sastapu daudz radošu personību, no kuriem daudz ko varēju mācīties. Tostarp ātrāk uzzināt, kad un kur tiks atklāta jauna izstāde, kurš sakomponējis jaunu skaņdarbu (pasmaida). Šeit, Veselības centrs „Možums-1”, strādāju kopš 2016. gada.

Ja salīdzina laiku, kad uzsākāt darba gaitas un to, kas veselības aprūpē aktuāls šodien – kādas ir būtiskākās atšķirības?

Agrāk – piemēram, ja salīdzina ar 80. gadiem, ierasta prakse bija ļoti daudzas slimības ārstēt slimnīcā, cilvēki tika stacionēti pat pie salīdzinoši viegliem gadījumiem. Kopš izmaiņām slimnīcu tīklā pieaugusi ambulatorā darba nozīme un arī ģimenes ārstu loma.

Lielāka atbildība?

Atbildīgs šis darbs ir bijis visos laikos, es drīzāk teiktu, ka kļuvis interesantāks.

Kas man personīgi ģimenes medicīnā patīk – nav šauras specializācijas, jo nākas saskarties ar jebkādām problēmām ļoti dažādās vecuma grupās – sākot ar jaundzimušajiem un beidzot vecāka gadagājuma cilvēkiem. Jābūt plašam skatījumam uz slimībām, uz cilvēka veselību.

Lieti noder arī zināšanas psiholoģijā, ir svarīgi izvērtēt un saprast, kā runāt ar katru pacientu, jo ne visi ir vienlīdz zinoši par savu veselības stāvokli, katrs ar savu izpratni un raksturu. Jā, ir gandarījums par katru veiksmīgi atrisinātu problēmu, bet dažreiz šī sajūta var būt arī... (iepauzē) teiksim tā, nosacīta! Piemēram, duālas sajūtas pārņem brīžos, ja diagnosticēju smagu saslimšanu. No vienas puses, labi, ka slimība ir atklāta, bet, no otras, par to tā īsti priecāties nevar.

Cik daudz ikdienā nākas mācīties papildus?

Daudz, jo aizvien mainās ārstēšanas taktika, medikamenti un kārtība, kādā tos pie dažādām saslimšanām kompensē, tehnoloģijas. Ik pēc pieciem gadiem ģimenes ārstam ir jāveic resertifikācija, kur tiek izvērtēta viņa profesionālā un zinātniskā darbība un tālākizglītības pasākumi. Šajā laika periodā ir jāiziet kursi 250 stundu apjomā. Man personīgi lielākoties tie ir kursi par jautājumiem, kas skar terapeitisko darbu, bērnu slimības, infekcijas slimības, neatliekamo palīdzību. Katru reizi redzu, ka kaut kas atkal ir mainījies! Ne mazāk būtiski ir pārzināt aktualitātes arī juridiskajos un sociālajos jautājumos, kas skar medicīnu, lai neieslīgtu novecojušos priekšstatos. Ģimenes ārstam visai daudz jāstrādā ar dažādiem dokumentiem. Piemēram, man jāzina, kur nosūtīt pacientu, kuram jāapstiprina arodslimība, kāds ir process gadījumos, kad pacientam nepieciešams piešķirt invaliditātes grupu, saņemt sociālo palīdzību, un vēl virkne citu situāciju.

Ieskicējiet, lūdzu, tipisku ģimenes ārsta darba dienu!

Vidēji dienā pie manis vēršas 25 līdz 30 pacientu.

Ne visi nāk konsultēties klātienē, ar daļu komunicēju pa telefonu. Gripas uzliesmojumu laikā pacientu skaits var pieaugt pat līdz pussimtam dienā. Viena pieņemšana ilgst piecas stundas. Veselības centra noteikumi paredz, ka ir jābūt konkrētai dienai, kad pieņemšana sākas agri no rīta, un dienai, kad tā ir vakarā, savukārt to, cikos sāksies un beigsies pieņemšana pārējās dienās, nosaku pati. Nepieciešamības gadījumos ģimenes ārsts dodas arī mājas vizītēs, tas notiek atbilstoši valstī noteiktajai kārtībai. Bērniem, kuri dzīvo konkrētā ģimenes ārsta apkalpošanas teritorijā, mājas vizītes ir bez maksas, pieaugušajiem saskaņā ar cenrādi. Es gan teiktu, ka atnākt uz poliklīniku lielā daļā gadījumu ir pat labāk, jo šeit ir iespējams uzreiz veikt nepieciešamos izmeklējumus, nodot asinsanalīzes.

Mēdz teikt, ka nelaime nenāk brēkdama. Cik bieži nākas risināt krīzes situācijas ārpus noteiktā darba laika?

Ja ir akūta situācija un cilvēks nezina, kā rīkoties, protams, ka viņš drīkst piezvanīt un pajautāt, kā rīkoties, un te nav svarīgi, vai tā darba diena vai nedēļas nogale, agrs rīts vai vēls vakars! Jaundzimušo vecākiem vienmēr daru zināmu savu telefona numuru, arī vairākumam pārējo pacientu tas ir pieejams un vajadzības gadījumā liekams lietā.

Kādiem mācību priekšmetiem skolas laikā vērts pievērsties padziļināti? Kādas prasmes noteikti vajadzētu attīstīt?

Ņemot vērā, ka nozīmīga darba daļa ir prasme sarunāties ar pacientu, būtu labi pievērst uzmanību valodu apguvei. Vienmēr ir patīkami, ja cilvēks prot pareizi veidot teikumus, pareizi rakstīt. No mācību priekšmetiem izceltu ķīmiju un bioloģiju, arī fizikas un matemātikas zināšanas ir nepieciešamas.

Ko vēl varu jauniešiem ieteikt? Lasīt grāmatas un apmeklēt teātra izrādes, lai labāk iepazītu cilvēku psiholoģiju. Ja gribētu jau iepriekš iemīlēt ārsta darbu, varētu izlasīt Aksela Muntes grāmatu “Stāsts par Sanmikelu”.

Ārsta un pacienta attiecībās ļoti svarīga ir savstarpēja uzticēšanās un cieņa, tādēļ absolūts tabu ir jebkādas informācijas par pacientu izpaušana kādam citam.

Tev jāspēj paturēt noslēpumi pie sevis, tādēļ, ja cilvēks pēc dabas ir ļoti pļāpīgs, ieteiktu padomāt, vai šī profesija ir viņam piemērotākā izvēle.    

Daudz tiek runāts par sēdoša darba kaitīgumu, un arī ģimenes ārsti šajā ziņā nav izņēmums…

Jā, tādēļ svarīgi regulāri nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, uzturēt sevi labā formā. Es dodu priekšroku garām pastaigām – pa dienu nostaigāju vismaz septiņus astoņus kilometrus – un peldēšanai. Labi, ja ir kāds tīkams hobijs, kas palīdz atbrīvot prātu, atpūsties garīgi.

Kādas ir izaugsmes iespējas šajā profesijā?

Ļoti plašas!

Ģimenes ārsts var papildus apgūt dažādas ārstnieciskās un diagnostiskās metodes, var iegūt padziļinātas zināšanas kādā šaurākā specializācijā. Ir iespēja apmācīt jaunos ārstus.

Piemēram, es esmu apmācījusi trešā gada rezidentus, vadījusi viņu rezidentūras darbus un recenzējusi citiem rezidentiem.

Kā veidojas ģimenes ārsta atalgojums?

Tas izriet no vairākiem faktoriem: pacientu skaita praksē, vai esi tikai maksas ģimenes ārsts vai arī strādā līgumattiecībās ar valsti, paša ārsta veiktajām manipulācijām praksē un tamlīdzīgi. Daļu ienākumu veido arī bonusa maksājumi atbilstoši ikgadējam ģimenes ārsta kvalitātes novērtējumam. Vārdu sakot, jo vairāk tu apgūsti, jo lielāki papildu ienākumi.

Ja mērķis – kļūšu par ģimenes ārstu – ir nosprausts, ko tā veiksmīgākai sasniegšanai jaunieši var darīt jau skolas laikā, papildus rekomendējamo mācību priekšmetu padziļinātai apgūšanai?

Iespējas ir vairākas. Var piedalīties Ēnu dienā un kļūt par ārsta «ēnu». Cik zinu, vairākas augstskolas vidusskolēniem piedāvā pieteikties nodarbībām jauno mediķu skolā, piemēram, Rīgas Stradiņa universitātes Jauno mediķu akadēmijā. Ja ir vēlēšanās labāk iepazīt slimnīcas vidi, jaunieši var pastrādāt par sanitāriem, tā redzot medaļas abas puses.
Būt ārstam nenozīmē tikai ietērpties baltā halātā, parunāties ar cilvēku un paklausīties caur fonendoskopu sirdsdarbību, elpošanu. Mēdz būt brūces, pušumi, izgulējumi un vēl daudz citu fizioloģiski ne to pievilcīgu lietu un skatu. Ja pieņemami šķiet visi aspekti, tad var strādāt šajā profesijā.