Kāpēc izvēlējāties kļūt par ergoterapeiti?

Pabeidzot vidusskolu, daudzi jaunieši nezina, ko vēlas darīt nākotnē. Arī man nebija skaidrs, kādu profesiju izvēlēties. Skolas laikā man padevās humanitārie priekšmeti, bet eksaktie – ne visai. Atceros, ka 12. klasē kārtoju valsts eksāmenus latviešu valodā, ģeogrāfijā, bioloģijā un angļu valodā. Saņemot eksāmenu sertifikātus, sāku izvērtēt, kur, izmantojot tos, varu iestāties. Ieraudzīju, ka Rīgas Stradiņa universitāte piedāvā apgūt ergoterapiju, turklāt tobrīd, uzņemot reflektantus, tika prasīti eksāmenu sertifikāti latviešu valodā un angļu valodā. Un tie man bija. Iestājos un tagad varu droši apgalvot – tā bija pareiza izvēle. Man noteikti.

Cik ilgi bija jāstudē?

Pilna laika studijās – četri gadi.

Bez atbilstošas izglītības par ergoterapeitu nevar strādāt, līdzīgi kā tas ir visās citās veselības aprūpes jomas profesijās.

Mūsu profesija pieprasa kvalitatīvas zināšanas (saistībā ar veselību, cilvēka ķermeni, jaunākajām tehnoloģijām darbā) un izpratni, kā cilvēks mijiedarbojas ar vidi. Uzsākot darba gaitas, ik pēc pieciem gadiem jāveic resertifikācija, kas nozīmē, lai iegūtu nepieciešamo punktu skaitu, jāapmeklē kursi, semināri, konferences un tamlīdzīgi pasākumi, kur gūt jaunas zināšanas par aktuālāko nozarē un savā profesijā. Var doties izglītoties arī ārpus Latvijas, piemēram, es regulāri braucu uz Nīderlandi.

Kad studiju laikā sākās prakse?

Pirmajā kursā studenti dodas uz rehabilitācijas centriem, slimnīcām, kur strādā ergoterapeiti, lai jaunajiem rastos reālāks priekšstats, ko nozīmē darbs šajā profesijā. 2. kursā ir prakse pediatrijā, 3. kursā somatikā [somātika ir apmācību metode, kuras pamatā ir smadzeņu spēja pārprogrammēt kustību algoritmu un veidot jaunas, kādu iemeslu dēļ zaudētās saites, ar ķermeņa muskuļiem, kauliem un citām daļām]. Prakse ir arī 4. kursā, kad studenti jau strādā gan ar bērniem, gan pieaugušajiem. Es praksē biju VSIA NRC “Vaivari”. Pēc prakses man piedāvāja pastāvīgu darbu. Es piekritu.

Cik gadus jau strādājat par ergoterapeiti?

Septiņus gadus.

Kas ir ergoterapeits, kāda ir speciālista sūtība?

Ergoterapeits ir speciālists, kurš palīdz apgūt vai atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas dzīvē.

Ergoterapeits strādā ar pacientiem visās vecuma grupās, no bērniem līdz senioriem. Ergoterapeits savā darbā izmanto dažādas aktivitātes, kuras ir nozīmīgas un svarīgas pacientam – to mērķis ir kavēt slimības progresēšanu, invaliditātes attīstīšanos un veicināt indivīda neatkarību ikdienas darbībās. Piemēram, pacientam ir bijis insults, un vienai ķermeņa pusei ir kustību traucējumi, tāpēc viņam ir grūti patstāvīgi paēst. Ko darām mēs? Mēs pacientam nodrošinām pareizu, atbilstošu šķīvi, galda piederumus, principā pielāgojam vidi, lai cilvēks varētu veikt šo aktivitāti – ēst, un, veicot šo aktivitāti, uzlabojas roku kustību funkcija.

Varbūt varat minēt vēl kādu aktivitāti?

Piemēram, pēc insulta pacientiem ir grūti pašam sevi apģērbt, tāpēc mēs viņam trenējam ģērbšanās iemaņas, mēs varam piedāvāt pielāgotu apģērbu – vieglāku, platāku, katrā ziņā pēc iespējas vieglāk uzvelkamu. Ar šo aktivitāti pacients trenē noteiktas ķermeņa daļas zaudēto funkciju atgriešanos. Nereti pacientiem ir grūtības sevi nomazgāt. Mums ir speciāla telpa, kur mēs varam pacientam palīdzēt trenēt viņa spējas patstāvīgi nomazgāties, iekāpt un izkāpt no vannas. Izvērtējot viņa pašreizējās spējas, pielāgojam vidi, piedāvājam palīgierīces, kas atvieglo mazgāšanās procesu. Uzzinām, vai mājās viņam ir vanna vai duša, un izvērtējam, kādas grūtības vannasistabā varētu rasties mājās. Tāpat sagatavojam vajadzīgos dokumentus, lai nepieciešamās palīgierīces pacients varētu saņemt no valsts budžeta līdzekļiem un lietot arī mājās.

Aktivitāšu kopums ir ļoti daudzveidīgs, tās atkarīgas no pacienta kustību traucējumiem. Jāņem arī vērā, ka daļai pacientu ir ne tikai kustību traucējumi, bet arī kognitīvie traucējumi [atmiņas, koncentrēšanās spēju un uzvedības traucējumi], kas arī jāņem vērā, domājot par vajadzīgajām aktivitātēm.

Pacienta atlabšanā iesaistās ne tikai ergoterapeits, bet daudz speciālistu. Tāpēc noteikti ir svarīga prasme strādāt komandā.

Jā. Ar pacientu strādā ergoterapeits, fizioterapeits, audiologopēds, psihologs, un noteikti šajā „komandā” svarīgs loceklis ir pats pacients un viņa ģimene. Jo atlabšanas rezultāti ļoti lielā mērā būs atkarīgi no paša pacienta – viņa vēlmes darīt, trenēties, ieklausīties speciālistu padomos.

„Vaivari” nodrošina pakalpojumus visām mērķgrupām – no bērniem līdz pieaugušajiem?

Jā, ir vairākas nodaļas. Es strādāju Neirorehabilitācijas nodaļā ar insulta pacientiem.

Vai darbs notiek maiņās?

Nē, „Vaivaros” ergoterapeiti strādā piecas darba dienas nedēļā, sestdiena un svētdiena mums ir brīva. Zinu darbavietas, kur ergoterapeitiem jāstrādā arī sestdienās. Darba grafiks un darba organizēšana ir atkarīga no darba devēja.

Kas ir profesijas pozitīvās šķautnes? Kas jūs motivē darbam?

Man lielu gandarījumu sagādā speciālistu, pacienta ieguldītā darba rezultāts, kad redzu, ka pacients kļūst arvien neatkarīgāks un patstāvīgāks, veicot ikdienas aktivitātes.

Taču ceļš līdz rezultātam katram ir individuāls.

Jā, nav vienas mērauklas, pēc kā to izmērīt. Diemžēl gadās situācijas, kad rezultāta nav, uzlabojumu nav vai arī tie ir ļoti minimāli.

Ir jāsaprot, ka rehabilitācijas un atlabšanas procesā ļoti svarīga ir pacienta motivācija.

Taču diemžēl nereti pacientiem šīs motivācijas trūkst. Un tā ir grūtākā mūsu darba daļa – pacientus motivēt veikt vajadzīgās aktivitātes un mazāk pieprasīt asistēšanu no radiniekiem, speciālistiem. Dažreiz nākas dzirdēt, piemēram, “man sieva palīdzēs apģērbties”. Bet, ja cilvēks pats netrenēsies, zudušās iemaņas pašas no sevis neatjaunosies. Insulta gadījumos – jo ātrāk sāk rehabilitācijas procesu, jo lielāka varbūtība ir gūt pēc iespējas labākus rezultātus.

Vai ergoterapeitam jābūt sava veida psihologam?

Mēs vairāk uzklausām pacientus, iedrošinām viņus, esam padomdevēji. Pacienta atlabšanas procesa gaitā tiek piesaistīts arī psihologs, mēs viņa funkcijas neveicam.

Kādiem mācību priekšmetiem jau skolas laikā jāpievērš uzmanība, kur gūtās zināšanas noderēs gan ergoterapijas studijās, gan ikdienas darbā?

Noteikti jāmācās ir fizika, jo savā darbā pārliecinos, ka cilvēka ķermeņa uzbūve ir cieši saistīta ar fizikas pamatprincipiem. Uzmanība jāpievērš arī bioloģijai, kā arī valodām. 

„Vaivaros” pacientu vidū ir gan cilvēki, kas runā latviešu, krievu valodā, gan pie mums brauc arī ārvalstnieki, ar kuriem komunicējam angļu valodā.

Jūsu darbā ir svarīgas komunikācijas prasmes. Kādām rakstura iezīmēm vēl būtu jāpiemīt labam ergoterapeitam?

Ir jābūt pacietīgam, jāpiemīt humora izjūtai, jo tad ir vieglāk tikt galā ar ikdienas situācijām. Jābūt ar augstu stresa izturību, nosvērtam, jo ikdienas mijiedarbība ar pacientu nenoliedzami prasa daudz enerģijas.

Jāņem vērā, ka pacienta emocijas arī ir ļoti dažādas, tostarp arī negatīvas, jo viņš nav mierā ar savu pašreizējo veselības stāvokli, un ir jāprot no šīm negācijām norobežoties.

Vai profesiju – ergoterapeits – izvēlas arī vīrieši?

Kad es studēju, manā kursā nebija neviena vīrieša, taču, uzsākot darba gaitas, esmu satikusi starp kolēģiem arī vīriešus. Es uzskatu, ka ir ļoti labi, ja kolektīvā ir arī stiprais dzimums, viņiem ir vieglāk strādāt ar pacientiem – vīriešiem, piemēram, veicot pašaprūpes aktivitātes.

Kādas darba iespējas ergoterapeitam piedāvā Latvijas tirgus?

Speciālisti var strādāt rehabilitācijas centros, poliklīnikās, slimnīcās, sociālās aprūpes centros, skolās. Pieprasījums pēc speciālistiem ir liels. Redzu, ka gadu no gada jauniešu interese par šo profesiju palielinās. Tas nav pārsteidzoši, jo darba iespējas ir plašas, arī atalgojums konkurētspējīgs. Turklāt šīs profesijas pārstāvji būs vienmēr vajadzīgi.

Kādas izaugsmes iespējas piedāvā šī profesija?

Pēc bakalaura grāda iegūšanas var uzsākt studijas maģistrantūrā. Maģistrantūrā nav speciālas studiju programmas ergoterapijā, bet, piemēram, rehabilitācijā, sabiedrības veselībā. Taču maģistra grāds paver plašākas izaugsmes iespējas, piemēram, ergoterapeits var kļūt par vecāko ergoterapeitu, vecāko funkcionālo speciālistu un tamlīdzīgi.