Kā Tev radās doma  strādāt enerģētikas nozarē?

Ilgi biju pārliecināts, ka būšu dzelzceļnieks,  jo šajā nozarē jau strādāja mani radinieki. Kad pabeidzu vidusskolu 90.gadu sākumā, sākās pārmaiņu laiki valstī, daudzu nozaru attīstība apstājās, arī dzelzceļa, un nejaušības pēc iestājos RTU Datorvadības fakultātē.  Vēlāk pārgāju uz Enerģētikas fakultātes Elektroapgādes katedru. Mācību praksi kā montieris uzsāku AS “Sadales tīkls”. Studēju un turpināju darbu kā montieris.  Montieris dodas likvidēt avāriju sekas, pēc izsaukuma  pārslēdz elektroshēmas un  veic mazos remontus. Par montieri nostrādāju sešus gadus, paralēli sāku strādāt arī par  dispečeru. Esmu šajā amatā jau 15 gadus.

Kādi ir dispečera pienākumi?

Dispečera galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai elektrotīklu darbība pārraugāmajā teritorijā tiktu uzraudzīta un vadīta.  Šeit ir Rīgas centra un pārējās pilsētas pārraudzības punkts. Berģus, Dārziņus, Vecmīlgrāvi, Jaunciemu un Vecāķus apkalpo  Pierīgas vadības un dispečeru centrs.

Mūsu klienti ir zemsprieguma tīkla patērētāji, kuri izmanto 220V spriegumu.

Tas ir tā – pilsēta saņem augstspriegumu 6-20 kV spriegumu, kurš tālāk pāriet 0,4 kV spriegumā, ko saņem pilsētas namu iedzīvotāji, veikali. Tas ir spriegums, kas ienāk mūsu elektriskajās rozetēs. Uzturam ekonomisku darba režīmu, lai tīkli strādā ar mazākiem zudumiem, lai strāva iet pa īsākām trasēm.

Šeit to varam pārslēgt, palaist trasi un slēdžus, piemēram,  lai strāva plūst nevis pa ielu A, bet pa ielu B.

Šajā AS Sadales tīkls Rīgas pilsētas Dispečervadības centrā esam vienpadsmit  dispečeri un strādājam pa diviem katrā maiņā. Viens uzrauga augstsprieguma līnijas darbību, otrs - zemsprieguma līniju.

Kā konkrēti notiek   elektrotīklu darbības uzraudzība?

No rīta, uzsākot maiņu, pārņemam iepriekšējās maiņas darbu. Tas ir visu pabeigto un uzsākto  darbu uzskaitījums. Piemēram, iepriekšējā maiņā brigāde nav iekļuvusi teritorijā, no kuras bija atnācis avārijas signāls, un mūsu uzdevums ir nosūtīt montieri un pabeigt labošanas darbus.

Tālāk reaģējam uz ienākošajiem bojājuma signāliem. Ja notiek avārija augstsprieguma līnijā,  datorā ienāk spalgs trauksmes signāls. Dispečers maketā pie sienas atrod bojājuma vietu, trasi, tās garumu. Maketā redzami arī visi slēdži. Bojājuma ziņojums par zemspriegumu arī ienāk datorā.

Abos gadījumos, kad dispečers izvērtējis avārijas situāciju, ar konkrētiem uzdevumiem tiek nosūtītas montieru brigādes.

Ar ko atšķiras darbs pie augstsprieguma līnijas un pie zemsprieguma līnijas?

Bojājumi augstsprieguma līnijās ir nopietnāki, jo tie var atstāt bez elektrības veselu mājsaimniecību rajonu, kā arī ražošanas uzņēmumus – tie var būt apmēram 1500 klientu. Darba arī vairāk ir augstsprieguma līnijā, jo pilsētā notiek nepārtraukti elektrotīklu rekonstrukcijas un modernizācijas darbi. Piemēram, mums ir  rekonstrukcijas shēmas, kurās katru vakaru iekrāsojam padarīto, pēc tam ievadām datorā. Rīgā pašlaik notiek apmēram  1000 rekonstrukcijas darbu.  Pašlaik noris  liela apjoma uzlabošana Grīziņkalna apakšstacijā – Laboratorijas, Čaka un  Zvaigžņu ielu rajonā.

Ja zemsprieguma līnijas informācija un shēma pieejama datorā, tad  augstsprieguma līnijas shēma redzama tikai maketā pie sienas. Tas nav ģeogrāfiskais objektu izvietojums, bet elektriskā shēma, kuru iemācās saprast ar laiku.     

Lai nezaudētu profesionālo kvalifikāciju, mēs maināmies ar darbiem.

Kā Tu raksturotu darba ritmu?

Dispečeri strādā divās maiņās, katra ilgst  12 stundas. Vieni sāk darbu plkst. 7 no rīta un strādā līdz septiņiem vakarā, otri – no plkst. 19.00 līdz 7 no rīta. Tad trīs dienas ir brīvas. Darba laikā arī naktī nedrīkst gulēt.

Tā kā darbs pārsvarā ir ar datoru, tas ir vairāk sēdošs. Ja nu vienīgi pie augstsprieguma maketa, lai tiktu augšā, izmantojam kāpnes.

Šajā darbā maiņu iesāc nezinot, kā tā paies. Nekad nevar paredzēt, kad un kas var notikt. Ir reizes, kad ir klusāks un ir, kad vairākas problēmas uzreiz uzrodas vienlaikus.

Vai darbā nākas saskarties ar izaicinājumiem?

Jā. Saņemam signālus naktī, ka kāds bez saskaņošanas ar mums ir atvēris transformatora ēkas durvis. Tad pastāv liela iespēja, ka tie ir huligāni vai zagļi. Paralēli montieru brigādei šādos gadījumos nosūtām apsardzi. Diemžēl esam pieredzējuši arī letālus gadījumus, piemēram, kad bezpajumtnieki ielien transformatora ēkā, bet nejauši aizskar ar lietussargu augstsprieguma līnijas vadu un saņem sitienu ar strāvu.

Kādām ir jābūt rakstura īpašībām šajā darbā?

Galvenais ir saprast, kā darbojas un plūst elektrība. Tālāk šajā darbā  ir jābūt lielai atbildības sajūtai un jābūt ļoti uzmanīgam un modram. Noder vēl citas specifiskas prasmes. Piemēram, ģeogrāfiskās iemaņas nāk ar laiku, un rezultātā iemācies pilsētas karti no galvas. Rīgā mums ir 2500 transformatoru punktu, kurus maketā parasti atrod pēc numuriem, bet mēs zinām to izvietojumu no galvas. Šīs zināšanas palīdz ieekonomēt laiku avārijas likvidēšanā.

Tā kā dispečeru padotībā ir montieru brigādes, jāpiemīt arī labām komunikācijas prasmēm un vadības iemaņām.

Ir jāprot ātri reaģēt avārijas situācijā, identificēt bojājumu, saprast, piemēram, vai pie vainas ir drošinātāji, kļūme barošanā vai pazudusi fāze, un mācēt skaidri un ātri deleģēt uzdevumu montierim.