Kāpēc izvēlējies kļūt par programmētāju?

8. klasē man bija iespēja ļoti lēti nopirkt vienu no pirmajiem Vācijā ražotajiem datoriem Robotron 1715. Tam nebija ne peles, ne grafiskā ekrāna. Tā sāku darboties ar šo „brīnumu”, jo man jau tad ļoti patika visādas tehniskas ierīces. 9. klasē nolēmu, ka mācīšos Rīgas Valsts tehnikumā par tehniķi programmētāju. Bija liels konkurss, to izturēju un sāku mācīties. Tad iestājos Rīgas Tehniskajā universitātē, paralēli arī piestrādāju. Pēc tam pabeidzu arī maģistrantūru.

Kā nokļuvi uzņēmumā „SAF Tehnika”?

Mācoties maģistrantūrā, uzzināju, ka „SAF Tehnikā” tiek izlaists jauns produkts un ka viņiem bija nepieciešams uzrakstīt programmatūru C programmēšanas valodā. Es jau iepriekš biju programmējis tieši „dzelžiem”*. Tāpēc izlēmu pieteikties darbā. Šeit strādāju jau septiņus gadus.

Kāda ir programmētāja darba specifika?

Šī darba specifika ir tāda, ka programmētājam jāsaprot tā lieta, kam viņš raksta programmu. Ja tā ir grāmatvedība, tad jāzina grāmatvedība, ja tas ir kaut kāds process, tad jāpārzina tas process. Jāuzraksta algoritms un jāmēģina to realizēt programmēšanas valodā.

Vai Tavā darbā ir bijuši kādi īpaši izaicinājumi?

Uzdevumi pārsvarā ir bijuši tādi, ka sākumā nezini, kā to vispār dabūt gatavu. Bet vajag iedziļināties, saprast to lietu, kam un ko vajag uztaisīt. Tad noteiktā programmēšanas valodā jāapraksta, kā jaunizgudrotajai ierīcei jādarbojas.

Kādi ir Tavi galvenie pienākumi?

Izstrādāju programmatūras projektējumu un saskaņoju ar uzņēmuma Biznesa attīstības daļu.

Projektējums ir stāstiņš, kā aparātam ir jādarbojas, ir uzzīmēti bloki, algoritmi, pēc tam pēc šī plāna jāraksta programma un jāslīpē nianses.

Saskaņā ar projektējumu veicu programmēšanu un vajadzības gadījumā piesaistu citus kolēģus, jo katrs tomēr ir specializējies kādā jomā. Piemēram, viena no manā pārziņā esošajām programmatūras daļām nolasa dažādas ierīces kļūmes, un rezervēšanas gadījumā programma var pieņemt lēmumu pārslēgt datu plūsmu caur rezervēto ierīci.

Kādas prasmes vai īpašības ir vajadzīgas, lai strādātu par programmētāju?

Noteikti ir jābūt pacietībai un loģiskai domāšanai. Ja uzreiz nesanāk, nevar visu mest pie malas. Jāorientējas tehnikā kā tādā, piemēram, kā uzbūvēts dators. Tajā pašā laikā jāpārzina arī sfēra, kurai raksta programmu.

Vai ir nepieciešamas vēl kādas papildu zināšanas jau apgūtajām?

Principā jau mācīšanās notiek visu laiku, jo šī sfēra ir ļoti plaša un nepārtraukti attīstās. Ar katru jaunu izstrādi netieši nāk klāt arī jaunas zināšanas.

Augstskola iedod tikai kopējo skatu nozarē, bet nianses ir jāapgūst papildus.

Apmeklēju kursus par jauniem produktiem, daudz jāapgūst arī pašmācības ceļā.

Kas ir pievilcīgs šajā darbā un kas sniedz gandarījumu?

Pats rezultāts. Sākumā ir sajūta, ka nav skaidrs, kā realizēt attiecīgo lietu. Uzdevums bieži vien tiek iedots tā, ka labākajā gadījumā tā ir viena rindkopa – nodrošiniet, lai aparāts darbotos tā un tā... Tad tiek uzrakstīts un saskaņots projektējums. Bet, kad viss ir izdomāts, programma uzrakstīta, tad jau arī rodas gandarījuma sajūta. Galvenais, lai galā iznāk kaut kas tāds, kas kādam ir vajadzīgs un noderīgs.

Kāda ir tava tipiskā darba diena?

Kad pamata programma ir uzrakstīta, sākas rutīnas darbs. Sākumā, kamēr visu palaiž, ir interesanti, bet, kad ir jāslīpē nianses, visi īpašie gadījumi, tad jau „pulveris sāk nosēsties”. Lai varētu nodrošināt labu darba rezultātu, jāsadarbojas arī ar citiem kolēģiem.

Kā Tava karjera varētu attīstīties tālāk?

Latvijā tai īsti nav kur attīstīties. Tur, kur ir milzīgo, gigantisko kompāniju meitas uzņēmumi, tur šajā profesijā var pildīt tikai šaurus, konkrētus uzdevumus. Tādā ziņā šajā uzņēmumā ir lielāka brīvība. Šeit ir vairāk izpausmes iespēju, īsts radošais process, bet arī lielāka atbildība procesu novest līdz galam.

Ko Tu teiktu jauniešiem, kuri vēlas mācīties par programmētājiem?

Galvenais, lai neorientējas uz šauru specifiku. Viss plūst un mainās, bet pamatdarbības principi saglabājas. Neatmest uzreiz kādas lietas ar domu ”man jau tās nebūs vajadzīgas”. Tas ir būtiski, jo nekad nezini, kam un kādā jomā vajadzēs rakstīt programmas. Lai saprastu, ko tev stāsta speciālists, ir jāorientējas attiecīgajā jomā. Piemēram, es īpaši neorientējos ķīmijā, un būtu traki kaut ko rakstīt šajā nozarē, ja to nepārzini.

Galvenais – nevajadzētu pakļauties modes tendencēm, bet atrast to, kas ir vispiemērotākais pašam.

Domāju, ka labāk šo specialitāti var apgūt, ja uz augstskolu mācīties aiziet no tehnikuma, nevis no parastas vidusskolas.

* elektroniskas ierīces, kas darbojas atbilstoši kādai programmai