Kur tu esi ieguvis izglītību? Kāpēc šāda izvēle?

Mācījos Rīgas Valsts tehnikumā, kur apguvu Dzelzceļa transporta automātikas, telemehānikas un sakaru tehniķa profesiju. Interesanti, ka mācību laikā ik dienu braucu ar vilcienu, jo dzīvoju Jelgavā, bet tehnikums atrodas Rīgā.

Mans vecaistēvs visu dzīvi nostrādāja par mašīnistu. Līdz ar to man bija zināms par dzelzceļnieku profesijām, kā arī saskatīju labas iespējas strādāt stabilā uzņēmumā. Jau izvēloties profesiju, man bija skaidri zināma nākamā darbavieta. Protams, vecaistēvs bieži stāstīja  par notikumiem darbā un man šie stāsti šķita ļoti interesanti. Taču, es izvēlējos elektromehāniķa, nevis mašīnista profesiju, bet saistība ar dzelzceļu saglabājās.

Vai tas ko mācīja izglītības iestādē ir tieši tas pats, ko dari ikdienā darbā?

Izglītības iestādē iegūtās zināšanas un praktiskais darbs mēdz atšķirties. Māca teoriju, ko praksē var pielietot tikai 5-10% gadījumu – pārējās zināšanas ir jāiegūst praktiskajā darbā. Arī man vajadzēja daudz iemācīties darba vidē. Es negribu teikt, ka tehnikumā neko neiemāca – iemāca, bet

prakse un pieredze ir vajadzīga jebkurā profesijā. Priecājos, ka man ir pieredzējuši kolēģi, kuri vienmēr ir gatavi palīdzēt – jo lielāka darba pieredze, jo vieglāk ir atrisināt dažādas nestandarta situācijas.

Nozaru profesiju klasifikatorā tava profesija ir Dzelzceļa transporta automātikas, telemehānikas un sakaru tehniķis, bet LDz ieņem amatu – SCB elektromehāniķis. Ko nozīmē burti SCB?

Tie dzelzceļā nozīmē Signalizācija, Centralizācija un Bloķēšana. Tas nozīmē, ka manos elektromehāniķa darba pienākumos ietilpst viss, kas saistās ar signalizācijas sistēmām, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu darbības nepārtrauktu nodrošināšanu.

Mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai visas signalizācijas sistēmas strādātu, tostarp, lai degtu visas signalizācijas lampas, lai netraucēti attaisītos un aizvērtos pārbrauktuvju barjeras, lai pārmijas strādātu precīzi un vilcieni aizbrauktu pa pareizajām sliedēm.

Respektīvi – esam tie, kuri parūpējas, lai vilcieni brauktu netraucēti un droši.

Kāda ir tava darbadiena? Kā sākas rīts?

Strādāju vienā brigādē ar sešiem elektromehāniķiem un mūs vada vecākais elektromehāniķis. Darbus četras nedēļas uz priekšu plāno brigadieris. Atbilstoši brigadiera sastādītajam darba grafikam, plānojam arī to, ko kurā dienā labāk darīt. Ja rodas nepieciešamība, pārplānojam savus darbus, lai novērstu  kādu neparedzētu bojājumu.

Lielāko dienas daļu pavadām ārā, pārbaudot pārmiju elektropiedziņas un citas sistēmas, kas garantē iekārtu nepārtrauktu darbību. Mūsu pārziņā ir visi luksofori, pārmijas un pārbrauktuvju sistēmas.

Vai jums ziemā pašiem jāattīra sniegs, lai tiktu klāt kādai iekārtai?

Pamatā šos darbus veic sliežu ceļu remonta daļas darbinieki, taču dažkārt arī mums pašiem jāņem rokās lāpstas. Saprotams, ka mūsu pārziņā esošās iekārtas viņi netīra – to darām paši. Loģiski, ka lielā salā strādāt ārā nav īpaši patīkami, taču esam pieraduši. Piebildīšu, ka liela sala apstākļos, un tad, kad ir daudz sniega, dažādi bojājumi notiek biežāk, tāpēc darba mums ir vairāk.

Vai jums ir diennakts dežūras?

Nosacīti! Daba laiks ir 8 stundas dienā, bet atbilstoši sastādītajam grafikam, ir arī diennakts dežūras – mums gan nav jāatrodas darbavietā, bet jābūt pieejamiem 24 stundas diennaktī, lai operatīvi varam ierasties, ja radusies mūsu kompetencē esoša kļūme. Ja nevaram ātri  ierasties paši saviem spēkiem, pēc mehāniķa ierodas uzņēmuma transports.

Kādi ir raksturīgākie bojājumi, kad nepieciešama mehāniķa ierašanās?

Ziemā, kad bija liels sals un daudz sniega, visbiežāk raizes radīja pārmijas – starp kustīgām daļām iekrita kāds ledus gabals vai tika sapresēts sniegs, kas liedza tām pārlikties. Tas nozīmē, ka maršrutu nevar sastādīt, līdz ar to vilciens nedrīkst braukt. Šādās situācijās visbiežāk tiek izsaukti ceļinieki, bet reizēm mūsu jomas darbinieki ir tuvāk un var ierasties ātrāk.

Šoziem piedzīvojām situāciju – palika puspacelta viena no pārbrauktuves barjerām, jo ārā bija liels sals – ap -25 grādiem zem nulles, bet nebijām laikus nofiksējuši, ka barjera nav pietiekami labi ieeļļota ar ziemas apstākļiem atbilstošu eļļu. Rezultātā eļļa sastinga un barjera nestrādāja. Diemžēl gadās arī šādas situācijas.

Kā var uzzināt, ka vai nu ar pārmijām vai barjerām kaut kas nav kārtībā?

Visas dzelzceļa sistēmā esošās ierīces un iekārtas ir automatizētas un kontrolējamas. Tas nozīmē, ka kāds vienmēr saņems ziņu, ja kaut kas īsti labi nestrādā. Piemēram, ja nestrādā pārmijas, tad stacijas dežurants, sastādot vilciena maršrutu, redzēs, ka ir problēma, taču nevarēs precīzi pateikt problēmas iemeslu. Šādos gadījumos tiek izsaukti atbilstošie dienesti – elektromehāniķi, ceļinieki vai citi stacijas darbinieki, lai problēmu pārbaudītu un novērstu. Var gadīties, ka jau sagatavotā maršrutā rodas problēmas. Tad stacijas dežurants pa radiosakariem ziņo mašīnistam un tiek pielietota avārijas bremzēšana. Vilciens tālāk nedrīkst braukt! Tad sākas mūsu aktīvais darbs – ejam un meklējam problēmu, remontējam un tikai tad, kad viss ir kārtībā, ziņojam stacijas dežurantam, ka vilcienam drīkst dot zaļo gaismu.

Vai jums ir kādi speciāli instrumenti, kas atvieglo problēmas identifikāciju?

Jā, tieši dzelzceļa vajadzībām ir kombinētā mērierīce C 4380. Protams, ar šādu iekārtu var strādāt arī citi elektromontieri, taču tieši šis modelis ir paredzēts dzelzceļa specifikai. Tāpat ir vairāki citi specifiski instrumenti, piemēram, instruments, kas mēra pārmijas piespiešanās spēku.

Vai plāno kāpt pa karjeras kāpnēm?

Jā, pagājušajā gadā absolvēju Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dzelzceļa transporta institūtu un ieguvu bakalaura grādu Dzelzceļa elektrosistēmās, bet šogad turpinu izglītoties citā jomā – studēju Latvijas sporta un pedagoģijas akadēmijā (LSPA), lai iegūtu trenera diplomu. Piebildīšu, ka studijas LSPA vairāk ir vaļaspriekam, jo nākotni redzu dzelzceļa nozarē.

Vai ar iegūto profesiju var strādāt arī citās nozarēs?

Protams, jo komunikāciju tehniķi ir vajadzīgi daudzās jomās, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģijas  nozarē, kur nepieciešama optisko tīklu izbūve un apkalpošana. Turklāt savas zināšanas varu izmantot arī citos dzelzceļa uzņēmumos. Piemēram, pašlaik ir sākusies Rail Baltica celtniecība, tas nozīmē, ka dzelzceļa speciālisti būs vajadzīgi arī nākotnē – sākot no būvniecības stadijas līdz jaunās dzelzceļa līnijas ieviešanai un apkalpošanai.

Vai esi apmierināts ar savu profesijas izvēli?

No vienas puses jā, jo profesija man šķiet interesanta. Taču, iespējams, neietu uz tehnikumu uzreiz pēc 9.klases, bet gan pabeigtu vidusskolu un iestātos uzreiz augstskolā, jo pēc vispārējās  vidējās izglītības iegūšanas mācības augstskolā ir vieglākas. Protams, es neesmu vienīgais, kurš pēc vidējās profesionālās izglītības iegūšanas turpina mācības augstskolā, bet kā jau teicu – ar lielāku vispārējās izglītības bagāžu studēt būtu vieglāk. Turklāt es studēju neklātienes, vēlāk - vakara nodaļā, kur mācīties bija vēl grūtāk. Mācības prasīja lielu darbu, bet viss ir izdarāms, ja ir vēlēšanās.

Ko tu gribētu vairāk – strādāt pie datora ofisā vai strādāt aktīvu darbu ārā?

Vislabāk, ja to varētu apvienot – patiktu, ja daļu darbdienas pavadu komfortablā vidē kabinetā, bet daļu darbdienas aktīvi darbotos, jo visu dienu nosēdēt uz vietas nevaru – esmu sportisks un aktīvs cilvēks.