Intervija ar Andu Andrušaiti,
Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas Dabas izglītības centra vadītāju
Kādi ir Jūsu darba pienākumi?
Dabs aizsardzības pārvalde ir valsts iestāde, kurai viens no uzdevumiem ir izglītošana un informēšana un tāpēc katrā Latvijas reģionā dabas izglītības jomā strādā vairāki speciālisti. Vidzemē esmu viena no dabas izglītības jomas darbiniecēm.
Viens no maniem galvenajiem uzdevumiem ir plānot, organizēt un vadīt dabas izglītības nodarbības.
Tās tiek organizētas uz vietas, Dabas izglītības centrā, vai skolās un citās iestādēs. Gatavoju arī informatīvos un reprezentācijas materiālus par dabas jautājumiem, piedalos pārvaldes viesu uzņemšanu organizēšanā. Rīkoju publiskos pasākumus, piemēram, Putnu dienu vai Sēņu dienu, kurā pieaicinu ekspertus, lai informācija būtu pēc iespējas plašāka un interesantāka.Vēl manos ikdienas pienākumos ir izglītojošo ekskursiju vadīšanas Līgatnes dabas takās un Gaujas nacionālajā parkā.
Paralēli aktīvi darbojos dažādu projektu sagatavošanā, rakstīšanā un īstenošanā. Pateicoties starptautiskajiem un reģionālajiem projektiem, mums ir bijuši vērtīgi pieredzes apmaiņas pasākumi.
Mans radošais gars izpaužas izglītojošo materiālu sagatavošanā. Pēdējo divu gadu laikā, darbojoties vides izglītības projektos, esmu izveidojusi izstādi, ko izmantoju nodarbībās.
Sadarbojos ar citiem Dabas izglītības centru speciālistiem, kopīgi lemjam, kādas tematiskās ekskursijas un pasākumus rīkosim. Bieži sanāk sadarboties ar kolēģiem Salacgrīvā, Ķemeros vai Rāznā.
Kāda ir Jūsu izglītība?
Dabas izglītotāja profesiju nekur nemāca. Man nav arī biologa izglītības. Mans izglītības meklējumu ceļš ir bijis diezgan raibs. Pēc vidusskolas mācījos par šuvēju modelētāju un mazliet pastrādāju šajā jomā. Pēc tam nāca pārmaiņu laiki, tika reorganizēts šūšanas uzņēmums, kurā strādāju. Tajā laikā arī sapratu, ka šis darbs man neiet pie sirds. Tad sāka veidoties ģimene, piedzima bērni. Kad bērni bija paaugušies, uzdevu sev jautājumu: ko darīt tālāk? Izvēlējos studijas uzņēmējdarbībā, bet ātri apjautu, ka cipari un grāmatvedība man nepatīk, un pametu mācības. Uzzināju, ka Tūrisma informācijas centrā Līgatnes dabas takās bija nepieciešams darbinieks. Pieteicos darbā un sāku strādāt ar apmeklētājiem. Man patika darbs tūrisma jomā un saziņa ar cilvēkiem, tādēļ nolēmu mācīties profesionālajos gidu kursos. Pakāpeniski radās iespēja pievērsties dabas izglītības jautājumiem. Tobrīd jau studēju Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātes neklātienes nodaļā. Vēlāk pabeidzu ļoti vērtīgus vides gidu kursus, kuri savulaik tika organizēti ar Vides ministrijas atbalstui Nu jau strādāju Dabas aizsardzības jomā vairāk kā desmit gadus.
Ļoti daudz esmu iemācījusies tieši darba praksē, kā arī no kolēģiem biologiem un meža speciālistiem. Man piemīt vēlme visu laiku kaut ko mācīties.
Dabas aizsardzības pārvaldē strādā dažādu jomu speciālisti – lietveži, juristi, biologi, ģeogrāfi.
Kādas ir Jūsu organizēto nodarbību tēmas?
Tēmas ir dažādas: par dzīvniekiem un to uzvedību, par cilvēka saskarsmi ar dabu - ko drīkst un ko nedrīkst darīt, par aizsargājamām dabas teritorijām un to nozīmi. Ir atsevišķas tēmas, piemēram, par sikspārņiem, par pārnadžiem – briežiem, stirnām, aļņiem, par plēsīgajiem dzīvniekiem – lāčiem, lūšiem, lapsām. Stāstu, kā dzīvnieki dzīvo, maskējas, un kā pielāgojas dzīves vietai. Nosaukumi ir dažādi „Dzīvnieku pēdas”, „Cilvēku pēdas”, „Guli, guli, sikspārnīti”. Izmantoju spēles, lai bērni jūtas atbrīvoti, un vienlaikus apgūst jaunas lietas. Rīkojam sacensības, skatāmies filmas, ejam pie dzīvniekiem. Man pašai patīk izgudrot dažādas izglītojošās spēles, un ļoti iespējams, ka tas ir mans mīļākais darbiņš.
Pēdējo divu gadu laikā uz nodarbībām ir bijušas gandrīz 100 grupas, pārsvarā tie bija skolēni.
Kādām ir jābūt rakstura īpašībām šajā darbā?
Pats svarīgākais ir labas komunikācijas prasmes ar kolēģiem, ar viesiem un bērniem. Noteikti ir jābūt arī labām plānošanas, organizēšanas un prezentācijas prasmēm. Neskatoties uz lielo darba pieredzi, brīžiem nākas cīnīties ar samulsumu auditorijas priekšā, tomēr saņemos un pārvaru bailes. Vēl šajā darbā ir nepieciešams radošums un atraktivitāte, lai bērniem ir interesanti mācīties.
Bieži tieku iesaistīta arī oficiālos pasākumos, tādos kā, piemēram, ārvalstu viesu vizītes nodrošināšana vai Gaujas nacionālā parka jubilejas pasākumu organizēšana.
Kādas ir Jūsu darba stundas?
Oficiāli ir noteikta astoņu stundu darba diena, bet reizēm nākas strādāt arī sestdienās, ja ir kāda grupa vai speciāli publiskie pasākumi. Attiecīgi šo dienu varu kompensēt kādā darba dienā. Diemžēl man piemīt “brīvprātīgo gēns” - nespēju strikti pateikt: “Šodien man ir brīvdiena, lūdzu, netraucējiet!” Ja cilvēkiem ir interesanti un patīk manis organizētais pasākums, tad aizmirstu, cik ir pulkstenis.
Šim darbam ir sezonāls raksturs - lielākais noslogojums ir pavasara, vasaras un rudens sezonās.
Ziemas laikā gatavoju materiālus nākamajai sezonai un varu strādāt mierīgākā režīmā.