Intervija ar Antru Molčanovu,

brīvprātīgo izlīguma starpnieci Valsts probācijas dienestā Ludzā

Kā Tu izvēlējies šo profesiju?

Vidusskolas laikā domāju, ka stāšos „policistos”. Tomēr domas mainīju: nolēmu, ka vajag kaut ko mierīgāku, un iestājos Rēzeknes augstskolā studēt par sociālo pedagogu. Pašlaik esmu jau 3.kursā. Pagājušajā vasarā atsaucos uz Valsts probācijas dienesta izsludināto konkursu, kurā tika aicināti interesenti, kuri vēlas apgūt brīvprātīgā izlīgumu starpnieka profesiju. Ilgi nedomājot, devos uz pārrunām, jo uzskatu, ka mūsu dzīvē katras zināšanas, prasmes, iemaņas tā vai citādi noderēs. Pēc dažām dienām saņēmu zvanu no Valsts probācijas dienesta. Uzzināju, ka tieši es esmu tā laimīgā, kurai ir iespēja iziet apmācības Valsts probācijas dienestā Rīgā. Tagad esmu sertificēta izlīguma starpniece Valsts probācijas dienestā. Paralēli strādāju par sociālo pedagogu Riebiņu vidusskolā. Jāpiebilst arī tas, ka man ir ļoti palaimējies: gan Valsts probācijas dienesta Ludzas teritoriālajā struktūrvienībā, gan Riebiņu vidusskolā man ir lieliski darba kolēģi, kuri mani vienmēr atbalsta.

Ko dara izlīguma starpnieks?

Izlīguma starpnieks ir kā tilts starp likumpārkāpēju un cietušo, jo kriminālprocesā tās ir abas iesaistītās puses, tikai atšķirīgs ir kriminālprocesuālais statuss. Ierosināt izlīgumu var gan likumpārkāpējs, gan cietušais. Pieprasījumus  izlīguma procesa uzsākšanai saņemam arī no tiesas, policijas vai prokuratūras. Es vispirms telefoniski sazinos ar katru no iesaistītajām pusēm, lai izskaidrotu viņiem izlīguma būtību, norisi un tiesiskās sekas, un, ja iesaistītās puses ir ar mieru iesaistīties izlīgumā, tad tiekos atsevišķās sarunās gan ar cietušo, gan ar likumpārkāpēju. Abas no pusēm paraksta apliecinājumu, ka brīvprātīgi piedalīsies izlīguma procesā, izrunājām kā un kāpēc pārkāpums nodarīts. Nākamais solis ir tikšanās visiem kopā, un tā jau ir izlīguma sēde, kuras laikā iesaistītās puses ar manu palīdzību cenšas izlīgt. Mans uzdevums ir panākt, lai abas puses atklāti izrunātos, izprastu viena otru, iejustos viena otras „ādā”. Es neesmu tas cilvēks, kurš mācīs, kā būtu pareizi. Esmu tikai vērotāja, sarunas uzvedinātāja. Koriģēju, lai neizskan pārmetumi, aizvainojumi, un ar manu atbalstu iesaistītās puses cenšas nonākt līdz problēmas risinājumam. Risinājumi var būt dažādi: gan miera izlīgums, gan piedošana, bet visbiežāk tas ir kaitējuma izdevumu atmaksa vai morālā kaitējuma atlīdzināšana.

Galvenais mērķis šajā procesā ir panākt, lai abas puses izlīgst un pēc izlīguma mājās aiziet ar mierīgu sirdi.

Parasti šajās sarunās piedalās trīs puses, bet ir iespējams pieaicināt tulku vai advokātu, ja tas ir nepieciešams.

Pēc katras sarunas lielu daļu laika pavadu, gatavojot izlīguma dokumentus, kurus pēc tam nosūtu prokuratūrai, policijai vai tiesai. Tajos tiek norādīti visi nosacījumi, par kuriem abas puses ir vienojušās. Jāraksta ir ļoti uzmanīgi, jo nedrīkst būt neviena neuzmanības vai pareizrakstības kļūda ne personas kodā, ne uzvārdā, ne izlīguma nosacījumos vai pantā.

Kādām ir jābūt īpašībām šajā darbā?

Precizitāte ir ļoti būtiska, veicot šo darbu. Ir jāgatavo dokumenti, kas tālāk iet uz prokuratūru, tiesu vai policiju. Ir jābūt lielai atbildības sajūtai un punktualitātei. Nedrīkst nokavēt tikšanās.

Noteikti ir jābūt  iecietīgam pret iesaistītajām personām un pacietīgam, jo ne viss notiek uzreiz.

Man kā topošajam sociālajam pedagogam ir vieglāk tas, ka kā sociālajam pedagogam, tā arī izlīgumu starpniekam ir jāprot uzdod pareizos jautājumus, lai iesaistītās puses virzītu uz sarunu.  Ir jāparāda, ka esi ieinteresēts, lai lieta izdodas veiksmīgi. Tajā pašā laikā ir jāsaglabā neitralitāte un nedrīkst nostāties  neviena pusē. 

Kā var iemācīties noturēt neitralitāti?

Es cenšos neiedziļināties cilvēku emocijās. Turklāt ir jāiemācās nepakļauties citu cilvēku spiedienam. Tāpat jau arī sociālajam pedagogam, uzklausot kāda bērna sāpi, nedrīkst ļaut vaļu savām emocijām. Vajag ļoti stipru gribu.

Kā Tu redzi savu nākotni?

Probācijas dienestā var strādāt ar sociālā pedagoga izglītību. Arī šeit ir darbs ar bērniem, likumpārkāpējiem, kuri savlaicīgi nav pieskatīti'un ir nogājuši no ceļa. Iespējams, savu nākotni redzu tieši Valsts probācijas dienestā.

Vai Tev ir ieteikumi jauniešiem?

Iesaku neizniekot laiku ne vidusskolā, ne augstskolā. Izmantot visas iespējas, lai gūtu jaunas zināšanas.

Es cenšos apmeklēt seminārus un iegūt sertifikātus.

Katrs iegūtais dokuments darba dzīvē var noderēt. Man palaimējās, ka varēju iziet šo izlīguma starpnieka apmācību. Esmu tikai ieguvēja. Neatlieciet uz rītdienu to, ko varat izdarīt jau šodien!

Atjaunots 2017. gada 21. februārī
Publicēts 2015. gada 4. jūnijā