Kā jūs izvēlējāties strādāt šajā jomā un kur apguvāt profesiju? Vai interese par šo profesiju radās jau skolā?

Audiologopēda profesiju apguvu Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātē, kas ir vienīgā augstskola, kur sagatavo šādus speciālistus.

Izvēle bija diezgan spontāna. Sākotnēji bija tikai vēlme studēt RSU, bet audiologopēdijas studiju programma tad man bija vēl nedzirdēta, tāpēc likās interesanta, piesaistīja ar savu daudzpusību un izteikti medicīnisko ievirzi.

Kā uzsākāt profesionālās darba gaitas un atradāt pašreizējo darbu?

Būtībā nevis es atradu darbu, bet darbs atrada mani. Līdz profesionālā bakalaura diploma iegūšanai vēl bija palikuši pāris mēneši, kad man piedāvāja šo darbu. Sākumā te strādāju nepilnu darba laiku kā audiologopēda asistents, bet nu jau kā sertificētam audiologopēdam te, NRC ”Vaivari,” rit jau septītais darba gads.

Vai darba gaitās nepieciešams papildus mācīties, tostarp patstāvīgi?

Protams, darba gaitā profesionālās prasmes ir arvien pilnveidojamas – noteikti visa darba mūža garumā. Ienāk jaunas tehnoloģijas un terapijas metodes, ko apgūstam dažādos kursos, semināros, kā arī paplašinām zināšanas dažādās profesionālās pilnveides programmās.

Kur var strādāt ar šo profesiju? Kādas ir darba iespējas Latvijā un ārzemēs?

Iekļauties darba tirgū Latvijā audiologopēdam šobrīd nav problēmu, ja vien ir vēlme. Vismaz man nav pazīstami audiologopēdi, kuri nevar atrast darbu profesijā.

Audiologopēdi strādā galvenokārt ar veselības aprūpes jomu saistītās iestādēs – gan stacionārajās, gan ambulatorajās ārstniecības iestādēs – slimnīcās, klīnikās, veselības un rehabilitācijas centros, mājas rehabilitācijā, privātpraksēs, arī pirmsskolas iestādēs, skolās, speciālās izglītības iestādēs.

Bet, runājot par darbu ārzemēs, ja ir teicamas svešvalodu prasmes, teorētiski tāda iespēja ir.

Paraksturojiet tipisku jūsu darbadienu. Kādi ir jūsu darba uzdevumi un darba laiks (maiņu darbs, virsstundas u.tml.)?

Mana darba diena paiet NRC “Vaivari” neirorehabilitācijas nodaļā. Strādāju pilnu slodzi – 40 stundas nedēļā. Vidējā pacientu plūsma dienā ir 7–10 pacienti. Nodarbības notiek individuāli un ilgst 20–90 minūtes. Nodarbību skaits un ilgums atkarīgs no pacienta funkcionālā stāvokļa.

Saņemot nosūtījumu no fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta, sākotnēji iepazīstos un analizēju pacienta medicīnisko vēsturi. Tad seko tikšanās un iepazīšanās ar pacientu (arī pacienta tuviniekiem), pirmreizējā novērtēšana, konsultācija, nodarbības.

No pacienta uzņemšanas brīža 24 stundu laikā, izmantojot funkcionālo neatkarības mērījumu (FIM), novērtēju pacienta sapratni un komunikācijas spējas un izvirzu rehabilitācijas mērķi.

72 stundu laikā par katru pacientu “Ārsta birojs” vidē elektroniski tiek aizpildīts audiologopēda novērtēšanas protokols, kurā tiek izvērtēta pacienta uzvedība, līdzdarbība, uzmanība, atmiņa, valodas sapratne, komunikācija, runas un valodas traucējumu simptomi, lasīšanas un rakstīšanas funkcija, runas izelpa un runas temps, balss, artikulācijas aparāta stāvoklis un rīšanas funkcija. Balstoties uz traucējumiem, tiek izdarīts slēdziens, kā arī uzrādīti terapijas mērķi, plānotās tehnoloģijas un konkrētas rekomendācijas pēc rehabilitācijas stacionārā.

Darba ikdiena paredz saglabāt pacientu informācijas konfidencialitāti, ievērot dezinfekciju, kā arī higiēnas normas darba vietā.

Darba vides raksturojums – darbs telpās vai ārā, vai ir veselībai kaitīgi faktori, ar ko nākas saskarties darbā?

Man ir speciāli ierīkots kabinets, kur notiek individuālās nodarbības, tās var notikt arī pacienta palātā. Audiologopēdi, kuri strādā mājas rehabilitācijā, dodas pie pacientiem uz mājām.

Iespējamie riska faktori: liela balss aparāta muskuļu slodze, kā arī liela uzmanības koncentrācija visas darba dienas garumā.

Kādus instrumentus, tehniku un iekārtas izmantojat darbā?

Atkarībā no veicamā darba specifikas katrā darba vietā audiologopēds lieto atbilstošus instrumentus, ierīces, tehnikas. Izmantoju dažādus materiālus, uzdevumus, vingrinājumus (piemēram, artikulācijas aparāta un mīmikas muskulatūras vingrinājumi, elpošanas un balss vingrinājumi u.c.), tehnikas (rīšanu atvieglojošas un elpceļu aizsargājošas tehnikas u.c.).

Pārzinu arī alternatīvās komunikācijas tehniskos palīglīdzekļus, kurus varam izmantot, ieteikt un to lietošanā apmācīt pacientus un viņu piederīgos.

Kāda ir sadarbība ar kolēģiem?

Es strādāju multiprofesionālās rehabilitācijas komandas sastāvā, kurā ietilpst: fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti, fizioterapeiti, ergoterapeiti, klīniskais psihologs, medicīnas māsas, māsas palīgi, mākslas terapeits, uztura speciālists, sociālais darbinieks. Par katra pacienta funkcionālajām spējām un rehabilitācijas mērķiem tiek runāts multiprofesionālās komandas sapulcēs, kurā piedalās nodaļā strādājošie ārsti un funkcionālie speciālisti (tajā skaitā arī audiologopēds). Mūsu nodaļā sapulces notiek ik nedēļu.

Kādas rakstura īpašības, prasmes un zināšanas nepieciešamas, lai labi veiktu darbu?

Pirmkārt, vajadzīgas labas profesionālās prasmes. Jābūt labām organizatoriskām, radošām, komunikatīvām prasmēm. Svarīga ir vēlme un patika strādāt ar cilvēkiem, griba palīdzēt, līdzjūtība.

Jābūt laipnam, iejūtīgam, pacietīgam, izpalīdzīgam, kārtīgam, korektam, pozitīvam, motivējošam, psiholoģiski stabilam.

Nodarbību/konsultāciju laikā jābūt arī ļoti uzmanīgam un vērīgam. Jāspēj savaldīt savas emocijas, rast kontaktu ar dažādu vecumu un dažādu uzvedību pacientiem/klientiem, pamatot savu viedokli, kritiski domāt un risināt problēmas. Svarīgas ir arī svešvalodu prasmes.

Kas darbā sagādā gandarījumu?

Gandarījuma brīži noteikti ir. Ja jūti, ka pacients ir motivēts un uz sadarbību vērsts, ja redzi, ka ar plānoto tehnoloģiju vai metodi ir sasniegts kāds no īstermiņa vai ilgtermiņa mērķiem un pacients arī pats redz un jūt reālu uzlabojumu – ir patiess prieks. Gandarījumu vienmēr sniedz arī pacienta vai arī tuvinieku pateicības vārdi, un tos nākas dzirdēt bieži.

Vai profesiju izvēlas gan sievietes, gan vīrieši? Kāpēc izvēlas vai neizvēlas?

Nekādu ierobežojumu nav, bet šobrīd audiologopēda profesiju galvenokārt izvēlas sievietes. Tomēr vismaz vienu audiologopēdu vīrieti es zinu.

Izaicinājumi un ēnas puses darbā. Kas var traucēt sekmīgi strādāt?

Audiologopēda darbā, protams, ir arī ēnas puses. Pacienti/klienti mēdz būt dažādi: emocionāli nenoturīgi, trauksmaini, nervozi, aizkaitināti, agresīvi. Ir tādi psiholoģiski smagi brīži, kas iztukšo un atņem daudz enerģijas, jo man kā speciālistam jebkurā situācijā jāsaglabā miers, jābūt laipnam, pieklājīgam, pacietīgam. Otrs mīnuss ir tas, ka ik dienu jāiedziļinās pacientu/klientu problēmās un ne vienmēr izdodas tās neielaist sevī. Kopumā ņemot,

audiologopēda darbs ir psiholoģiski smags un arī mums draud izdegšanas sindroms, bet, neskatoties uz to, es daru darbu, kas man patīk.

Kādas ir izaugsmes iespējas?

Pastāv iespēja turpināt studijas, piemēram, RSU maģistra studiju programmās – „Rehabilitācija”, „Mākslas terapija”, „Sabiedrības veselība” u.c., turpinot karjeru vadošajā jomā. Svarīga ir sertifikāta iegūšana un vēlāk resertifikācija. Tāpat ir iespēja iesaistīties Latvijas Audiologopēdu asociācijas darbā, kā arī izstrādāt un izmēģināt metodiskos materiālus, testus, pārbaudes materiālus, veikt zinātniskos pētījumus un tos prezentēt.

Kāds varētu būt profesijas pieprasījums darba tirgū tagad un nākotnē?

Veselības aprūpē pieaug pieprasījums pēc zinošiem šīs profesijas speciālistiem. Pašlaik vērojams speciālistu trūkums, it īpaši reģionos, par to liecina man zināmas vairākas vakances, kur ilgstoši un bez rezultātiem tiek meklēts audiologopēds.

Apgūstot profesiju, paveras diezgan plašs darbības lauks, kur katrs var atrast savu nišu, kurā pilnveidoties. Es audiologopēda profesijai saskatu nākotni un izaugsmi.

Mācību priekšmeti, kuriem būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība jau skolā, ja vēlas apgūt šo profesiju.

Pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš latviešu, krievu un angļu valodas apguvei, jebkuras valodas zināšanas nāks par labu. Profesijas apguvē svarīgas būs arī zināšanas bioloģijā.

Skolas laikā jaunieši var izmantot Ēnu dienas, lai iepazītu šo profesiju tuvāk. Arī man jau vairākus gadus pēc kārtas ir bijuši ēnotāji. Esmu centusies maksimāli labi iepazīstināt ar audiologopēda profesiju un parādīt savu darba ikdienu.

Kāds ir atalgojums jaunam speciālistam, kurš tikko uzsācis darbu, un atzītam jomas profesionālim?

Atkarībā no darbavietas tas var būt atšķirīgs. Manā darbavietā atalgojums pēdējo gadu laikā ir palielinājies. Domāju, ka jaunam speciālistam atalgojuma ziņā būtisku atšķirību nav. Pieņemu, ka sertificēta audiologopēda atalgojums ir lielāks.