Kā Tu izvēlējies strādāt šajā jomā un kur apguvi profesiju?

Izvēlējos studēt Rīgas Ekonomikas augstskolā, jo interesēja ekonomika. Biju piedalījies ekonomikas olimpiādēs. Man tā šķita laba iespēja strādāt gan ar cilvēkiem, gan visu laiku saskarties ar intelektuālu izaicinājumu. Tas ir ļoti interesanti, jo ļoti bieži gadās, ka sāc analizēt problēmu ar pieņēmumu, ka būs tā un tā, bet pēc analīzes izrādās, ka patiesībā viss ir citādāk. Ieguvu bakalaura grādu ekonomikā un biznesa vadībā. Strādāju gan audita kompānijā, gan ar korporatīvajām finansēm. Stokholmā ieguvu maģistra grādu finansēs. Stokholmā sapratu, ka gribu strādāt Latvijā un atradu šo piedāvājumu, kas atbilda manai izglītībai. Strādāju bankā jau gadu.

Kādi ir Tavi galvenie pienākumi un kāda ir Tava darba ikdiena?

Finanšu analītiķu galvenais uzdevums ir apkopot informāciju. Turklāt viņi strādā ne tikai bankās, bet arī lielos uzņēmumos, kur analizē informāciju, kas palīdz nospraust un izpildīt biznesa mērķus, strādā ar biznesa datu apkopošanu vai ar uzkrājumu veidošanu un mērķu izpildes analīzi.

Finanšu analītiķi bankā pārsvarā apkopo un analizē finanšu informāciju. Es strādāju ar finanšu tirgiem, ievācu informāciju par emitentiem, analizēju, kur ieguldīt otrā un trešā pensiju līmeņa plānu līdzekļus. Apkopoju skatījumu par riskiem, par notikumiem pasaulē, par esošo tirgus situāciju un nākotnes prognozēm. Citi bankas analītiķi var veikt visdažādākās informācijas apkopošanu un analīzi. Piemēram, veikt bankas kapitāla uzskaites analīzi, izvērtēt biznesa un līzinga informāciju. Finanšu analītiķim bankā ir daudz darbības jomu: finanšu tirgu analīze, dažāda veida biznesa informācijas analīze (kā ir veicies ar pārdošanu), regulējošo iestāžu prasību analīze (risku analīze, kapitāla pietiekamības analīze) utt..

Var teikt, ka vienai bankai ir vajadzīgi vairāki desmiti dažādu analītiķu.

Ir protams noteiktas plānveida analīzes, kas jāveic regulāri. Taču ir lietas, kuras nav iespējams uzreiz paredzēt. Tādos gadījumos veicam analīzi, reaģējot uz situāciju. Papildus tam ir ļoti vērtīgi, ja darbinieks pats izrāda iniciatīvu un, skatoties uz biznesa mērķiem, nāk klajā ar saviem ieteikumiem, kas balstīti uz analīzi.

Ikdienā pārsvarā notiek darbs ar dažādiem datiem. Manā gadījumā ar finanšu tirgus datiem. Taču tā ir tikai daļa no procesa. Izmantojot analīzi un secinājumus, ir jāpieņem biznesa lēmumi. Piemēram, izvērtējot dažādu emitentu kredītspēju, jāizvērtē vai tirgos pieejamā ienesīguma likme ir atbilstoša emitenta riskiem. Latvijas gadījumam aktuāls piemērs būtu veikt salīdzinošo analīzi ar citu valstu līdzīga termiņa obligācijām (piemēram, Vācijas) un izvērtēt Latvijas valdības obligāciju papildus riska prēmiju. Vai arī, ja mēs redzam, ka mums ir salīdzinoši liels skaits pensijas plāna dalībnieku kādā noteiktā vecuma grupā, mēs varam izmainīt biznesa pusē pārdošanas un klientu uzrunāšanas stratēģiju, koncentrējoties uz citām mērķa grupām.

Finanšu tirgus sektorā izmantojam tikai publisku informāciju. Ar likumu ir aizliegts izmantot informāciju, kas nav publiskota. Piemēram, tādu, ko esat ieguvis no radiniekiem vai paziņām. Mans informācijas avots ir specializētās ziņu aģentūras, ziņu portāls un programmatūra Bloomberg, ziņojumi par tirgiem, valstu kasu vai finanšu ministriju sagatavotā informācija. Protams, jālieto Excel un PowerPoint. Tas nav tikai darbs ar skaitļiem, jālasa apjomīgi ziņojumi un jāspēj tajos atlasīt vajadzīgo informāciju. Bloomberg aģentūrā pieejama ļoti plaša informācija, kas ir ļoti efektīvā veidā apkopota. Protams, mēs arī atsevišķās mājas lapās varētu uzzināt to pašu, bet Bloomberg dod iespēju informāciju iegūt ātri, automatizēti un ērti salīdzināt ar citu valstu finanšu instrumentu, piemēram, akciju, obligāciju un izejvielu tirgiem.

Analizējot situāciju, izmantojot daudzus pieejamos rīkus un metodes, mēģinām pateikt kaut ko par nākotni. Analīze ir tikai viens solis, no kura tālāk izriet biznesa lēmumi. Šie biznesa lēmumi ir arī jākomunicē, izmantojot prezentācijas vai ziņojumus. Tātad analītiķi veic arī atbalsta funkciju biznesa mērķu sasniegšanai.

Informācijas plūsma, ar ko saskaros ikdienā, ir ļoti apjomīga. Analītiķim jāspēj gan analizēt jaunu informāciju, gan nepazaudēt savu kopējo secinājumu, kā arī ‘nepazust’ kopējā informācijas apjomā. Piemēram, ja kāds uzņēmuma vadītājs izsaka apgalvojumu „A”, tev ir jāspēj kritiski novērtēt, vai šīs „A” ir patiess. Vai runātājam nav slēptu motīvu, izsakot šo apgalvojumu, vai viņš necenšas notušēt situāciju, vai var būt nav kompetents runāt par šo tēmu. Jābūt atvērtai uztverei, lai tu selektīvi neatlasītu tikai to informāciju, kas apstiprina tavu hipotēzi un neignorētu pretrunīgus faktus.

Liela daļa darba laika paiet pie datora, taču ir arī iekšējās tikšanās, kas nepieciešamas, lai labāk saprastu darba uzdevumu un problēmsituāciju, papildinātu informāciju, prezentētu secinājumus. Ikdienā saskaros ar produktu attīstītājiem, pārdošanas speciālistiem. Daudz tiekos arī ar dažādu fondu pārvaldniekiem vai emitentu pārstāvjiem, ja plānojam tajos ieguldīt. Tas nozīmē, ka braucu komandējumos, dodos uz konferencēm ārzemēs. Sarakstos ar citu valstu finanšu ministriju speciālistiem. Reizēm dodos uz uzņēmumiem, kuros plānojam ieguldīt.

Kādas prasmes un rakstura īpašības ir nepieciešamas, lai labi veiktu šo darbu?

Jābūt labām saskarsmes prasmēm, jāspēj savus secinājumus efektīvi komunicēt citiem, lai varētu pieņemt biznesa lēmumus.

Jāspēj pieņemt, ka ne viss ir tavā kontrolē. Ja analizē pagātnes datus, ir vieglāk, jo tur nedarbojas šis „nezināmās nākotnes” faktors. Taču vienmēr jāskatās „ārpus rāmja”.

Jāapzinās, ka tava labākā prognoze, kas veidota ar tajā brīdī pieejamo informāciju, var pēc diviem gadiem izrādīties citādāka.

Kas šajā darbā sagādā gandarījumu?

Jauni, iepriekš neredzēti secinājumi. Tad, kad sanāk nevis apstiprināt savu hipotēzi, bet gan to apgāzt.

Kādas ir izaugsmes iespējas šajā profesijā?

Vari specializēties un kļūt par kādas jomas ekspertu vai paplašināt redzesloku un iegūt zināšanas vairāku jomu analīzē. Vari iet vadības virzienā un uzņemties arī komandas vadības pienākumus. Tas nozīmē, ka izteikti analītiskai funkcijai papildus klāt nāk darbs ar cilvēkiem, lēmumu pieņemšana, balstoties uz citu analītiķu slēdzieniem.

Ko Tu ieteiktu jauniešiem, kuri gribētu apgūt šo profesiju?

Man patika piedalīties debatēs. Tas stiprināja atvērtas uztveres pieeju, spēju paskatīties uz jebkuru jautājumu no abām pusēm.

Noteikti noderēs svešvalodas, it sevišķi angļu valoda, jo jāseko līdzi jaunumiem nozarē, jaunām metodēm, kas tiek izmantotas. Taču, specializējoties kādos konkrētos finanšu tirgos un instrumentos, attiecīgās valsts, ar kuru strādā, valodas zināšanas var noderēt. Piemēram, veicot ieguldījumus Krievijā, krievu valodas zināšanas ir noderīgas, lai iegūtu plašāku informāciju. Varu ieteikt skatīties filmas un seriālus oriģinālvalodās.