Intervija ar Agnesi Čibli,
Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurora palīgu
Cik ilgi esat prokurora palīga amatā?
Strādāju deviņus gadus, to laikā ieskaitot divus bērna kopšanas atvaļinājumus. Parasti tik ilgi par prokurora palīgu nestrādā. Iepriekš strādāju Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā (tagad Nodokļu un muitas lietu prokuratūra). Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā strādāju piekto mēnesi. Te esmu prokuroru vecākais palīgs - starpnieks starp prokuroriem un pārējiem palīgiem. Pati daru visus palīga darbus un papildus vēl sadalu starp palīgiem lietas, kuras visi prokurori nodod man. Skatos, lai darbi palīgiem tiktu sadalīti vienlīdzīgi.
Kāpēc šajā pozīcijā tik ilgi nestrādā? Prokurora palīga amatu bieži izmanto kā trampalīnu tālākai karjerai?
Tieši tā! Parasti palīgi studē jurispudenci līdzīgi kā visi trīs pārējie prokuroru palīgi, ar kuriem pašlaik strādāju kopā. Pabeidzot studijas, parasti šie cilvēki aiziet tālāk, daži kārto prokurora eksāmenus, citi aiziet darbā pie tiesnešiem vai paši par tiem cenšas kļūt, aiziet uz privātiem juristu birojiem. Ir izņēmumi kā es, kas paliek ilgāk. Noteikti ieteiktu studentiem pieteikties darbā par prokurora palīgu, jo šeit, iekšienē, var redzēt reālo situāciju, ko prokurori dara, cik atbildīgs darbs ir prokuroram, kas notiek no krimināllietas saņemšanas brīža prokuratūrā līdz brīdim, kad tā tiek nosūtīta uz tiesu.
No prokurora var ārkārtīgi daudz mācīties un saprast, vai prokurora darbs būs tas, ko nākotnē gribēsies darīt.
Kāpēc Jūs tik ilgi strādājat par prokurora palīgu?
Man ir nodoms kļūt par prokurori, bet pagaidām to esmu atlikusi, kamēr mani bērni ir mazi. Prokuroriem ir daudz lielāka slodze, neelastīgāks grafiks, jo ir noteiktas tiesas sēdes. Domāju, ka pilnvērtīgi darba un ģimenes dzīvi es tad nevarētu savienot.
Jūs arī esat studējusi jurispudenci?
Jā. Bakalauru es pabeidzu Latvijas Policijas akdēmijā, kuru likvidēja, tādēļ maģistra grādu ieguvu Biznesa augstskolā “Turība”. Uzreiz pēc studijām nosūtīju savu CV uz vairākām iestādēm, kurās vēlētos strādāt, tostarp uz prokuratūru. Biju ļoti priecīga, ka mani šim darbam izvēlējās no vēl pāris citiem kandidātiem. Man šķita, ka prokuratūra ir kaut kas īpašs.
Kāpēc tieši prokuratūra jums šķita kas īpašs?
Maģistra studiju laikā praksē biju Rīgas Autotransporta prokuratūrā, (tagad Daudznozaru specializētajā prokuratūrā), man viss tur šķita ļoti interesants un, kad bija jāiet praksē vēlreiz, teicu, ka atkal gribu uz prokuratūru. Mans prakses vadītājs bija pieredzējis prokurors un laikam mācēja ieinteresēt prokurora darba veikšanā, dodot man rakstīt lēmumu projektus, atbildot uz interesējošiem jautājumiem par prokuratūru un prokuroru darbu, kā arī ņēma līdzi uz tiesas sēdēm. Tas viss aizrāva tik ļoti, ka tagad esmu prokuroru palīgs.
Redzat, ka prokurora palīga darbs palīdz sagatavoties arī prokurora eksāmenam?
Prokurora palīga pienākumu veikšana vien eksāmenā daudz nepalīdzēs. Pašam ir jāizrāda iniciatīva, jālūdz prokuroriem paskaidrot, pamācīt, ļaut vairāk rakstīt lēmumu projektus, lai vairāk iedziļinātos lietās. Var arī pats pētīt lietas materiālus, to struktūru.
Šī darba savienošana ar jurispudences studijām gan ir ļoti ieteicama, tā var labāk saprast mācīto teoriju un tās realizāciju praksē, saprast kopainu.
Arī, ja, piemēram, lekcijās kaut ko neesi sapratis, var pajautāt prokuroram, kurš parasti ir ļoti pretimnākošs. Manus jautājumus nekad neviens prokurors nav atraidījis, lai arī viņu grafiks ir ļoti noslogots.
Ja personai ir augstākā izglītība ar jurispudenci nesaistītā jomā, piemēram, mākslā, tā arī spētu tikpat labi tikt galā ar darba pienākumiem kā persona ar juridisko izglītību?
Tiesību zinību studentiem un absolventiem šis darbs būs saprotamāks un vieglāks, jo viņi ir mācījušies administratīvās tiesības, krimināltiesības, civiltiesības, ir risināti kāzusi, lasīts milzum daudz literatūras mācību ietvaros, noklausītas lekcijas pie zinošiem pasniedzējiem. Tādējādi var labāk saprast sistēmu, kur meklēt likuma pantus un kā tie piemērojami praksē, kādas stadijas ir krimināllietai.
Bet arī personas ar citās jomās iegūtu augstāko izglītību var apgūt prokurora palīga darbu ar citu palīgu palīdzību. Taču tā noteikti būtu kā cita pasaule, un jautājums – vai interesējoša. Kā jau mums visiem, kad tiekam iemesti jaunā, nezināmā vidē. Tehniski var iemācīties izdarīt visu uzdoto, bet tiem, kuri ir mācījušies tiesību zinības, būs lielāka vēlme iedziļināties un izprast policijā veikto izmeklēšanu krimināllietā un tālāk prokurora uzsākto un veikto kriminālvajāšanu.
Varat pastāstīt sīkāk, ko nozīmē sagatavot lietu tiesai?
Prokurors atnes mums kādu krimināllietu, vienu vai vairākus sējumus, un lūdz to sagatavot tiesai. Mums jāsanumurē lietas lapas, jāsastāda krimināllietas dokumentu saraksts, bieži jānokopē materiāli izsniegšanai apsūdzētajam, cietušajiem. Dokumenti mums ir arī jāieskenē un jāievada Prokuratūras informācijas sistēmā, lai prokurors no sava datora tiem uzreiz var piekļūt un lai būtu mazāk lieku papīru, lai būtu ērti lietas materiālus atrast uzreiz sistēmā. Kad viss ir sagatavots, iešujam krimināllietu vākos, un tā ir gatava sūtīšanai uz tiesu.
Ar lietas saturu nav jāiepazīstas?
Tas neietilpst palīga darba pienākumos, bet bieži vien ir interesantas lietas, un, gribot vai negribot, lasi līdzi, kā lieta attīstījusies pa etapiem.
Ja tomēr varat ieskatīties lietas saturā, vai uz Jums arī attiecas informācijas neizpaušanas nosacījumi vai kādi citi ierobežojumi?
Protams! Visu, ko prokuratūrā ieejot uzzinām saistībā ar krimināllietām, nedrīkstam nest ārpusē, nedrīkst stāstīt tuviniekiem vai draugiem.
Kādi vēl ir Jūsu ikdienas darba pienākumi?
Kad tikko sāku strādāt prokuratūrā, palīdze, kura mani apmācīja, teica: “Mēs darām visu, ko prokurors saka”. Tā arī ir.
Pamatā tā ir krimināllietu sagatavošana, kopēšana, citreiz ir dokumentu nogādāšana, piemēram, uz tiesu vai banku.
Prokurors var arī palūgt kaut ko papildus nokopēt vai izdarīt. Mēs apstiprinām dokumentu kopijas, piedalāmies lietisko pierādījumu iznīcināšanā, prokurors var likt nogādāt sagatavotos materiālus adresātam, veicam citus uzdevumus, kuru izpildei nav nepieciešamas prokurora pilnvaras. Ir bijuši arī gadījumi, kad mums virsprokurors palūdz aizstāt kancelejas darbinieku.
Prokuratūras likumā teikts, ka palīgs pieņem arī apmeklētājus un viņu iesniegumus.
Manā darba pieredzē to nācies darīt ļoti reti, dažkārt atnāk, piemēram, advokāts, un es izsniedzu viņam krimināllietas kopijas. Mūsu prokuratūrā to tā nepraktizē, varbūt citās ir citādāk.
Esat piesaistīta vienam konkrētam prokuroram?
Nē. Pirms sāku strādāt prokuratūrā, domāju, ka ir līdzīgi kā tiesā, katram tiesnesim ir savs palīgs. Bet tā nav. Mums ir liela prokuratūra un uz visiem prokuroriem esam seši palīgi. Var vienam palīgam iedot darbu, piemēram, pieci prokurori, jebkurš no prokuroriem var atnest lietu. Laika gaitā jau esmu sapratusi, kādas kuram prokururam prasības, vēlmes, cits dos mums sagatavot lietas dokumentu sarakstu, bet ir prokurori, kuri paši bijuši palīgi un paši to grib darīt, jo tā viņam ir ērtāk.
Katra darbadiena ir iepriekš lielā mērā prognozējama, ir zināma darba rutīna, vai jābūt arī bieži gatavam ielekt nezināmajā?
Var gadīties, ka prokurors uzdod darīt kaut ko iepriekš neplānotu, bet tas nav nekas ekstrēms. Pamatā ir lietu gatavošana tiesai, daudz kopēšanas un skenēšanas priekš Prokuratūras informatīvās sistēmas. Darba laiks prokurora palīgiem ir no pulksten 8.30 līdz 17.
Kādām prasmēm un personības īpašībām jāpiemīt, lai labi veiktu šo darbu?
Noteikti, jābūt atbildīgam. Ja tev uztic krimināllietu, ir jāizdara viss prasītais pēc labākās sirdsapziņas. Protams, mums atbildība nav tik liela kā prokuram.
Tāpat kā prokurori nedrīkstat būt kādas politiskās partijas biedri?
Likumā tas nav aizliegts, bet man pašai nav bijusi vēlme iesaistīties politikā. Mums ir noteikts, ka bez Ģenerālprokurora atļaujas mēs nevaram strādāt citās darba vietās.
Kas Jums patīk šajā darbā un kas ir tā trūkumi?
Man patīk tas, ka katru dienu esmu ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem. Regulāra komunikācija ar daudz nepazīstamiem cilvēkiem nebūtu priekš manis, lai arī mani nebiedē iziešana no manas komforta zonas. Patīk, ka no rīta man iedod manu darbiņu un es to patstāvīgi, neviena netraucēta, izdaru. Dažkārt tas ir tik apjomīgs, ka tā izpilde var aizņemt visu dienu. Esmu vairāk intraverta persona, tāpēc mani šāds darba veids uzrunā. Darbs kaulus nelauž, neko negatīvu pat nevaru iedomāties.
Ja kādam varētu šķist, ka darbs ir nedaudz vienveidīgs un savā komforta zonā, tad mani apmierina tas, ka darbi ir paredzami, ka nav lieli pārsteigumi un “iemešana” nezināmā vidē.
Prokuratūra vairāk ir vīrišķīga sabiedrība vai ir arī daudz sieviešu?
Prokuratūrā ir arī daudz sieviešu, tostarp palīgu vidū.
Esat apmierināta ar atalgojumu? Ir arī kādas piemaksas, sociālās garantijas, bonusi?
Vienmēr jau atalgojumu gribētos lielāku, bet nesūdzos. Katrā prokuratūrā ir atšķirīgs palīgu skaits un arī nedaudz atšķirīgas algas izmaksas apmērs. Liels atspaids ir prokurora palīgu veselības apdrošināšana. Tāpat prokurora palīgiem ir piemaksas par apjomīga darba veikšanu vai teicami paveiktu darbu, papildus darbu veikšanu, piemēram, cita prokurora palīga vai kancelejas darbinieka aizvietošanu. Prokurora palīgiem katru gadu ir četru nedēļu apmaksāts atvaļinājums, kā arī tiem prokurora palīgiem, kuri mācās, ir mācību atvaļinājums.