Florists – tā ir profesija, vai aicinājums, māksla, vai talanta izpausme?

Kā Latvijas floristu apvienība mēs ilgi cīnījāmies par to, lai florista amats tiktu uztverts un novērtēts kā profesija. Esam panākuši, ka tas ir iekļauts profesiju klasifikatorā. Latvijā to lielā mērā kavēja vēl no padomju laikiem saglabājies priekšstats, ka jebkurš var audzēt un pārdot puķes, ka par ziediem visi visu zina un tas nav nekas sarežģīts. Bet tā gluži nav – ir atšķirība starp ziedu pārdevēju un profesiju – florists. Eiropas valstīs florista profesija jau izsenis ir novērtēta un atzīta. Uzskatu, ka floristika jeb ziedu kārtošanas māksla ir arī viens no mākslas veidiem, kur vajadzīgas mākslinieciskas iemaņas. Kompozīcijas un krāsu izjūta ir ne katram dota, bet talants ir tikai neliela daļa no tā. Bet to visu var iemācīties, profesionālu skolotāju pavadībā.

Kompozīcijas un krāsu izjūtu arī var iemācīties?

To var iemācīties, tikai citiem ir grūtāk, citiem - vieglāk. Dažiem tas ir dots no dabas.

Kur apgūst florista profesiju un cik ilgi jāmācās?

Latvijā tā ir profesionālā izglītība. Pabeidzot 12. klases, to var apgūt Bulduru dārzkopības vidusskolā vai kādā no privātajām meistarskolām. Ir, piemēram, Rīgā “Floristu skola A-Ž” un floristikas darbnīca “Ziedulaiva”. Jelgavā ir valsts akreditēta “Floristikas skola - meistardarbnīca Grieta”.  Lai iegūtu profesionāla florista diplomu, ir jāmācās apmēram divus gadus. Floristi, kuri vēlas saņemt profesionālo novērtējumu un zeļļa vai meistara diplomu, var kārtot pārbaudījumus Latvijas Amatniecības kamerā. Tas ir augstākais novērtējums nozarē. Lai kļūtu par meistaru vai zelli, ir jāpabeidz kāda no profesionālajām izglītības iestādēm un Latvijas Amatniecības kamerā jānokārto eksāmens. Tajā ir 5 - 6 pārbaudes darbi, kurus novērtē ekspertu komisija, kura tad lemj par diploma izsniegšanu.

Kādi mācību priekšmeti un kādas prasmes ir jāapgūst?

Katrā skolā programma nedaudz atšķiras, bet pārsvarā ir kompozīcija, krāsu mācība, stili, mūsdienu tendences floristikā, kāzu un sēru floristika, augi interjerā, telpu noformēšana, tehniskie paņēmienu un materiāli. Eksāmenos lielākoties ir jāveido līgavas un apsveikuma pušķis, vainags, kolāžas, galda noformējums un telpas interjers.

Pamatā ir praktisko prasmju pārbaude, vai arī jāapgūst kādas teorētiskās zināšanas?

Ir arī teorētiskais eksāmens, bet tā ir ļoti neliela daļa.

Pamatā jau florists ir arods un prakstiskās zināšanas, tāpēc attiecīgi pārbaudes darbi uz to arī vērsti.

Kur jūs skolojāties?

Esmu absolvējusi “Floristu skolu A-Ž”, kura agrāk bija zināma kā “Ritas Garaissilas ziedu kārtošanas skola”. Skola darbojas jau 33 gadus un ir vecākā floristu skola Baltijā. Pašlaik to vada Aija Žagariņa, kura ir viena no atzītākajām floristikas pasniedzējām un floristu konkursu žūrijas pārstāvjiem Baltijā un Eiropā. Uzskatu, ka no šīs skolas nāk labākie floristi. Apmācība te ir ļoti nopietna, divos ar pusi gados tiek sagatavoti profesionāli floristi. Interesentiem notiek arī dažādas meistarklases un semināri. Uz šo skolu apgūt floristiku brauc arī no citām valstīm, tāpēc pastāvīgi tiek apmācītas arī ārzemju interesentu grupas.

Ziedu pasaulē arī ir sava mode, materiālu un tehniku jauninājumi, kam jāseko līdzi?

Protams! Un tieši skolas vienas no pirmajām pamana un apgūst šos jaunumus, tendences, ar kurām iepazīstina topošos speciālistus. Turklāt rūpīgi izvērtē, kas no jauninājumiem ir ieviešams un kas ne, ņemto vērā to, ka mācām floristikas zināšanas un prasmes, pamatlietas, kā visu apvienot kompozīcijā nevis saiņošanu dažādos papīros vai puķu spraušanu kastītēs. Jāatšķir, kas ir floristika un kas tikai bizness ar ziedu elementiem.

Strādājat arī kā mācībspēks?

Jā, strādāju gan kā mācībspēks, gan kā floriste ziedu veikalā, organizēju floristu konkursus un izstādes, tādējādi ļoti labi orientējos, kas notiek nozarē. 

Varat ieskicēt savu darba ikdienu – ziedu veikalā un floristu skolā?

Ziedu veikalā ikdiena rit tāpat kā iepriekš, protams, apgrozījums ir krities. Bet dienu sākam ar ziedu apstrādi un veikala sakārtošanu. Tad izpildām pasūtījumus, vēlāk sākas radošais darbs. Mūsdienās nevajag novērtēt par zemu sociālo tīklu ietekmi uz biznesu. Tāpēc strādājam pie veikala tēla izveides sociālajās platformās, kas arī prasa laiku. Bet tā ir iespēja meklēt savu pircēju, būt orģinālam un atšķirties. Pašlaik Covid -19 laikā viss ir citādāk, mācības skolā nenotiek. Vasarā un rudenī vēl bija vietējās grupas, bet pēdējā ārzemju grupa mācījās 2020. gada februārī. Cenšamies gatavot praktisko darbu uzdevumus video formātā un domājam, kā darboties tālāk. Citkārt aktīvi rīkojam izstādes un dažādus pasākumus, Latvijas floristu apvienības pēdējā lielā rīkotā izstāde kopā ar Igaunijas kolēģiem bija uz Ziemassvētkiem Alūksnē. Mainās arī klientu pieprasījums pēc ziediem veikalā - mēģinām pielāgoties un paredzēt cilvēku intereses un pieprasījuma izmaiņas.

Samazinās pieprasījums pēc sarežģītiem, krāšņiem pušķiem, toties cilvēki, strādājot un vairāk uzturoties mājās, vairāk vēlas sevi un tuviniekus iepriecināt ar vienkāršiem ziediem.

Līdzīga tendence ir arī citās Eiropas valstīs.

Florists, kurš strādā veikalā, reizē ir arī pārdevējs, kuram arī jāpārzina kases sistēma, jāpasūta ziedi? Kas viņam jādara vēl bez kompozīciju, pušķu veidošanas – klasiskajiem florista darbiem?

Tas atkarīgs no tā kāda veida ziedu veikalā ir darbs. Mūsu veikalā mēs paši pasūtām un pārdodam ziedus, paši izgatavojam pasūtījumus, esam reizē floristi un pārdevēji. Citos veikalos ziedus pasūta veikala vadītājs, bet florists tirgo un gatavo pušķus un dekorus – šie darbi, lielākoties, jāapvieno. Latvijā maz ir tādu salonu, kur šie darbi tiktu dalīti, kur florists tikai gatavo izstrādājumus. Pēdējā laikā gan arvien populārākas kļūst studijas, kurās floristi gatavo darbus tikai pēc pasūtījuma. Floristam jāpiemīt arī pārdošanas un komunikācijas prasmēm, jāprot saiņot arī dāvanas, noformēt telpas un galdus, jāpārzina telpaugu sortiments, jāzina, kā ziedus uzglabāt.

Arvien lielāks pieprasījums ir pēc speciālistiem ar dažādām papildu prasmēm, lai klienti varētu ērti un vienuviet saņemt visu vēlamo.

Ne visur, bet ir ziedu veikali, kuros tirgo arī saldumus un dāvanas, jāprot darboties arī ar šiem produktiem. Rīgā ir arī kafejnīca – ziedu veikals, kur darbiniecei gan jāpagatavo kafija, gan jābūt floristam un pārdevējam.

Florists biežāk ir algots darbinieks kādā uzņēmumā, veikalā, salonā vai arī pašnodarbinātais, vai uzņēmējs ar savu biznesu?

Ir dažādi, bet pārsvarā apmēram 70% Latvijā floristi varētu būt algoti darbinieki. Ir daži, kuriem pašiem arī pieder ziedu veikali. Ārzemēs biežāk ziedu veikali ir ģimenes uzņēmumi.

Vai var viegli uzsākt savu ziedu biznesu? Ar ko jārēķinās?

Jārēķinās, ka tas ir diezgan nepastāvīgs bizness. Ar lieliem izdevumiem un lielu konkurenci. Ir jāsaprot, kurā nišā vēlies strādāt, kas būs tavs klients, vai vēlies tikai pārdod ziedus, vai piedāvāt arī florista pakalpojumus. Ar ko atšķirsies no konkurentiem. Ziedu tirgotāju ir ļoti daudz, un jābūt kādai specifikai, kādēļ klients izvēlēsies tieši jūs. Ir veikali, kur tikai pārdod ziedus, bet neveido kompozīcijas, ir veikali, kur pārdod visu, ir saloni, kuri specializējas tikai uz pušķiem, ziedu kastēm, ir tirgotāji un floristi, kas strādā tikai internetā. Populāras vēl nesen bija dāvanas, kur ziedus kombinēja ar dažādām citām precēm. Ir cilvēki, kuri nav floristi, bet piedāvā šādus komplektus, jo saskatījuši te biznesa nišu un to veiksmīgi izmanto – tāpēc konkurence ir nežēlīga.

Cik pieprasīta ir šī profesija?

Labu floristu atrast ir ļoti grūti. Pārsvarā ir ziedu pārdevēji, ir daudz tādi, kas pabeiguši kādus kursus vai kaut ko mācījušies pašmācības ceļā. Bet tie nav profesionāļi. Nav vajadzīgās iemaņas būt pastāvīgam darba veicējam. Daudzi kursu beidzēji pēc tam nav spējīgi patstāvīgi strādāt un darīt to, kas realitātē nepieciešams. Atrast labu floristu, kurš varētu sekmīgi strādāt ziedu salonā, kurš vēlas piedāvāt labas kvalitātes pakalpojumu, kurš prot kvalitatīvi uztaisīt gan līgavas pušķi, gan vainagu nav viegli. Jāmāk strādāt ātri, uzreiz salikt lielu pušķi, jo mūsdienās klienti ilgi gaidīt nemīl. Diemžēl, arī floristikā Latvijā, līdzīgi kā citās jomās, manāms profesionalitātes un profesionāļu trūkums.

Kas raksturo labu floristu?

Profesionalitāte un atbildība. Labs florists ir atbildīgs, kurš sāk ar veikala un darba vides sakārtošanu un pats redz, kas jāizdara nevis gaida kad pateiks priekšā. Tas ir diezgan tipiski mūsu jauniešiem, kuri vēlas sākt strādāt un grib, lai pasaka tieši, ko, kā un kad darīt: nomaini te ūdeni, apgriez to puķi! Ir tiešām jāmīl darbs ar ziediem, kas ir smagāks nekā varbūt izskatās no malas. Tas ir arī fiziski smags darbs, tādēļ Eiropā floristi, arī augstas klases, pamatā ir vīrieši. Savukārt Latvijā vīrieši – floristi ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi.

Jāprot arī komunicēt ar klientiem, izstāstīt, kas ir piedāvājumā, jāsaprot klienta vēlmes. Svarīgs ir arī darba veikšanas ātrums. Un ir jāgrib pārspēt pašam sevi, būt labākam nekā biji vakar.

Mācīties, domāt, kļūdīties un labot savas kļūdas, veidot savu profesionalitāti.

Radošums nav tik būtisks?

Tev ir jāzina, ko un kā tehniski izdarīt – ja to nezināsi, vari būt radošs, cik gribi, bet tas pušķi nesaturēs kopā un tas radošums neko nedos. Radošums nāk ar pieredzi, profesionalitāti un zināšanām.

Kas ir tas smagais florista darbā, ko pieminējāt?

Teorētiski par floristu drīkstot strādāt tikai septiņus gadus. Jārēķinās, ka ziedi tiek apstrādāti ar ķīmiju, šīs vielas, ilgstoši akumulējoties, var sākt kaitēt veselībai. Mūsdienās cilvēki kļūst arvien alerģiskāki. Ziedu bizness nav ekoloģisks, jo tiek patērēti lieli enerģijas resursi ziedu audzēšanai, transportēšanai, turklāt daudz neiztirgoto ziedu tiek izmesti. Tādēļ populārāka kļūst tendence izmantot vietējos ziedus. Nu jau arvien vairāk ziedu veikalos tiek domāts par to, lai apstākļi būtu komfortabli tajā strādājošajiem, vairāk izmanto aukstuma vitrīnas, lai darbiniekam ir patīkami ilgstoši strādāt veikalā. Jauniešiem arī darba vidē gribas būt stilīgiem, bet strādāšana trīs džemperos daudzus jaunos darbiniekus atbaida no ziedu veikaliem. Taču katrai nozarei ir sava specifika. Ziedu apstrāde ir samērā smags fizisks darbs, ziedu kastes ir smagas. Daļai darbinieku ir grūti komunicēt ar klientiem, ne vienmēr ir viegli saprast un uzminēt viņu vēlmes. Ziedu pircēji ir ļoti izlutināti un ir aizvien grūtāk izdabāt viņu iegribām. Tāpēc

ir labi, ja ir pastāvīgie klienti, kuru gaumi jau apmēram zini, un, ja esi profesionālis un seko modernām tendencēm, ir vieglāk iepriecināt un pārsteigt klientus.

Kāpēc izvēlējāties šo profesiju un kas jums tajā patīk?

Man patīk ziedi. Patīk, ka varu izpausties radoši, pārbaudīt zināšanas praksē, piedaloties konkursos, apceļot pasauli un satikt brīnišķīgus iedvesmojošus profesionāļus. Izbaudu, ja sasniedzu tādu sapratnes līmeni ar klientu, kad viņš saka: “Taisiet, ko gribat, paļaujos uz jūsu gaumi, zinu, ka būs labi!”. Ir patīkami kļūt par profesionāli, kuram pircējii uzticas. Esmu nepārtraukti augusi, un tas man patīk. Mani ļoti iedvesmo darbs skolā un radošo ideju ģenerēšanā tajā. Šim darbam turpmāk plānoju pievērsties vairāk, pamazām attālinoties no ziedu pārdošanas. Bet tas prasa nemitīgu mācīšanos un  nenotiek vienas dienas laikā, tā ir pieredze, kas nāk ar gadiem.

Meistarskolās nemācām uztaisīt pušķi pēc viena parauga, bet mācām tehnikas, kompozīciju, stilu, lai audzēkņi paši domātu un veidotu kaut ko savu.

Ir citas skolas un kursi, kur liek nokopēt paraugu – šādā veidā mācītiem cilvēkiem, kuri pieraduši, ka viņiem pasaka priekšā, kas un kā jādara, ziedu salonos par floristiem ir grūti strādāt. Ja paprasa uztaisīt pavasarīgu, vieglu un gaisīgu pušķi maigos toņos ar krāsu pārejām, viņš stāv un domā, ko darīt. Bet ir pašam jāuzņemas atbildība, jādomā un radoši jāizpaužas.

Cik labi apmaksāts ir šis darbs? Vai tas ir lielā mērā atkarīgs no florista meistarības?

Florists nav tā augstāk atalgotā profesija. Atalgojumu lielā mērā ietekmē veikala specifika, tā pasūtījumu apjoms un veids, apgrozījums, klientu loks, atrašanās vieta. Protams, ja esi meistarīgs un labs florists, atalgojums ir augstāks nekā vienkārši ziedu pārdevējam. Bet nopelnīt var diezgan labi, tikai jārēķinās ar ilgām darba stundām. Ja, piemēram, veikals strādā no pulksten 8 līdz 18 vai 19, tad tā arī jāstrādā floristam. Un jārēķinās arī ar darbu brīvdienās. Tāpēc ir ļoti jāmīl šis darbs un ir jāmeklē iespējas augt un attīstīties. Ir jāinteresējas par floristiku un tās tendencēm pasaulē. Jāpiedalās konkursos un izstādēs. Tas ne tikai paaugstinās kvalifikāciju, bet padarīs dzīvi aizraujošu, kad darbs ir hobijs un ikdiena sagādā baudu. Jo esi florists.