Esat Latvijas Civilās aviācijas aģentūras apstiprināts un IATA sertificēts instruktors bīstamo vielu un izstrādājumu pārvadājumos. Ar ko sākāt savu pieredzi šajā nozarē?

Lai strādātu par instruktoru un apmācītu citus, ar teoriju vien nepietiek, ir nepieciešama praktiskā pieredze. Iepriekš vairākus gadus esmu strādājusi loģistikas uzņēmumos -  gan "airBaltic", kur bija mana pirmā nopietnā pieredze kravu pārvadājumu nodaļā, gan kravu virszemes apkalpošanas aģentūrā "AG Handling", gan kravu ekspedīcijas uzņēmumā "Greencarrier Latvia". Praktiskā darbošanās ikdienā ar bīstamajām kravām ir pamats zināšanām, kuras nododu tālāk, šajā jomā nevar balstīties tikai uz teoriju. Vienubrīd bija doma beigt strādāt loģistikas biznesā, kas cilvēkam vairs ne tik jaunos gados ir diezgan satraucošs, bet tā kā biju arī līdzīpašniece uzņēmumā, kurā nācās arī apmācīt personālu, nolēmu iet šajā procesā dziļumā. Uz to pamudināja arī tas, ka Latvijā šajā jomā praktiski nebija konkurences, instruktori brauca no ārzemēm. Varētu teikt, ka

esmu pirmā, kas Latvijā uz vietas sāka apmācīt speciālistus bīstamo avio kravu transportēšanā un loģistikā.

Un tagad jau ir šī konkurence?

Augstākajā līmenī, kurā jāsniedz pilna apjoma zināšanas darbiniekiem, kuri gatavo bīstamo kravu sūtījumus, tā joprojām ir ļoti maza. Savukārt tāda personāla apmācībā, kuram nepieciešams mazāks zināšanu apjoms, piemēram, stjuartes, reģistrācijas personāls, krāvēji, kuriem pietiek ar 7 – 8 stundu instruktāžu, speciālistu ir daudz vairāk. Starp tiem ir arī manis pašas iepriekš apmācītie, kuri apmācību veic jau savos uzņēmumos. Bet tiem, kuri gatavo bīstamās kravas nosūtīšanai vai veic to atbilstības pārbaudi lidostā pirms lidojuma, nepieciešamas vismaz 40 stundu apmācības, un tādi cilvēki, kuri drīkst apmācīt šo pilno kursu, Latvijā, šķiet, esam tikai divi.

Vai ar šiem diviem pietiek? Tiekat galā, vai joma ir pietiekami šaura un slodze nav tik liela?

Nozare tomēr ir ļoti šaura, specifiska, līdz ar to darba pietiek, bet arī, atklāti sakot, tikai ar šo darbu arī nevar sev iztiku nodrošināt. Personāla apmācības kursi notiek apmēram reizi vai divas mēnesī, atkarībā no tā, kādu kategoriju nepieciešams apmācīt. Daudz šādu speciālistu Latvijā nav nepieciešams, vairāk nepieciešami ir cilvēki uzņēmumos, kuri var apmācīt zemāko personālu. Piemēram, stjuartes, reģistrācijas darbinieki pie manis nāk samērā reti, jo viņus apmāca pašu uzņēmumu instruktori, kuri iepriekš mācījušies pie manis.

Kādas ir prasības zināšanām, prasmēm, sertifikātiem, lai varētu mācīt pilno, padziļināto kursu?

Kā jau minēju, tā noteikti ir praktiskā pieredze, bet arī ar to vien nepietiek, tā tikai atvieglo procesu. Ir jābūt Starptautiskās gaisa transporta asociācijas izdotam sertifikātam, kuru ieguvu, nokārtojot divus ļoti nopietnus eksāmenus Ženēvā, Šveicē. To es paveicu jau 2008. gadā, un manuprāt, tas ir trakākais, ko es savā mūžā esmu pasākusi. Eksāmens tiešām ir ļoti nopietns. Arī manas mācību programmas apstiprina Latvijas Civilās aviācijas aģentūra, kura regulāri pārskata visas apmācību programmas. Pilnīgi visām darbinieku kategorijām, kas iesaistītas bīstamu kravu sagatavošanā, apstrādē vai ekspeditēšanā, ik pa diviem gadiem ir jāmācās, jo likumdošana regulāri mainās un zināšanas ir jāatsvaidzina. Tādēļ mani klienti ik pa diviem gadiem atgriežas.

Regulāri jāseko līdzi visiem normatīvajiem aktiem, to izmaiņām, noteikumu grāmata tiek pārizdota katru gadu koriģētā redakcijā.

Vai jūsu iegūtā izglītība ir saistīta ar šo jomu vai arī sākotnēji mācījāties ko pilnīgi citu?

Laikā, kad studēju, neko nezināju par loģistiku un diez vai kaut ko tādu tolaik vispār mācīja. Es studēju angļu filoloģiju, kura šķietami ar tādu eksaktu, tehnisku jomu kā loģistika neiet kopā, bet

tieši angļu valodas prasmes bija tās, kas man pavēra ceļu uz loģistiku.

Strādāju par pedagogu skolā, un, līdzīgi kā daudzi angļu valodas skolotāji pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pārgāja darbā privātajā biznesa, arī es nodomāju pamēģināt. Un te arī paliku. Visi noteikumi par bīstamu kravu transportēšanu ir angļu valodā, pāri par 1000 lappusēm, visi izdales materiāli, eksāmeni jāgatavo angliski, instruktāžas valoda gan var būt latviešu.

Tad visiem speciālistiem, kuri Latvijā mācās šo kursu, eksāmeni notiek angliski?

Tiem, kuriem jāapgūst pilnais kurss, kuriem ir jāsagatavo vai jāpārbauda krava, mācības, eksāmeni ir tikai angliski, bet tādām kategorijām kā noliktavas krāvējam vai krāvējam, kurš kravas krauj lidmašīnā, īsais kurss ir latviski. Jāpiebilst, ka šāda apmācība nepieciešama ne tikai tiem, kuri strādā lidostā. Visnopietnākā apmācība ir tiem, kuri ražo bīstamās vielas un piedāvā tās transportēšanai, jo tieši no tā, cik pareizi viņi būs tās identificējuši, iepakojuši, noformējuši, būs atkarīga lidojuma drošība. Piemēram, manu klientu vidū ir "Madara Cosmetics", jo starp viņu produktiem ir tādi, kuri ir viegli uzliesmojoši, satur spirtu. Arī "Stenders", kura produktu vidū ir dušas želeja aerosola veidā, bet aerosoli arī var būt bīstami. Protams, arī tādi lielie farmācijas uzņēmumi kā "Grindeks" un "Kalceks" ir manu klientu vidū, kuru pārstāvjiem šie noteikumi ir jāapgūst angļu valodā.

Jūs pati izstrādājat kursu programmu? Tā ir starptautiski patentēta, pēc noteikta šablona?

Starptautiski ir noteiktas tēmas, kurām jābūt iekļautām, bet es pati gatavoju savas darba burtnīcas ar saviem darba uzdevumiem, lai iemācītu lietot noteikumus. Šo materiālu izstrāde ir viens no galvenajiem maniem ikdienas darbiem. Es nevaru tos sagatavot vienreiz un lietot gadiem, jo ik gadu kaut kas mainās, un ir jāņem vērā izmaiņas. Turklāt arī atšķiras grupa no grupas un to specifiskās vajadzības.

Arī manis vadītajās apmācībās, līdzīgi kā skolā, svarīga ir kompetencēs balstīta izglītība, tādējādi mācību saturs ir jāpieskaņo katra darbinieka darba pienākumiem, jo no tā finālā būs atkarīga lidojuma drošība.

Šādām apmācībām Latvijā ir alternatīvas? Vai kaut kas līdzīgs tiek mācīts arī augstskolās, kurās studē loģistiku?

Es pasniedzu arī augstskolās, bet tur šī tēma ir tikai tik daudz, lai radītu vispārēju priekšstatu, savukārt tik  detalizēti par bīstamo kravu transportēšanu, lai drīkstētu sagatavot sūtījumus, netiek mācīts. Nokārtojot manus kursus, tiek izsniegts sertifikāts, kurš ir derīgs divus gadus. Vēl alternatīva ir "airBaltic training", kur ir viens “airBaltic” darbinieks, kurš tad arī  apmāca darbam ar bīstamajām avio kravām. Taču tur pilnīgi viss tiek pasniegts tikai angļu valodā un tādēļ daudzi nosūtītāji un ražotāji izvēlas pieteikties pie manis, jo, lai arī viss cits ir angliski, es tomēr viņiem varu paskaidrot arī latviski. Daudziem tas ir būtiski. Atceros savus pirmos kursus, kad mācījos Kopenhāgenā: lai arī labi zināju angļu valodu, tomēr svešā vidē, citā valodā man bija neērti uzdot jautājumus. Arī termini ir specifiski. Mudinu studentus nekautrēties un jautāt, strādājam draudzīgā atmosfērā.

Jūs savus pakalpojumus sniedzat tikai Latvijā vai arī, piemēram, attālināti citās valstīs?

Varētu to darīt, bet šobrīd esmu aprobežojusies ar Latviju. Pasniedzot kursus citās valstīs, programma būtu jāsaskaņo ar citu valstu iestādēm, lai viņi akceptētu šo sertifikātu.

Teicāt, ka kursi notiek vidēji reizi nedēļā vai divās, bet skaidrs, ka iepriekš notiek gatavošanās. Kāds ir jūsu darba režīms, cik laiku tas viss prasa? 

Tiešām lielāko daļu laika aizņem gatavošanās darbs, uzdevumu, darba burtnīcu sagatavošana. Katrai grupai kaut ko piekoriģēju, salieku akcentus, aktualitātes, viss ir jāizdrukā, jāsagādā uzskates līdzekļi. Es ikdienā kontaktējos ar lidostā strādājošām organizācijām un man ir liels plaukts pilns ar dažādiem specifiskiem iepakojumiem, lai parādītu, kā tie dabā izskatās, kā jāiepako u.tml. Nākamgad ļoti nopietni mainās starptautiskie nosacījumi apmācībām, un izskatās, ka novembrī, decembrī to vien darīšu kā studēšu izmaiņas un veidošu jaunos, uz kompetencēm balstītos materiālus pēc jaunajiem standartiem.

Uzņēmumā esat vienīgā instruktore. Šis ir faktiski viena cilvēka uzņēmums? Esat ne tikai instruktore, bet arī uzņēmuma vadītāja?

Jā, esmu arī pārdošanas aģente, menedžeris un direktors, arī rēķinus pati rakstu. Pērku vienīgi grāmatvedības pakalpojumus, bet visu pārējo daru pati.

Ir nepieciešamas ļoti daudzas prasmes, tostarp, labas datorprasmes, lai izveidotu ilustrācijas darba burtnīcās, sagatavotu izdales materiālu un prezentācijas.

Savukārt,  lai materiālu pasniegtu interesanti, jābūt arī labām prezentēšanas iemaņām. Turklāt pastāvīgi jāseko līdzi jaunumiem, pasaulē notiekošajam un arī negadījumiem, balstoties uz kuriem jāgatavo ilustratīvi materiāli, kā nevajag darīt.

Pastāvīgi mainās arī uzņēmējdarbības nosacījumi, kam jums kā mazajam uzņēmējam arī jāseko līdzi!

Protams, tas arī! Šīs pašas noteikumu grāmatas jau pie mums nemaz nevar iegādāties – tās tiek izdotas Kanādā un tās nopērkamas citur Eiropā, kur viens eksemplārs maksā vairāk kā 300 eiro. Man studentiem jāliek priekšā katram savs eksemplārs, bet gada beigās šīs grāmatas derīguma termiņš beidzas. Jādomā, no kurienes izdevīgāk pirkt - no Kanādas, Anglijas, Vācijas vai citas valsts. Arī man ir sava iekšējā loģistika, līdzīgi kā citos uzņēmumos. 

Kopš 2009.gada, kad dibināts jūsu uzņēmums, bez pastāvīgajām regulējumu izmaiņām būtiski mainījušās arī citas lietas, kam jums pastāvīgi jāpielāgojas? Vai arī, piemēram, klientu loks mainās?

Notiek zināmas pozitīvas izmaiņas tādā ziņā, ka savu atbildību labāk sapratuši bīstamu vielu ražotāji un nosūtītāji, kuriem jāsagatavo sūtījumi transportēšanai, un, no tā, cik viņi pareizi to būs izdarījuši, būs tieši atkarīga lidojumu drošība. Latvijā vēsturiski tā iegājies vai vienkārši kontrolējošo instanču rokas nesniedzas tālāk par lidostu, un ļoti nopietni tika kontrolēti tie, kas strādā lidostā, raugoties, lai visas kategorijas būtu apmācītas. Tikmēr nosūtītāji mēģināja atrast kādu loģistikas kompāniju, kura viņu vietā izdarītu visu, kas saistīts ar bīstamo kravu transportēšanu, lai arī normatīvie akti prasa tieši nosūtītāja atbildību. Tagad sāk parādīties nosūtītāji, kuru speciālisti paši mācās, un tas ir ļoti liels sasniegums.

Apmācot tos darbiniekus, kuri lidostā pieņem kravu, lielāka uzmanība tiek pievērsta kādu kļūdu saskatīšanai un novēršanai, savukārt, nosūtītāju apmācībā metodika vērsta uz to, kā tas pareizi jādara, kā jāpako, kas jāraksta vai jālīmē virsū. Pēdējā laikā ir iespēja strādāt ar šiem cilvēkiem, jo viņi ir sapratuši savu atbildības līmeni, visiem veidojas labāka izpratne par problemātiku. 

Tas arī jūsu pūļu rezultāts?

Daļēji. Bet viens cilvēks to nevar izmainīt. Tas ir gan "airBaltic" nopelns, kurš pieprasa, lai vismaz kravu ekspedīcijas uzņēmumos cilvēki būtu apmācīti, un, ja uzņēmums nevar uzrādīt sertifikātu, tad viņi no tā kravu nemaz nepieņem. Arī tāds globālais uzņēmums kā "DHL" nepieņem kravas no nosūtītājiem, kuri nav apmācīti. Šie lielie uzņēmumi pamatā ir tie, kurus respektē, un tiešām cilvēki sāk mācīties.

Izklausās sarežģīts bizness - nepārtraukti kaut kas mainās, jāseko līdzi, grāmata tik bieza, ka knapi izlasīta jau noveco, viss angļu valodā... Ja vēl sakāt, ka ar to vien finansiāli ir par maz, kas ir tas, kas jūs notur šajā darbā? Arī atbildības, unikalitātes sajūta, ja esat tikai divi šādi speciālisti Latvijā?

Viena lieta, ka tas ir interesanti, ir dinamika, liela dažādība, arī pašam visu laiku ir jāmācās. Nupat kā ierindas students piedalījos vienas Anglijas apmācības iestādes organizētos e-kursos, kuros ne tikai papildinu zināšanas, bet arī vēroju mācību metodiku, salīdzinu ar savējo. Ja pēc pāris mēnešiem, oficiāli dodoties pensijā, savu slodzi augstskolā samazinu, tad ar šo biznesu noteikti turpināšu. Daudzviet citās valstīs, kur esmu papildinājusi zināšanas, lielākoties visi instruktori ir dzīves pieredzējuši cilvēki, un tieši šīs – dzīves un profesionālā pieredze ir tas, kas jānodod tālāk.