Kā tev radās interese par korektora darbu? Vai tas notika jau skolas gados?

Skolas gados nebija tādas domas kļūt par korektori, mana sapņu profesija tolaik bija skolotājs. Tāpēc arī pēc vidusskolas beigšanas iestājos Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas fakultātē, lai studētu latviešu valodu un literatūru. Palēnām nāca atskārsme, ka man patīk strādāt ar valodu. Interesēja teksta analīze, tā struktūras pētīšana. Ļoti daudz lasīju un lasu grāmatas, it īpaši patīk dzeja, tās poētisms un stilistika. Patiesībā, lasot gan prozu, gan liriku, sākotnēji neienāca prātā, ka aiz tās stāv arī korektors.

Kad pēc augstskolas absolvēšanas sāku strādāt skolā, visai drīz sapratu, ka tā tomēr nav mana īstā vieta. Radās doma izmēģināt spēkus korektora un literārā redaktora amatā. Tolaik teju visa Latvijas prese atradās vienuviet – Preses namā, tāpēc devos uz turieni meklēt kādu vakanci. Tāda atradās „Neatkarīgajā Rīta Avīzē”, kura meklēja aizvietotāju korektorei tās atvaļinājuma laikā. Biju pavisam bez pieredzes, nezināju, kas man būs jādara, taču man ļāva izmēģināt savus spēkus šajā darbā. Pārbaudi izturēju, un man piedāvāja štata vietu. Piedāvājumu pieņēmu, jo sapratu, ka tas ir tieši tas, ko vēlos darīt arī turpmāk.

Ar ko ir visgrūtāk tikt galā, strādājot dienas laikrakstā?

Ar tempu. Tur nav laika izsvērt un ilgi prātot, kā būtu labāk. Jādarbojas veikli, jo raksti tiek iesūtīti cits pēc cita. Nereti vienlaikus, jo tie (it īpaši ziņas) tiek iesniegti tajā pašā dienā. Arī apjoms ir liels, turklāt par dažādām tēmām: ziņas, lielās intervijas, sporta jaunumi, komentāri un daudz kas cits. Jāveic ne tikai korektora pienākumi, atbildot par pareizrakstību un pieturzīmēm, bet arī literārā redaktora darbs, kas skar arī faktu pārbaudi un stilistiku. Tas viss jādara vienlaikus – nav laika lasīt vairākkārt un katru reizi pievērst uzmanību vienam aspektam. It kā jau

par faktiem (arī par rakstā minēto uzvārdu pareizību) ir atbildīgs autors, taču arī no korektora tiek gaidīts, ka viņš pamanīs un “izravēs” misēkļus. Ja netiks pamanīta kļūda, it īpaši virsrakstā, pārmetumi tiks ne tikai žurnālistam un redaktoram, bet arī korektoram.

Ja ir šaubas, piemēram, par nosaukumu vai uzvārdu, labāk pārprasīt raksta autoram – vai tiešām tā ir, kā sapratu, un vai es varu labot? Jo es varu izlemt par pieturzīmēm vai pareizrakstību, bet ne par faktu pareizību.

Tu strādā arī LU Latviešu valodas institūtā, kur tev ir arī jāveic korektora pienākumi. Kāda ir atšķirība no darba presē?

Tīri valodas ziņā. Institūtā man jāstrādā ar zinātniskiem rakstiem, tātad jāizvairās no sarunvalodas, žargona vai anglicismiem. Bet presē valoda ir, ja tā var teikt, tuvāk tautai. Tie nav zinātniski raksti, bet gan intervijas un notikumu izklāsti, tāpēc leksikai jābūt dzīvākai, spraigākai, saistošākai. Ja ir nointervēts kāds reperis, nevar viņa runāto ielikt stingros rāmjos. Tā var pazaudēt personības iezīmes un padarīt rakstu literāri ļoti pareizu, bet sausu un neinteresantu.

Kur vēl var sastapt tavus kolēģus?

Visur, kur ir darbs ar tekstu. Tātad korektori ir sastopami valsts iestādēs, ministrijās, tiesās, reklāmas aģentūrās, izdevniecībās, tulkošanas firmās. Arī interneta portālos, mājaslapās, kas nozīmē, ka nav jābaidās, ka šī profesija nebūs vajadzīga, ja pazudīs drukātā versija. Jo teksts jau paliek neatkarīgi no tā, kādā vidē tiek publicēts.

Vai šajā darbā daudz jāmācās papildus?

Uz veciem lauriem gulēt nevarēs vis. Jo

valoda ļoti mainās, it īpaši jau pēdējo gadu laikā. Tajā ienāk ļoti daudz jaunu vārdu. Savu iespaidu atstāj sociālie tīkli, kuros daudz tiek izmantoti anglicismi.

Tos izskaust ir neiespējami, tie pielāgojas valodai un iekļaujas ikdienas leksikā. Līdz ar to es nevaru iztikt ar tām zināšanām, kuras ieguvu, beidzot augstskolu. Ja tekstā sastopos ar jaunvārdiem, kurus nesaprotu vai nezinu, kā tie būtu labojami, lūdzu padomu citiem kolēģiem – valodniekiem. Ja ne Latviešu valodas institūtā, tad var zvanīt un prasīt skaidrojumu Latviešu valodas aģentūras darbiniekiem. Man ir arī savi pieraksti, kur atzīmēju šādus jaunvārdus un to latvisko formu, jo ne visu svešo leksiku pēc pirmās sastapšanās ar to var atcerēties. Protams, ir arī gadījumi, kad izmantoju dažādas vārdnīcas. Piemēram, meklēju, kāda ir anglicisma forma un nozīme angļu valodā, tad tālāk to atveidoju pēc principiem, kādi tie ir latviešu valodā. Gribu piebilst, ka var arī iemācīties maketēt, un tā būs papildu pievienotā vērtība. Un arī tas ir darbs ar tekstu – jau veidojot maketu, vari pievērst uzmanību tam, ko nereti neredz maketētājs bez korektora zināšanām.

Kā izskatās tava darba diena? Vai tā ir normēta, vai ir jārēķinās ar virsstundām? Kāda ir vide?

Tas ir atkarīgs no tā, kur strādā. Ja tā ir valsts iestāde, darba diena būs normēta. Portālā tā ir nenormēta. Tas attiecas arī uz žurnāliem, jo tie iznāk reizi nedēļā vai retāk, tātad jārēķinās, ka raksti ienāk neregulāri, daļa rakstu var “saskriet” pēdējā dienā, līdz ar to darba tad būs vairāk. Presē, it īpaši dienas laikrakstos, lielākoties ir maiņu darbs (tā var būt rīta vai vakara maiņa). Grāmatu korektoriem un literārajiem redaktoriem viss ir atkarīgs no termiņiem. Tas zināmā mērā ir pozitīvi, jo pats vari regulēt, kā sadalīt laiku un paveikt uzticēto. Nav jāceļas agri, lai jau pulksten 8 būtu darbavietā. Es šobrīd pati darbojos digitālo mācību materiālu projektā. Tā vadītāji man uzdeva 500 lappuses izkoriģēt 52 darbdienu laikā. Tagad manā ziņā ir tas, vai strādāju visas šīs dienas pa drusciņai vai sarauju īsākā termiņā, bet lielākos apjomos.

Kāda ir darba vide? Un vai ir veselībai kaitīgi faktori?

Darbs ir telpā – pie datora, tātad lielāka piepūle acīm. Kā jebkurš sēdošs darbs, tas var radīt arī muguras problēmas. Ne velti institūtā vienā no telpām esam ierīkojuši vietu, kur pastaipīt muguru. LU piedāvā bez maksas apmeklēt vingrošanas nodarbības. Tur apgūtos vingrojumus cenšamies izmantot ik dienu. Tā kā korektoriem bieži vien ir vairāki darbi vienlaikus, ir arī jātiek galā ar stresu. Tas rodas arī tad, ja jāstrādā vienā telpā ar citiem kolēģiem, jo ne vienmēr ir klusums, kas nepieciešams, lai koncentrētos lasāmajam tekstam.

Bet var jau strādāt arī attālināti?

Jā, tas ir viens no plusiem, jo viss notiek ar datoru. Arī samaketētās lapas var atsūtīt tādā formātā, ka ir iespējams pārlasīt, vai viss ir kārtībā, un veikt labojumus. Tas nozīmē, ka nav jāiet uz redakciju un jālasa izdrukas uz vietas. Es gan labāk pārskatu lapas drukātā formā, jo tā labāk redzu kopskatu.

Kādas rakstura īpašības un zināšanas šajā darbā ir vajadzīgas?

Koncentrēšanās spēja, asa uztvere, spēja saredzēt kopskatu. Valodas izjūta, ko var izkopt, lasot labu literatūru. Noteikti nepietiek tikai ar profesionālās nozares literatūru vai tekstiem, kuri jālasa ikdienā. Vārdu krājums tādā veidā nepapildināsies (tekstā bieži vien, lai neatkārtotos viens un tas pats vārds, jālieto sinonīmi). Radoša domāšana. Atbildības sajūta –

nevar tekstu vienkārši pa roku galam izskatīt – sak’, būs jau labi. Reiz man redaktors vaicāja, vai es nevarot neiespringstot ātri pārskriet tekstam. Nē, nevaru! Vai nu es lasu, vai nelasu.

Jābūt arī kompetentam dažādās jomās, jo raksti ir par dažādiem tematiem. Piemēram, materiāls, pie kā šobrīd strādāju, ir par atslēdznieka profesiju. Un tur ir tādi nosaukumi, ka nākas pamatīgi piedomāt un pameklēt gan internetā, gan vārdnīcās, lai pārliecinātos, ka ir tieši tā. Nevar paļauties uz to, ka gan jau rakstītājs nebūs kļūdījies.

Šī pamatā ir sieviešu profesija? Kāpēc?

Tā tiešām ir. Iespējams, tas ir tāpēc, ka šis darbs ir mazkustīgs un te vajadzīga ilgstoša koncentrēšanās, un varbūt vīriešiem tomēr prasās kustīgāku un pārmaiņām bagātāku darbu. Iespējams, ka sava loma ir atalgojumam, jo tas nav tik uzrunājošs kā citās profesijās. Lai gan – ja palūkojamies pagātnē, tad liela daļa ievērojamu valodnieku bijuši vīrieši. Ir arī viens kolēģis, kura spēju ātri, pat zibenīgi un kvalitatīvi strādāt es patiešām apbrīnoju.

Kas darbā sagādā gandarījumu?

Ja teksts, kas sākotnēji ir bijis visai kukuržņains, tiek sakārtots tā, ka ir patīkami lasīt. Gandarījums ir arī tad, ja ar mani konsultējas, prasa padomu un es varu palīdzēt. WhatsApp(ā) šad un tad saņemu jautājumus, kā pareizi lietojams tas vai cits vārds, kā labāk formulēt domu. Mani novērtē kā labu profesionāli – tas ir ļoti svarīgi. Un tam ir vēl viens pluss – tad darba tirgū esi vairāk pieprasīts, ir vairāk piedāvājumu.