Ivar, kādēļ tieši šāda profesijas izvēle?

Darbs loģistikas nozarē nebija mērķtiecīga izvēle, patiesībā tajā nonācu nejauši. Pabeidzu arodvidusskolu, kur ieguvu tūrisma pakalpojumu komercdarbinieka kvalifikāciju, bet tas bija tikai tādēļ, lai man būtu diploms, šajā jomā strādāt negribēju. Man piedāvāja darbu noliktavā, un tur notiekošais mani ieinteresēja. Esmu cilvēks, kas mēģina ikvienu procesu izzināt un saprast līdz vissīkākajai detaļai, nevis tikai mehāniski veikt darbu, un laimīgā kārtā tas viss arī nogulsnējas atmiņā. Iepazinu noliktavas darbus vairākās kompānijās Latvijā, tad uz laiciņu aizbraucu uz ārzemēm spēlēt regbiju. Atgriežoties atpakaļ, domāju, ko darīt tālāk, un sagadījās, ka draugs piedāvāja strādāt DHL kurjerkompānijā. Tobrīd tā pa īstam sākās manas gaitas loģistikas nozarē. Strādājot DHL, iepazinu visus aviokurjerpiegāžu aspektus, uzņēmumā pastāvošos loģistikas procesus, un pēc laika tiku paaugstināts amatā – biju supervaizers (supervisor – angļu val.). Jebkuru darbu uztveru ļoti personīgi, nekad neeju mājās, kamēr darbs nav pabeigts, un vienmēr no rīta ierodos nedaudz agrāk, lai kā nākas iesildītos darba dienai.

Izklausās, ka esi darbaholiķis – bet šajā gadījumā domāju to pozitīvā nozīmē.

Tā varētu teikt (pasmaida). Vienkārši mēģinu izprast visa jēgu un būtību – kāpēc notiek tā, kā notiek, un kā man tas varētu noderēt nākotnē.

Kur ieguvi loģistikas speciālista diplomu?

Studēju Ekonomikas un kultūras augstskolā pie labākās pasniedzējas, kāda man bijusi – Ingas Braslas. Studiju ilgums klātienē ir divi gadi, neklātienē – divi ar pusi.

Kā nonāci „Omniva”?

Var sacīt, ka uzņēmums atrada mani. Tas notika pirms aptuveni gada. Nodarbojos ar uzņēmējdarbību, īstenoju četrus projektus, bet biju arī ievietojis sludinājumu portālā CV online. Man piezvanīja no „Omniva” un uzaicināja uz darba interviju. Veiksmīgi izturēju visas atlases kārtas un darbu dabūju. Manā pārziņā ir loģistikas procesu un autoparka pārvaldība un darbs ar kurjeriem. Patlaban manā komandā ir 61 cilvēks: trīs loģistikas speciālisti, kurjeri visā Latvijā un kurjeru apmācības speciālists.

Bez kādiem uzdevumiem nav iedomājama tava darba diena?

Darba diena sākas astoņos no rīta, bet lielākoties birojā esmu pusstundu agrāk. Darbs beidzas ap sešiem, septiņiem. Pati pirmā lieta, kas jāizdara no paša rīta, ir parūpēties, lai katram kurjeram būtu nodrošināts transports un maršruts, kur izvadāt visus noliktavā ienākušos sūtījumus. Es nedrīkstu iedot nepareizu informāciju, reaģēt novēloti vai nereaģēt vispār, pat ja šķiet, ka tas ir sīkums. Katra lieta, uz ko tu kā loģistikas speciālists vai vadītājs nereaģē, ir rēķināma naudā.

Ap pulksten 10.00 sākas nākamais cēliens, kad atbildu uz e-pasta vēstulēm, ja nepieciešams, pārplānoju maršrutus utt. Divos dienā mums ir sapulce, tad atgriežas kurjeri. Es viņus sagaidu un aprunājos par to, kā ir gājis, lai saprastu, ar kādām problēmām man jārēķinās nākamajā dienā. Vakara cēlienā plānoju turpmākos darbus, jo ļoti bieži šajā laikā ienāk jauna informācija par to, kas būs jāizdara no rīta.

Tas mani šajā profesijā arī visvairāk piesaista – dinamika. Divu vienādu dienu nav. Jāprot pielāgoties un ātri reaģēt, jo katru dienu notiek lietas, ko iepriekš nebija iespējams paredzēt, piemēram, var saplīst mašīna.

Ja laiku varētu pagriezt atpakaļ, vai būtu lietas, ko tu ar savām šodienas zināšanām jau skolas laikā darītu citādi? Tavas būtiskākās atziņas šodien?

Noteikti būtu vairāk lasījis speciālo literatūru, lai gūtu priekšstatu par nozari un varētu labāk saprast, vai tas ir tas, ko patiešām vēlos. Pie šīs atziņas nonācu pamazām, bet tagad, ja es kaut ko līdz galam nesaprotu, mēģinu dabūt attiecīgo literatūru un izzināt pilnīgi visus aspektus, sākot ar pamatiem.

Uzskatu, ka atslēgas vārdi ir: atvērts prāts, zinātkāre, mērķtiecība un neatlaidība.

Būtiski ir nepadoties pie pirmajām grūtībām un kļūdas uztvert kā vērtīgu mācību, nevis neveiksmi.

Daudziem jauniešiem pirmā reakcija ir sevis vainošana, bailes no brāziena, bet tam nav nekāda produktīva pienesuma. Es sevi speciāli mēģinu nolikt neērtās situācijās, lai saprastu, ko varu un ko nē. Ja esmu izveidojis jaunu projektu un dzirdu par to tikai labas atsauksmes, kļūstu piesardzīgs un pat īpaši neklausos. Vairāk vēlos dzirdēt pamatotu, konstruktīvu kritiku, negatīvo pusi, jo bieži vien tā izrādās taisnība. Tādējādi no negatīvajām atsauksmēm mēģinu mācīties un pilnveidoties, no pozitīvajām – nedaudz «paēst».

Kā attīstīji šādu domāšanas veidu?

Izlasīju četras grāmatas par to, kā uztvert neveiksmes un zaudējumus, ļoti rūpīgi izanalizēju tur ietverto informāciju. Viena no lietām, kas visvairāk palikusi prātā – tika aprakstīti konkrēti piemēri no tādu pasaulē slavenu sportistu kā Maikla Džordana, Kobes Braianta personīgās pieredzes. Iedomājies, NBA fināls, rit spēles pēdējās sekundes, un jāiemet izšķirošais metiens. Trāpīs bumbu grozā, komanda uzvarēs. Bet bumba pēc metiena aizlido garām… Zini, kāda būtu veselīga neveiksmes uztvere? Apzināties, ka nākamajā treniņā un spēlē sportists bumbu grozā metīs vēl un vēl – simtiem reižu – un nedomās par to vienu, kad neiemeta.

Īpaši vēlos izcelt grāmatu, ko sarakstījusi Stenfordas universitātes profesore – „Mindset: The New Psychology of Success by Carol S. Dweck, Ph.D”. Patiešām ļoti labi salika «pa plauktiņiem» to, kā uztvert lietas, kas ar tevi notiek.

Kādiem mācību priekšmetiem iesaki pievērst īpašu uzmanību?

Lieti noderēs krievu un angļu valodas zināšanas, matemātika, jo bieži sanāk veikt dažādus aprēķinus, jāprot arī strādāt ar Excel programmu.

Iesaku apgūt programmēšanu, jo tā palīdz attīstīt prasmi redzēt vairāk par kopējo bildi, ļauj saskaldīt problēmu vairākos mazākos nogriežņos, risināt to soli pa solim.

Vēl vērtīgas būtu zināšanas saskarsmes psiholoģijā. Jo labāk pratīsi reaģēt uz cilvēkiem, saprast un «nolasīt» viņus, jo kvalitatīvāk varēsi saprotamā veidā pasniegt informāciju.

Kādas ir jauniešu iespējas, vēl skolas sola esot, «aptaustīt drēbi»?

Ja runājam konkrēti par „Omniva”, tad uzņēmumā ir pat vairākas programmas, kas attiecas uz jauniešu nodarbinātību. Piemēram, pie mums ir nākuši jaunieši, kuri vēlas vasarā strādāt un nopelnīt naudu. Uzrādot vecāku parakstītu atļauju, viņiem tika dota iespēja darboties pie paku šķirošanas un saņemt par to atalgojumu. Vēl – ja vecāki ir uzņēmuma darbinieki, viņi var atvest savus bērnus, lai tie gūtu pirmo darba pieredzi. Ikviens interesents var apmeklēt "Omniva" mājaslapu, kur norādīta kontaktinformācija, un atsūtīt uz e-pastu savu pieteikumu, uzdot interesējošos jautājumus.

Jebkurā uzņēmumā ir vajadzīgas palīdzīgas rokas, tādēļ iesaku nekautrēties un prast sevi piedāvāt darba tirgū. Manuprāt, tā ir viena no panākumu atslēgām – jau vidusskolas vai augstskolas laikā pieteikties praksē uzņēmumā, kurā jaunietis vēlas nākotnē strādāt.

Ar kādu atalgojumu var rēķināties jauns speciālists un pieredzējis profesionālis?

Loģistikas speciālists ir labi apmaksāta profesija, kaut arī Latvijā atalgojums tomēr ir zemāks nekā Eiropā kopumā.

Uzskatu, ka jaunam speciālistam vajadzētu saņemt ne mazāk par 800 eiro «uz rokas». Mazāka summa, manuprāt, ir nedaudz kā ņirgāšanās, jo nereti uzņēmumi adekvāti nenovērtē, ko prasa no darbinieka. Tad ir svarīgi pašam sevi novērtēt un cīnīties par pienācīgu atalgojumu – ja pats to nedarīsi, kurš cits? Savukārt, ja runa ir par pieredzējušu, atzītu speciālistu, tad es teiktu, ka ne mazāk par 2000 eiro «uz papīra», jo atbildība, ko tu nes, ir pietiekami augsta.

Vai nākas mācīties vēl papildus?

Nepārtraukti!

Rūpīgi jāseko līdzi likumdošanai, lai nepalaistu garām svarīgu informāciju par, piemēram, kādu jaunu ceļa vai muitas nodevu un citām aktualitātēm, kas ir cieši saistītas ar nozari, un varētu jau laikus izskaitļot, kā šie jaunumi ietekmēs uzņēmumu, kurā tu strādā.

Jāprot sevi kritiski novērtēt un saprast, kas nepieciešams, lai varētu būt vēl efektīvāks. Apzināties īpašības, kas nepiemīt, un censties pie tām piestrādāt īpaši. Ja jūti, ka komunikācija ar darbiniekiem vai klientiem nerit tik gludi, kā vajadzētu, apmeklē kursus. Gribi pilnveidot plānošanas prasmes? Arī te ir speciāli kursi laika un pareizu darba plānošanas prasmju uzlabošanai.

Cik liels patlaban ir pieprasījums pēc loģistikas speciālistiem?

Latvijas tirgū šobrīd jūtams loģistikas speciālistu trūkums. Par situāciju ārzemēs īsti nevaru spriest, bet esmu pārliecināts, ka arī tur ir iespējams sevi pierādīt, galvenais – to ir jāgrib darīt! Un noteikti sākumā nav jābaidās no pirmā atraidījuma. Pats savulaik esmu saņēmis pat trīs atraidījumus, jo uzņēmumi vēlas jau «gatavu» darbinieku. Bet, ja tas tiešām ir tas, ko tu vēlies, var atrast variantus, piemēram, sākt strādāt kā praktikantam ar mazāku algu un ar savu darbu apliecināt, ka esi vērtīgs darbinieks, tu vari daudz vairāk. Ceļi, kā tikt līdz kārotajam amatam, ir dažādi!