Kāpēc no plašā profesiju klāsta izvēlējāties tieši frēzētāja specialitāti?

Tas notika nejauši. Tolaik ļoti populāri bija studēt elektroniku, radio būvi. Arī es biju nolēmis šo jomu apgūt. Nolēmu mācīties Rīgas Elektromehāniskajā tehnikumā (tagad Profesionālās izglītības kompetences centrs „Rīgas Tehniskā koledža”). Taču elektronikā bija ļoti liels konkurss, to neizturēju. Vienīgā programma, kur varēja uzsākt mācības, bija metālapstrāde (ar griešanu). Biju pārsteigts, ka man ļoti iepatikās šī joma. Uzreiz pēc armijas 1982. gadā sāku strādāt atbilstoši iegūtajai izglītībai – par frēzētāju. Kādu laiku strādāju VEF (Valsts elektrotehniskā fabrika), tad ilgus gadus rūpnīcā „Omega”, bet šobrīd jau aptuveni 3,5 gadus strādāju SIA „Rīgas satiksme”.

Šajā profesijā esat kopš 1982. gada. Vai un kā šo gadu laikā ir mainījusies darba vide, darba ikdiena, iekārtas?

Izmaiņas vairāk var novērot saistībā ar darba iekārtām – darbā ar vecākām iekārtām daudz lielāks fokuss ir uz paša roku darbu, jaunās iekārtas ir bagātinātas ar dažādu elektroniku, datorizētas, kas, nenoliedzami, atvieglo frēzētāja darbu.

Kas ir frēzētājs? Kādi ir viņa galvenie darba pienākumi?

Frēzētājs ir speciālists, kurš frēzējot spēj izgatavot dažādas detaļas. Darbs notiek ar frēzmašīnām.

Atbilstoši tehnoloģiskajai dokumentācijai frēzētājs var detaļā izveidot, piemēram, plakanas un slīpas virsmas, rievas, izciļņus un tamlīdzīgi. Es teiktu, ka pats svarīgākais ir prast lasīt rasējumu – ir jāpārzina visi apzīmējumi, piemēram, ko katrs cipars, burts nozīmē. Ņemot vērā rasējumu, frēzētājs izgatavo konkrēto detaļu. Taču nereti, lai to paveiktu, vispirms ir jāizgatavo dažādas detaļas, un, tikai tās sametinot kopā, veidojas vajadzīgais. Kad sīkie elementi tiek sametināti, tad vēl notiek detaļas pēcapstrāde. Dažreiz pašiem sanāk izgatavot nepieciešamo darba instrumentu, piemēram, iegādātais darba rīks ir par platu konkrēta darba veikšanai, tad tas tiek pārasināts.

Vienas detaļas izveidē iesaistīti vairāki cilvēki?

Jā, tas ir komandas darbs, kur, piemēram, piedalās arī metinātājs, atslēdznieks, vēl kāds speciālists. Tāpēc ir svarīgi savu darba posmu veikt akurāti. Ja būs pieļautas kļūdas, otrs vairs nevarēs turpināt darbu. Ja darbs būs paveikts pavirši, konkrētā detaļa sabiedriskajam transportam nederēs.

Ir strikti jāievēro tas, kas ir norādīts rasējumā. Improvizācijai nav vietas.

Jums ir normēts darba laiks?

Šobrīd jā – darbs sākas pulksten 7.30 un noslēdzas 16, strādājam no pirmdienas līdz piektdienai. Taču, kad strādāju privātajā sfērā, darba ritms bija samērā blīvs – bija mēneši, kad strādāju bez brīvdienām, jo klients ir visa pamatā, un klients nozīmē naudu. Darba laiks ir atkarīgs no darba devēja.

Vai darbā jāizmanto individuālie aizsardzības līdzekļi?

Protams, darbā tiek izmantotas aizsargbrilles, cimdi, austiņas. Es teiktu, ka vissvarīgākās ir brilles. Frēzējot šaudās dzirksteles, kāda sīka metāla daļiņa var trāpīt acīs. Tāpēc, lai pasargātu acis, brilles jālieto obligāti. Austiņas domātas trokšņu slāpēšanai. Strādājot ar ļoti smalkām detaļām, cimdus nesanāk lietot, jo ar tiem detaļas nemaz nevar satvert.

Vai profesija paredz nemitīgu profesionālo pilnveidi?

Šajā profesijā ir būtiski, lai cilvēkam būtu laba teorētisko zināšanu bāze – to apgūst jau skolā, viss pārējais tiek apgūts reālā darba vidē. 

Skolas laikā noteikti ir jāmācās matemātika, fizika – šīs zināšanas darbā ļoti noder. Bet tehniskā valoda tiek apgūta darba gaitā.

Kas jūs piesaista frēzētāja darbā?

Man patīk, ka darba rezultātu – detaļu – varu izgatavot pats savām rokām. Tas savā ziņā ir ekskluzīvs darbs.

Ar ko jārēķinās, izvēloties šādu profesiju?

Lielākā darba dienas daļa tiek pavadīta, stāvot kājās. Tāpat bieži vien ir jāceļ smagumi, tad tiek palīgā saukti pat kolēģi. Darbs ir ļoti atbildīgs, jo kļūdas var rezultēties tajā, ka mans un kolēģu kopīgais darbs ir bijis velts - detaļa jāmet miskastē, jo tā izgatavota neprecīzi.

Cilvēkam jābūt pacietīgam, darba vietā jāievēro tīrība, jo, piemēram, ja kāda skaida, gruzis paliks uz darba virsmas, izmērs detaļai, visticamāk, būs neprecīzs.

Sievietes arī šajā profesijā sastopamas?

Es savā līdzšinējā darba mūžā neesmu sastapis nevienu sievieti frēzētāju. Domāju, ka šī profesija viņām varētu būt nepiemērota, jo darbs ir fiziski smags. Taču, ja kāda daiļā dzimuma pārstāve ļoti vēlas pamēģināt – lūdzu, vienīgi jārēķinās, ka būs vajadzīga fiziska noturība.

Vai arī nākotnē frēzētāji būs pieprasīti?

Domāju, ka jā, jo allaž kaut kas salūzīs, kaut kas tehnikai saplīsīs, kaut kas būs jāpilnveido, jāuzlabo.

Kur frēzētāji var strādāt?

Metālapstrādes, mašīnu un aparātu būves uzņēmumos, kā arī servisa uzņēmumos, kuros izmanto metālapstrādes iekārtas.

Vai „Rīgas satiksme” atvērta arī praktikantiem – topošajiem frēzētājiem?

Jā, vasarās pie mums nāk profesionālo vidusskolu audzēkņi. Cits jautājums – vai paliek. Esmu novērojis, ka daļai jauniešu primārais jautājums: „Cik man maksās?” Es uzreiz vēlos uzdot pretjautājumu: „Ko tu proti?”. Jauniešiem tomēr ieteiktu sākotnēji sevi apliecināt un tad uzstādīt prasības par sev vēlamo atalgojumu.

Vai šajā profesijā atalgojums ir konkurētspējīgs?

Algas apmērs ir atkarīgs no darba devēja, pie kura strādā. Mēs saņemam zem vidējā algu līmeņa valstī. Vai tas ir daudz vai maz – no kura skatupunkta vērtē. Frēzētāja profesijā ir iespēja pierādīt savas prasmes darba tirgū gan Latvijā, gan ārvalstīs.