Kurā brīdī tev radās interese par fotogrāfa profesiju?

Studējot Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Eiropas studiju fakultātē (ESF), izvēles lekcijās par fotogrāfiju un ievadu žurnālistikā viens no vieslektoriem bija fotogrāfs Aigars Eglīte, kurš savulaik strādājis Jūrmalas avīzē “Spogulis”. Viņš bija atnācis mums parādīt savu kolekciju ar ārzemju preses fotogrāfijām. Es biju otrā kursa students  -  sevis meklējumu procesā. Un, tā kā man bija sajūta, ka nevienu teikumu nemāku labi uzrakstīt, iedomājos, ka varbūt to teikumu es varētu sabildēt.

Kur tu apguvi fotogrāfa profesijai nepieciešamās iemaņas?

Esmu apmeklējis divus kursus. Vieni bija pie foto vecmeistara Māra Kundziņa, kurš mani iepazīstināja ar kameras tehnisko pusi, kā arī sniedza vispārīgu ieskatu Latvijas fotogrāfijā. Un otri kursi, jau strādājot aģentūrā „F64 Photo agency”, bija pie fotogrāfa Andreja Granta. Taču jāatzīst, ka vislabāk fotogrāfam nepieciešamās iemaņas gūst praksē – fotografējot.

Kādas prasmes un zināšanas nepieciešamas, lai labi veiktu fotogrāfa darbu?

Protams, žurnālistikas skola iemāca paskatīties un izvērtēt situāciju no dažādām pusēm, tas ir svarīgi arī fotogrāfa darbā. Piemēram, ir jāveido fotoreportāža no kādas valsts iestādes preses konferences – tas ir vienmuļi. Bet, ja zina, par ko ir šī preses konference, ja seko līdzi aktualitātēm, tad var veidot pats savu foto stāstu. Piemēram, cilvēku, kurš runā par krāpniecības shēmām, uzbildēt ar viņa paša dārgo pulksteni...

Pats būtiskākais, manuprāt, ir komunikācijas prasme ar fotografējamo. To arvien vairāk cenšos attīstīt, jo redzu, ka tas strādā.

Kā tu nokļuvi fotoaģentūrā „F64 Photo agency”?

Sākumā “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” fotografēju cilvēkus, kuriem žurnālisti uz ielas jautāja viedokli par kādu aktuālu problēmu. Paralēli kā žurnālists strādāju avīzē „Kultūras Forums”. Pēc tam strādāju Grieķijas vēstniecībā par šoferi, līdz internetā, sekojot kādam fotogrāfam, kurš interesanti aprakstīja dažādas tehnoloģijas, uzzināju, ka viņš pārceļas uz dzīvi Austrālijā, bet viņa priekšnieks (tolaik „F64 Photo agency” veidotājs un vadītājs Gatis Rozenfelds) meklē viņam aizstājēju. Aizsūtīju savu CV un parādīju „Kultūras Forumā” iekrāto portfolio, bet tas neatstāja vajadzīgo iespaidu. Pēc tam aizsūtīju arī portretu sēriju, kurā biju safotografējis savu vijoles spēles pasniedzēju. Pateicoties šai portretu sērijai, uzsāku darbu fotoaģentūrā.

Kas tevi piesaista fotogrāfa profesijā, darbā sagādā gandarījumu?

Tā kā atgriezeniskā saite šai darbā ir ļoti minimāla, tad gandarījums ir iekšējā sajūta – cik labi esi padarījis savu darbu. Un te svarīgi, kādus mērķus tu pats sev nospraud ikdienā. Es uzskatu, ka man tie ir ļoti augsti, un, ja kādreiz līdz tiem nokļūstu, esmu ļoti priecīgs. Protams, ir jauki, ja manas bildes ir aplūkojamas ne tikai sociālajos tīklos, bet tiek arī nodrukātas.

Kāda ir tipiska fotogrāfa darba diena, kādi ir darba uzdevumi un darba laiks?

Darbs sākas jau iepriekšējā dienā, kad telefona ziņā saņemu vienu līdz divus darba uzdevumus, citkārt astoņus. Nākamajā dienā es sāku tos pildīt, ierodoties norādītajā laikā un vietā, lai fotografētu. Kad darbs ir izdarīts, dodos atpakaļ uz aģentūru, salieku bildes datorā un veicu to apstrādi.

Kādus instrumentus, tehniku un iekārtas izmanto preses fotogrāfa darbā?

Fotogrāfam ir nepieciešams fotoaparāts, vismaz viena lēca, zibspuldze. Un mobilais telefons. Tas būtu starta komplekts.

Tad nāk klāt vēl divas lēcas, statīvs, gaismas un atstarotājs. Man noteikti arī velosipēds, ar ko ikdienā visātrāk un vislētāk pārvietoties no punkta A uz punktu B.

Vai fotogrāfa darbā ir arī veselībai kaitīgi faktori?

Jā, katru dienu. Piemēram, fotogrāfa soma ar nepieciešamo tehniku sver vismaz astoņus kilogramus. Ja, fotografējot, skatās kamerā tikai ar vienu aci, otra acs sāk zaudēt asumu. Protams, redzi bojā arī darbs pie datora.

Pozas, kādās atrodas fotogrāfs fotografēšanas laikā, bieži nav labas kakla un muguras veselībai.

Cik liela nozīme fotogrāfa darbā ir sadarbībai ar kolēģiem?

Ja preses konferencē strādā fotogrāfi arī no citām aģentūrām, vēlams būt koleģiālam un mēģināt redzēt sevi viņu vietā. Negrūstīties, nestāties priekšā un netraucēt – tāpat kā tu negribētu, ka traucē tevi.

Vai profesiju izvēlas gan sievietes, gan vīrieši?

Jā. „F64 Photo agency” ir galvenokārt vīriešu pārstāvēta aģentūra, bet, piemēram, LETA ir sieviešu fotogrāfu pārsvars. Iespējams, ka sākotnēji vairāk vīriešu profesija tā bija dēļ ļoti smagās fototehnikas. Mūsdienās tā ir daudz vieglāka.

Kādas ir šīs profesijas ēnas puses? Kas var traucēt sekmīgi strādāt?

Es primāri domāju par ģimeni, jo ir nenormēts darba laiks. Fotogrāfam mēdz būt ļoti noslogoti darbdienu vakari un nedēļas nogales, kas ierasti ir brīvais laiks, ko veltīt ģimenei.

Kādas ir izaugsmes iespējas fotogrāfa profesijā?

Atkarīgs no ambīcijām, bet izaugsmes iespējas ir - visbiežāk šauras specifiskas jomas, kurās augt un pilnveidoties. Bet labāku un interesantāku darba vietu kā aģentūra, kur šobrīd strādāju, es tiešām nezinu. Jo darbs ir ļoti daudzveidīgs. Piemēram, es varu sākt rītu Valsts ieņēmumu dienesta preses konferencē, dienas laikā varu doties bildēt kādu interesantu portretu - valsts prezidentu, pēcpusdienā doties uz mājas celtniecības atklāšanu vai militārām mācībām, bet pašā vakarā – uz kādu saviesīgu “dzeltenās preses” pasākumu, kur jāfotografē slavenības, tostarp, iespējams, arī valsts prezidents, kurš pa dienu bildēts portretam. Tas ir ļoti interesanti. Varbūt kādam labāk patīk konveijera darbs, man noteikti nē.

Kāds ir šīs profesijas pieprasījums darba tirgū?

Mediju vidē, arvien vairāk ienākot portāliem un dažādām mikroblogošanas vietnēm, kas prasa informācijas vizualizāciju foto vai video formātā, pieprasījums pēc fotogrāfiem tikai aug.

Kādas ir darba iespējas Latvijā un ārzemēs?

Latvijā darba tirgus ir ļoti, ļoti pieblīvēts. Ir daudz dažādu foto, ballīšu un sabiedrisko attiecību aģentūru, kur strādā fotogrāfi. Ja grib būt ļoti pamanāms, tas, manuprāt, ir iespējams vienīgi ar kādu īpašu nišas fotogrāfiju.  Esmu diezgan skeptisks attiecībā uz darba iespējām ārzemēs, jo tas ir ar fotogrāfiem ļoti pārblīvēts tirgus.

Tavi ieteikumi jauniešiem, kuri gribētu apgūt šo profesiju.

Galvenais ir saprast, kas ir tas, ko tu šajā profesijā gribētu pateikt un parādīt pasaulei, un tad to attīstīt līdz pilnībai. Darīt to ar simtprocentīgu atdevi.

Cik konkurētspējīgs darba tirgū ir fotogrāfa atalgojums?

 Ja, piemēram, fotografē tikai kāzas, var nopelnīt pat 2000 - 3000 eiro mēnesī, un pat vēl vairāk, taču tas ir sezonāls darbs. Fotogrāfa vidējā alga Latvijā šobrīd ir 700 eiro mēnesī.