Kāds ir bijis Tavs ceļš līdz pašreizējai profesijai?

Pēc izglītības esmu krievu valodas filologs. Kāpēc tieši tāda izvēle? Man jau skolas laikā ļoti patika svešvalodas – vācu un krievu. Tā kā mazliet nobijos stāties Latvijas Universitātē (LU) vācu valodas filologu programmā konkursa dēļ, mana primārā izvēle bija krievu valoda. Pēc LU absolvēšanas devos strādāt uz Kazdangas lauksaimniecības tehnikumu, kur pasniedzu gan topošajiem zivkopjiem, gan mehāniķiem, gan agronomiem un zootehniķiem. Man šis darbs ļoti patika, jo stundās ļoti daudz runājām par lietām, kas bija virzītas uz profesijas būtību. Organizēju saviem audzēkņiem pasākumus, kas veicināja viņu karjeras vadības prasmes – saistītas ar organizēšanu, komunikāciju, sadarbību. Vedu viņus arī ekskursijās uz uzņēmumiem un iestādēm. Tehnikumā bija daudz pasākumu, kas veicināja audzēkņu profesionālo izaugsmi, un man šīs lietas bija tuvas jau tolaik. Arī savulaik skolas laikā vienmēr nodarbojos ar dažādu pasākumu organizēšanu. Pēc 11 Kazdangas tehnikumā pavadītiem gadiem, mainīju darbavietu uz Liepājas Raiņa 6. vidusskolu, jau kā direktora vietniece audzināšanas darbā. Manā pārziņā bija daudzi pasākumi, kas saistīti ar cilvēku uzaicināšanu, profesionāļu pieredzes stāstu organizēšanu skolā, tāpat es koordinēju skolēnu pašpārvaldi, organizēju vasaras nometnes – tas viss bija saistīts ar karjeras lietām. Man vienmēr ir bijusi vēlme skolēniem piedāvāt dažādas iespējas, lai viņi sajūt, ko var un grib izdarīt, attīsta savas prasmes un talantus. Visbeidzot, redzot, ko esmu iepriekš darījusi skolā, 2001. gadā mani uzaicināja strādāt Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldē par speciālistu, kas nodarbojas ar skolēnu nodarbinātību vasarā, nometnēm un profesionālo orientāciju.

Pastāsti par savu izglītību!

Kā jau minēju, esmu beigusi LU Filoloģijas fakultāti. Tomēr mana profesija ir tāda, kur nemitīgi ir jāapgūst kaut kas jauns. Tāpēc esmu mācījusies arī dažādos semināros un kursos, piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitātē esmu beigusi kursus par svešvalodas mācīšanu profesionālajā izglītībā.

Ja man kaut ko piedāvā un redzu, ka tas noderēs manam darbam, izmantoju šo iespēju, jo ar katru lietu veicinu savu profesionālo izaugsmi.

Dažādas nodarbības vadu arī pati. Man ļoti patīk strādāt ar jauniešiem, ne tikai karjeras jomā, – ilgus gadus esmu koordinēju Liepājas pilsētas Skolēnu domi. Tie bija jauni izaicinājumi – braukājām uz dažādiem semināriem, īstenojām projektus.

Kādi ir Tavi galvenie pienākumi?

Mani pienākumi ir saistīti ar vairākām jomām. Pirmkārt, manā pārziņā ir 13 – 14 gadus veco skolēnu nodarbinātība vasarā. Jau aprīlī izsludinām skolēnu pieteikšanos, jo šobrīd varam nodrošināt pašvaldības atbalstu 250 skolēnu nodarbinātībai. Pati arī meklēju viņiem darba vietas pašvaldības iestādēs. Otra lielā joma, kas veido ap 60% mana darba, ir karjeras izglītība. Strādāju ar pedagogiem, karjeras konsultantiem, koordinēju viņu darbu, organizēju seminārus, tikšanās, pieredzes apmaiņas braucienus. Manā pārziņā ir sadarbība ar visām vispārizglītojošām skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm, jo arī tās esam iesaistījuši Karjeras nedēļu pasākumos. Tāpat man ir cieša sadarbība ar visām profesionālās un augstākās izglītības iestādēm. Šogad organizējām lielu izstādi Kur mācīties tālāk? Vēl viena joma ir sadarbība ar uzņēmumiem, ar kuriem regulāri runāju par iespēju dot bērniem vasarās darbu. Organizējam konkursus un pasākumus, kas saistīti ar karjeras lietām. Komunicēju arī ar pašvaldības iestādēm – mans sadarbības tīkls ir ļoti plašs.

Vai lielākā daļa Tava darba paiet uz vietas kabinetā, vai braukājot apkārt, tiekoties ar cilvēkiem?

Es, godīgi sakot, neesmu papīru cilvēks, es vairāk esmu praktiķis. Man patīk iziet ārā no kabineta, paskatīties, ko dara skolās, ko dara klašu audzinātāji, tikties ar metodisko apvienību vadītājiem un priekšmetu skolotājiem. Protams, tādos brīžos kā tagad, kad notiek projekts Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm, jāvelta diezgan daudz laika arī dažādiem dokumentiem, bez tā šajā profesijā nevar iztikt. Tāpat jāizstrādā gada plāni. Tomēr noteikti nav tā, ka lielākā daļa darba laika būtu jāpavada kabinetā.

Cik daudz šajā profesijā ir iespēju radoši izpausties, īstenot savas idejas?

Šajā profesijā ir ļoti lielas iespējas to darīt. Idejas rodas dažādi – gan man pašai, gan rodas sanāksmēs kopā ar karjeras konsultantiem, citreiz es noskatu kādu jau īstenotu ideju un to pielāgoju, paplašinu. Man ļoti patīk ģenerēt idejas, un ir svarīgi ieviest pilsētā jaunumus.

Piemēram, manis iedibināta tradīcija Liepājā ir Lāčplēša balvas izcīņa, kas no maza pasākuma izaugusi līdz plašām sacensībām novembrī un kur piedalās pāri par 20 komandām no visām rajona skolām.

Daudz ideju sanāk ģenerēt arī Karjeras nedēļu pasākumiem un Radošuma nedēļai pavasarī, tāpat arī vasaras nometnēm.

Kādas ir galvenās prasmes un īpašības, kas Tavā darbā nepieciešamas?

Vissvarīgākās ir spēja sadarboties un komunicēt, jo tas jādara nepārtraukti. Taču pamatu pamats – ir jāpatīk tam, ko tu dari. Piemēram, nevar vienkārši uzaicināt cilvēku uz tikšanos ar skolēniem, ja neko par viņu nezini. Skolēniem jāpiedāvā pats labākais, jo viņi ir ļoti izvēlīgi. Ja kāds karjeras konsultants paļaujas, ka skolēns pats atnāks pie viņa, tad varbūt labāk tomēr izvēlēties citu profesiju. Pirms kāda laika veicām skolēnu aptauju, kur bija jautājums, – vai esi lūdzis karjeras konsultanta palīdzību, un gandrīz puse nebija to darījuši. Mans pienākums ir iet pie skolēniem, nevis gaidīt, kad viņi nāks pie manis. Tā tikai saka, ka skolēni negrib doties pie karjeras konsultanta, – viņi bieži pat nezina, ko karjeras konsultants dara.

Kas Tev savā darbā sniedz vislielāko gandarījumu?

Gandarījums rodas tad, ja pēc kāda pasākuma, kur varbūt sākotnēji no 100 bērniem līdz beigām palikuši tikai 40, viņi pienāk pie manis un saka paldies. Ja skolēniem ir paticis, viņi ir kaut ko ieguvuši – tas man ir lielākais gandarījums. Kādreiz mums bija arī tāds pasākums, kas saucās Profesiju kaleidoskops, – pēc tā nāca klāt dažādu profesiju pārstāvji un teica, ka tik labā un saturīgā pasākumā nav būts, arī tobrīd izjutu gandarījumu par savu darbu.

Kā Tu izlem, par kurām profesijām skolēniem stāstīt?

Mēs kādu brīdi veicām aptauju, ar kuru profesiju pārstāvjiem jaunieši grib tikties. Organizējot tikšanās, uzklausām viņu vēlmes. To profesiju liste, kuras jau esam apskatījuši, ir ļoti gara. Šogad mēs katru mēnesi veltījām atsevišķai profesiju jomai – jūrniecībai, mākslai, metālapstrādei u.c. Nākamgad aplūkosim atkal citas profesionālās jomas.

Kādi ir lielākie izaicinājumi Tavā darbā?

Visgrūtāk ir pārvarēt skolotāju vienaldzību. Skolēns izdarīs visu, atnāks un paklausīsies, bet nereti jācīnās ar skolotāju vai klases audzinātāju, lai pārliecinātu viņu, ka skolēniem šī informācija ir vajadzīga. Man vislielākais rūgtums ir tad, ja klases audzinātājs neizdara to, kas viņam jāizdara šajā jomā. Tas rada satraukumu. Ar skolotājiem pārsvarā strādā karjeras konsultanti, mēs arī daudzus seminārus un kursus piedāvājam tieši skolotājiem. Protams, aiz rokas nevienu nevar atvest – ir arī tādi indivīdi, kas uzskata, ka tās ir muļķības. Tomēr mūsu aptaujas rāda, ka skolēniem ir ļoti liela interese par profesijas izvēli.

Vai Tev pastāv vēl tālākas karjeras iespējas?

Es ļoti vēlētos Liepājas pilsētā izveidot karjeras centru, kur strādātu karjeras konsultanti. Uz tādu centru varētu nākt jebkurš interesents, arī paši jaunieši, lai izzinātu savas vēlmes, talantus un iespējas.

Cik pieprasīta ir Tava profesija?

Es teiktu tā – tai vajadzētu būt pieprasītai. Lai arī organizējam izstādes, skolēns bieži apjūk, viņam gribās parunāt ar dzīvu cilvēku sev izdevīgā laikā, varbūt ar bijušo absolventu. Taču skolas nereti mēdz karjeras konsultanta vietā pieņemt kādu citu speciālistu, kas tām šķiet vajadzīgāks. Esmu bieži uzsvērusi, cik svarīgs ir karjeras konsultants, kurš strādā ar atdevi, jo viņš var ieviest skolā būtiskas pārmaiņas. Ir skolu administrācijas, kas to lieliski saprot, bet ir arī tādas, kas nesaprot.

Kur vēl ar Tavām zināšanām un prasmēm varētu strādāt?

Noteikti var strādāt kā direktora vietnieks audzināšanas darbā, tāpat arī bērnu un jauniešu centros – būtībā visās institūcijās, kurās ir jaunieši.

Ko Tu ieteiktu jauniešiem, kas vēlētos strādāt šajā jomā?

Šajā profesijā jāmīl cilvēks, jo te ir darbs ar cilvēkiem – dažādu vecumu, dažādu dzīves gājumu cilvēkiem.

Tas nebūs vienveidīgs, rutīnas pilns darbs, tāpēc ir jābūt radošam.

Man reizēm prasa – kā tu visu šo vari izdomāt? Es domāju nemitīgi, kaut kur braucot vai ejot, dažkārt pat naktīs. Jāņem vērā, ka šajā darbā būs nepieciešama sadarbība, bez tās nevar neko izdarīt. Būs jāmēģina uzņemties iniciatīva, uzdrīkstēties – citreiz viens otrs skeptiski noskatīsies uz tavām idejām, bet ir jātic savām spējām ieviest jauno.