Intervija ar SIA "Biameat" lopu kāvēju un labturības inspektoru Gati Saviču
Kāda ir Tava izglītība un kā sāki strādāt šajā darba vietā?
Savulaik mācījos par pavāru, bet darba pieredze man bijusi ļoti dažāda – sākumā pastrādāju kokzāģētavās, tad aizbraucu uz Vāciju, kur strādāju kā cūku atkaulotājs – tā bija mana pirmā saskarsme ar gaļas ražošanas nozari. Pēc tam atbraucu atpakaļ uz Latviju, kādu laiku strādāju ar mājokļu remontiem, bet tad uzzināju, ka uzņēmums “Biameat” meklē darbiniekus, un pieteicos darbā. Aptuveni gadu strādāju par vienkāršu ceha strādnieku, tad kļuvu par lopu atkaulotāju un izgriezēju, bet vēl pēc kāda laika – par mājlopu kāvēju. Visu, kas man profesijai nepieciešams, esmu iemācījies tepat uz vietas. Šajā uzņēmumā es strādāju jau piecus gadus.
Kādi ir Tavi galvenie pienākumi?
Mana ikdiena ir lopu kaušana – jākauj gan liellopi, gan teļi, gan aitas. Kad no rīta atnāku uz darbu, pirmais uzdevums ir apkopt pistoli, kas ir mans galvenais darba instruments – tā ir paredzēta lopu apdullināšanai. Pārliecinos vai visas gumijas un atsperes ir kārtībā, vai viss ir ieeļļots. Tad man jānoskaidro, kādus lopus konkrētajā dienā paredzēts kaut – tas atkarīgs no klientu veiktajiem pasūtījumiem. Katru dienu nokauto lopu skaits var būt ļoti atšķirīgs, taču vidēji tie ir 50 – 60 mājlopi dienā. Mājlopi tiek atvesti uz kautuvi jau iepriekšējā vakarā vai pa dienu. Tālāk seko pats kaušanas process – lopu jāiedzen speciālā boksā, jānostiprina tam galva, lai tā nekustētos, jāapdullina un jānokauj. Tā ir tradicionālā kaušanas metode, bet pastāv vēl arī rituālā jeb halal kaušana, ko drīkst veikt tikai musulmaņi. Mana darba diena beidzas plkst. 17.00. Papildus pašai kaušanai man darbā jāveic arī nelieli dokumentu darbi, kas attiecas uz pistoles apkopi – regulāri jāatzīmē, kad un cik bieži tā veikta.
Vai savu darbu Tu veic viens, vai iesaistās arī kolēģi?
Uzņēmumā mēs esam trīs lopu kāvēji, taču strādājam atsevišķi. Kaušanas procesu veicu viens pats, bet uzreiz pēc tam iesaistās virkne citu kolēģu – ir darbinieki, kas nogriež mājlopa identifikācijas numuru, strādā ar mājlopa ādu, apstrādā subproduktus, pārzāģē kaulus, apgriež visu nevajadzīgo.
Kopumā šajos procesos iesaistīti ap 16 dažādu darbinieku. Procesu noslēdz vetārsts, saliekot zīmogus.
Tad kautķermenis tiek nosvērts un ielikts ledusskapī.
Kādiem nosacījumiem darbiniekam jāatbilst, lai viņš drīkstētu nodarboties ar kaušanu?
Ir noteikti jāiziet labturības inspektora kursi, kas Latvijā ir pieejami tikai vienā vietā – Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Kad saņemts diploms, darbinieks drīkst nodarboties ar mājlopu kaušanu.
Vai lopu kaušana ir fiziski smags darbs?
Lopu kautuvē visi darbi ir diezgan smagi, tomēr, ja salīdzinām ar, piemēram, atkaulotāja darbu, tad kāvēja darbā fiziskā slodze tomēr ir mazāka.
Vai Tavā darbā pastāv arī kādi riska momenti? Vai Tu izmanto īpašu aprīkojumu?
Jā, šis ir riskants darbs. Kaut vai tāpēc, ka kaušanas procesā sanāk strādāt ar ļoti asiem nažiem, pastāv sagriešanās risks. Šajā darbā risks var rasties arī no stresa – ja trenkāsi mājlopu, viņam radīsies stress, kas ievērojami var samazināt gaļas kvalitāti. Tāpēc šis darbs jāiemācās darīt ātri, bez liekām kustībām, lai mājlopam neradītu uztraukumu. Darbā man ir īpašas drēbes, priekšauts, zābaki un arī ķivere.
Kādām prasmēm vai īpašībām jāpiemīt cilvēkam, lai darītu šo darbu?
Šajā darbā noteikti nevarētu strādāt emocionāli nenoturīgs vai stresa nomākts cilvēks, jo tad viņš radīs stresu arī mājlopam. Mājlopu apdullinot, jāzina tieši kurā vietā šaut – jābūt uzmanīgam, precīzam un ātram. Pirmajās reizēs lopu kaušana notiek kopā ar pieredzējušu kolēģi, un tikai tad, kad kolēģis pārliecinājies, ka tiec ar visu galā, vari sākt strādāt patstāvīgi.
Kādas vēl varētu būt karjeras iespējas cilvēkam, kas strādā šajā profesijā?
Es varētu darīt jebko no tā, ko minēju jau iepriekš, tai skaitā arī veikt atkaulošanu un sadalīšanu.
Lopkautuvēs ir plašas darba iespējas, turklāt šajā nozarē dažādi darbinieki, it īpaši lopu kāvēji, vienmēr ir ļoti pieprasīti.
Labas iespējas ir arī doties strādāt uz ārzemēm, kur kautuvēm bieži pietrūkst pieredzējušu darbinieku.
Ko Tu varētu ieteikt jauniešiem, kas apsver domu strādāt šajā profesijā?
Lai tik mācās – visu, ko vien var iemācīties. Konkrētajā profesijā mācības aizņems apmēram mēnesi – gan teorija, gan prakse. Uzreiz pēc mācībām darbinieks var sākt strādāt. Pāris dienas kāds visu laiku būs blakus un sekos līdzi, pēc tam jau varēs strādāt patstāvīgi. Kā jau minēju, šī ir nozare, kur labu darbinieku trūkst, tāpēc ir plašas iespējas veidot veiksmīgu karjeru.