Intervija ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka vietnieku, majoru Andreju Staļmakovu

 

Kāpēc Jūs izvēlējāties darbu policijā?

Tas bija mans bērnības sapnis – sapratu, ka gribu aizstāvēt cilvēkus un rūpēties par tuvinieku drošību, tāpēc izvēlējos šo profesiju ļoti apzināti. Valsts policijas dienestā esmu kopš 2005. gada un Kriminālpolicijā – kopš 2007. gada.

Kāda ir Jūsu izglītība?

2005. gadā es iestājos Latvijas Policijas akadēmijā (red. – tagadējā Valsts Policijas koledža), kur apguvu 1. līmeņa programmu ar kvalifikāciju policijas darbā. Tas nebija viegli, jo mums pirmajā gadā bija jādzīvo kazarmu režīmā, akadēmijas teritorijā, līdzīgi kā armijā – jāceļas sešos no rīta un jāiet gulēt precīzi desmitos vakarā, turklāt treniņi jāsavieno ar mācībām. Mājās tikām tikai brīvdienās. Mums – topošajiem policistiem, tas bija liels izaicinājums. Tie, kas stingro disciplīnu neizturēja, pamazām izstājās no mācību iestādes, līdz no kādiem 100 cilvēkiem palika apmēram 65. Pirmajā mēnesī mums bija ļoti daudz jāsporto, bet mēneša beigās jau vajadzēja noskriet 10 km distanci – tas bija viens no pārbaudījumiem. Kopumā konkurss uz vienu kadeta vietu toreiz bija liels. Pēc Latvijas Policijas akadēmijas absolvēšanas absolvēju arī Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti – jāpiebilst, ka ar pirmo reizi eksāmenu nokārtojām tikai divi cilvēki.

Kāda ir bijusi Jūsu līdzšinējā karjera policijā?

Es vēlējos strādāt tieši Kriminālpolicijā, jo mani interesēja sarežģītāku noziegumu atklāšana un vainīgo notveršana.

Laba pieredze bija pirmie divi gadi policijā, kad strādāju tā sauktajā dežūrmaiņā – izbraucām uz notikuma vietu un ieguvām materiālus kriminālprocesam, kontaktējāmies ar cilvēkiem un meklējām lieciniekus. Tā pamazām man radās izpratne par kriminālprocesa gaitu.

Kādu vakaru, kad pēc darba devos mājās, pie manis uz ielas vērsās cilvēks un ziņoja, ka ir aplaupīts. Pamanīju bēgošas personas, izsaucu papildspēkus, un mēs vainīgos aizturējām – viņi izrādījās atbildīgi par vairākām laupīšanām. Pēc šī gadījuma Valsts policijas priekšniecība operatīvi pārcēla mani uz Kriminālpolicijas nodaļu. Tā kā – policijā iniciatīvas izrādīšana var nozīmēt straujāku karjeras izaugsmi. Kriminālpolicijā mums darbs ir sadalīts pa jomām – vieni darbinieki vairāk strādā ar zādzībām, citi – ar laupīšanām, vēl citi – ar smagiem miesas bojājumiem vai slepkavībām. Mana darba joma šajā periodā bija ar narkotikām saistītie noziegumi. Darba gaitas sāku Rīgas Teikas policijas iecirknī, kur nostrādāju vairāk nekā 10 gadus, bet pavisam nesen mani paaugstināja amatā par Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka vietnieku Rīgas Ziemeļu iecirknī.

Vai darbinieks Kriminālpolicijā var izvēlēties, kādā jomā strādāt?

Tas ir jautājums, par ko darbinieks un priekšnieks parasti savstarpēji vienojas, ņemot vērā konkrētā cilvēka prasmes un spējas, kā arī to, kurā jomā vairāk trūkst darbinieku. Šobrīd gan ir tā, ka visi strādā ar visām jomām, bet, protams, ja kādam vairāk padodas ekonomisko noziegumu atklāšana, tad viņš pārsvarā strādās tieši ar tiem.

Kādi ir Jūsu pienākumi Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka vietnieka amatā?

Mani galvenie pienākumi ir noziedzīgu nodarījumu atklāšana, izmeklēšanas darbību koordinēšana, analītiskais darbs un cēloņsakarību meklēšana. Lai lietu atrisinātu, dažādi sīkumi loģiski jāsaliek kopā. Mēs esam izmeklētāja operatīvais atbalsts, mūsu darbs ir noskaidrot vainīgās personas un iegūt pierādījumus. Būtībā – darīt visu, lai atklātu noziedzīgu nodarījumu. Mans darbs norit gan kabinetā, gan arī izbraucot uz notikumu vietām, kur vadu operācijas, organizēju operatīvo darbinieku darbu, sekoju līdzi, lai netiktu iznīcināti pierādījumi, piedalos aizturēšanās. Parasti izbraucu uz lielākas rezonanses noziegumiem. Piemēram, ja notikusi zādzība no dzīvokļa, un mums jau pēc specifiskām pazīmēm ir skaidrs, ka to paveikusi noteikta personu grupa, es cenšos personīgi aizbraukt uz notikuma vietu un pārliecināties, ka tiek iegūti visi pierādījumi. Dažos gadījumos arī braucu uz izolatoru, lai no aizturētās personas iegūtu liecību.

Kāds ir Jūsu darba režīms?

Strādāju katru darba dienu, bet man un pārējiem vadošajiem iecirkņa darbiniekiem atbildīgās maiņas var būt arī sestdienā vai svētdienā – tas nozīmē, ka tajā dienā esam atbildīgi par iecirknī notiekošo un dežūrmaiņas darbu. Taču ir gadījumi, kad man jāpiedalās arī neplānotās aizturēšanās un reizēm jāstrādā vakaros vai pa nakti.

Vai Jūsu darbā gadās arī bīstamas situācijas?

Mēs esam profesionāļi, tāpēc neapdraudam savu dzīvību un drošību. Ja mums ir informācija, ka noziedznieki varētu būt bruņoti, piesaistām vai nu Speciālo uzdevumu bataljonu (SUB) vai kādu citu vienību. Taču arī mums ir viss nepieciešamais ekipējums, un bieži varam tikt galā arī paši.

Kādas ir visbūtiskākās īpašības un prasmes, kas nepieciešamas Jūsu darbā?

Ir nepieciešama laba izglītība, jāpārzina likumi, noteikti jāpiemīt arī loģiskajai domāšanai. Kaut kādā ziņā šajā darbā jābūt arī psihologam, jāprot runāt ar cilvēkiem. Tāpat svarīgi būt sportiskam. Taču galvenokārt – jābūt apveltītam ar gribasspēku un vēlmi šo darbu darīt.

Kas Jums šķiet visgrūtākais?

Es neko grūtu šajā darbā nesaskatu, jo visu var iemācīties.

Manuprāt, viena no grūtākajām lietām jauniem darbiniekiem varētu būt prasme runāt ar pieredzējušiem likumpārkāpējiem, kuriem jau ir uzkrātas zināšanas, kā jaunos policistus “apstrādāt”.

Taču, kad esi kādu laiku strādājis kopā ar pieredzējušiem kolēģiem, arī pats iemācies bez problēmām komunicēt pat ar rūdītākajiem noziedzniekiem. Atslēgties no darba arī esmu iemācījies. Notikumi ir visādi, bet galvenais ir tos neuztvert personiski.

Kas Jums šajā darbā sagādā lielāko gandarījumu?

Tās ir lielas, veiksmīgas aizturēšanas, kad izdevies notvert personas, kuras izdarījušas vairākus noziegumus. Iedzīvotāji mums pēc tam saka paldies.

Ar kādiem kolēģiem un citu profesiju pārstāvjiem Jums iznāk sadarboties, pildot amata pienākumus?

Cieši sadarbojamies ar ostu, kas atrodas mūsu teritorijā, jo noziegums var tikt pastrādāts arī uz kuģa, sadarbojamies arī ar robežsardzi un muitu. Ļoti bieži mums ir jāsadarbojas ar Rīgas pašvaldības policiju, jo arī viņiem šajā teritorijā ir iecirknis, kurā viņi patrulē. Tāpat strādājam kopā arī ar citām Valsts policijas struktūrvienībām.

Vai biežāk sanāk strādāt komandā vai vienam?

Šajā profesijā komandas darbs ir ļoti svarīgs. Cilvēks viens pats var izdarīt daudz ko, taču ir vajadzīgs atbalsts. Sarežģītākos gadījumos mēs rīkojam apspriedes, katram ir savs uzdevums. Ja priekšnieks tādā brīdī nav uz vietas, es uzņemos vadību. Reizēm ir nepieciešams ļoti ātri pieņemt kādu lēmumu – ja es vadu operāciju, tad man jāpieņem šis lēmums un jānes par to atbildība.

Vai paralēli darbam notiek arī kādas apmācības?

Jā, Valsts policijā kursi un apmācības par visdažādākajām tēmām notiek nepārtraukti, piemēram, par noziegumu izmeklēšanas īpatnībām kibernoziegumos vai kādā citā jomā.

Tāpat, atkarībā no darbinieka darba specifikas, mums ir arī ārzemju komandējumi, kuros iespējams iegūt starptautisku pieredzi.

Ko Jūs ieteiktu jauniešiem, kas vēlās strādāt Kriminālpolicijā?

Šis darbs ir interesants, aizraujošs un ļoti aktīvs. Ja jaunietis vēlas šeit strādāt, noteikti jāiet mācīties, nevajag stāvēt uz vietas vai atlikt uz nākamo gadu. Ar atbilstošu izglītību jaunietis var uzreiz uzsākt darbu Kriminālpolicijā. Darbs te noteikti būs, bet jābūt vēlmei strādāt – tad visas durvis ir vaļā, cilvēks noteikti augs un ies augstāk pa karjeras kāpnēm.

Publicēts 2018. gada 18. decembrī