Kā Tu nonāci līdz šai profesijai?

Pēc Limbažu 1. vidusskolas absolvēšanas es iestājos Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātē, kur studēju būvniecību, bet studijas diemžēl nepabeidzu, jo darba gaitas tajā brīdī šķita svarīgākas. Spolētājas profesija man bija kaut kas pilnīgi jauns, jo pirms tam biju strādājusi galvenokārt tirdzniecības jomā. Šajā uzņēmumā sāku strādāt, varētu teikt, nejaušības rezultātā – biju darba meklējumos un kādā no sludinājumu portāliem uzrunāja  AS Valmieras stikla šķiedra darba piedāvājums. Varētu teikt, ka man tas bija lēciens nezināmajā. Sākot darbu man bija jāapgūst darba drošība, tam sekoja apmācības laiks – pārbaudes laiks, kuru pavadīju darbaudzinātājas uzraudzībā– pieredzējusi kolēģe man visu parādīja un izstāstīja, strādājām kopā, kamēr apguvu jauno profesiju. Pēc pārbaudes laika sekoja kvalifikācijas eksāmens, pēc kura nokārtošanas jau varēju sākt strādāt patstāvīgi. Principā šeit ir nodrošināta iespēja apgūt amatu arī personām bez priekšzināšanām.

Kā paiet Tava darba diena, kādi ir Tavi galvenie pienākumi?

Spolētāja pienākumi ir spolēšanas mašīnu iekārtošana (stikla šķiedras diegu uztinam uz tukšām spolēm), mašīnu uzraudzība to darbības laikā - jānovēro produkcija – spoļu uztinums, diegu notrūkumi un jāseko līdzi produkcijas kvalitātei, kā arī jānoņem gatavā produkcija no iekārtām un tā jānomarķē. Mūsu darbs notiek 12 stundu maiņās, ir dienas maiņas un nakts maiņas. Strādājam divas nakts maiņas, ir viena brīvdiena, tad divas dienas maiņas, kurām seko trīs pilnas brīvdienas, ceturtās dienas vakarā atkal jābūt darbā. Katram spolētājam ir iedalīts noteikts skaits mašīnu – tās ir vairākas.

Maiņas sākumā es iepazīstos ar to, kāda produkcija tiek ražota uz man iedalītajām spolēšanas mašīnām, kad tām paredzēts stāties un kas man nepieciešams, lai to pārkārtotu un iedarbinātu atkal no jauna.

To, kāds sortiments būs jāražo konkrētās maiņas laikā, izlemj maiņas vadītājs un brigadieris. Ja mainās sortiments, tad man mašīnai ir jānomaina iestatījumi, “skrējēji”, jāsagatavo atbilstošās spoles. Gatavo produkciju ievietojam kastēs, kuru sagatavošana arī ir spolētāja pienākums.

Ar kuriem kolēģiem Tu maiņas laikā strādā kopā?

Spolētāja darbs ir komandas darbs – mašīnu ir daudz, noņemot gatavo produkciju un pārkārtojot tās, strādājam kolektīvi. Vienā maiņā esam ap piecpadsmit cilvēku. Tāpat vienmēr līdzās ir maiņas vadītājs – ja notiek kas neparedzēts, visas problēmas risina tieši viņš un brigadiere, kura arī seko līdzi spolēšanas procesam maiņas laikā.

Kādas ir būtiskākās īpašības un prasmes, kuras Tavā darbā nepieciešamas?

Primārā noteikti ir vēlme strādāt,  jābūt arī fiziski pietiekami labi sagatavotam, jo tās tomēr ir 12 stundas, kuras jāpavada stāvot kājās. Protams, šajā darbā nedrīkstētu būt paviršs, ir jābūt precīzam un punktuālam, tās, šķiet, ir piemērotākās īpašības šim amatam.

Vai Tev darbā ir jāievēro noteikta rutīna jeb grafiks?

Maiņas sākumā saņemam grafiku, kurā tad redzam mašīnu stāšanās laikus, atkarībā no tā arī veidojas spolētāja individuālais grafiks, jo uz mašīnas stāšanās laiku jābūt konkrētajā vietā, lai uztīto produkciju noņemtu un mašīnu pārkārtotu atbilstoši nākamajam produktam.

Ar kādiem rīkiem un iekārtām Tu strādā? Vai izmanto kādu īpašu aprīkojumu?

Svarīgākais noteikti ir spolēšanas mašīnu pārvaldīšana – tās atšķiras gan pēc uzbūves, gan pēc sortimenta, ko ar tām iespējams saražot, - mums jāspēj strādāt pie jebkuras no tām. Obligāts mums ir darba apģērbs un apavi.

Kas Tavā darbā ir vissarežģītākais?

Šobrīd man šķiet, ka visgrūtākais bija mācību laiks, jo tas man bija kaut kas pilnīgi jauns, ar ko iepriekš nebiju saskārusies. Lai gan Valmieras tehnikumā ir iespējams apgūt prasmes, kas noder šajā darbā, esmu piemērs tam, ka arī cilvēki bez iepriekšējas izglītības un pieredzes var apgūt pilnīgi visu uz vietas uzņēmumā.

Kas Tev šajā darbā sniedz lielāko prieku un motivē?

Tā ir saskarsme ar kolēģiem – tas, ka nestrādā viens, bet esi daļa no komandas. Parasti cits citu atbalstām un palīdzam viens otram.

Kāda varētu būt spolētāja tālākā karjera?

Iespējas noteikti ir dažādas. Domāju, ka ar šīm iemaņām var strādāt arī citu nozaru uzņēmumos, piemēram, tekstila ražotnēs – apgūstot kādas papildus specifiskās nianses. Pieļauju, arī ārzemēs darbinieki ar manām prasmēm var atrast darbu līdzīga veida uzņēmumos.

Kāds būtu Tavs ieteikums jauniešiem, kas vēlētos strādāt šajā profesijā?

Noteikti nebaidīties – tas ir galvenais.

Paļauties uz saviem spēkiem. Ja sevi darbā pierādīsi, radīsies dažādas iespējas. Piemēram, man ziemā radās iespēja doties komandējuma braucienā uz ASV, kur uzņēmums atvēra jaunu stikla šķiedras ražotni. Braucām kā komanda no Latvijas un apmācījām vietējos darbiniekus.