Kāda ir Tava izglītība un kā Tu nonāci līdz šai profesijai?

Pirms apmēram 14 gadiem es Bauskā pabeidzu profesionālo vidusskolu, kur četrus gadus apguvu auto mehāniķa profesiju. Pēc skolas absolvēšanas sāku strādāt par smago automašīnu mehāniķi. Tajā brīdī SIA "Amserv Motors" paplašinājās, kompānijai bija vajadzīgi darbinieki, un man ieteica atnākt pamēģināt. Atnācu, pamēģināju un jau 12 gadus strādāju šajā kompānijā. Sākumā strādāju par mehāniķi, bet, pamazām virzoties pa karjeras kāpnēm, esmu kļuvis par tehnisko ekspertu – kvalitātes kontrolieri. Tas nozīmē, ka man ir jāveic kontrole pār automehāniķu darbu. Jāpiebilst, ka man ir arī nepabeigta augstākā izglītība – savulaik iestājos Rīgas Tehniskajā universitātē, kur neklātienē trīs gadus mācījos par automobiļu transporta inženieri un paralēli arī strādāju. Teikšu kā ir – neklātienē ir ļoti grūti kaut ko iemācīties. Pamazām arī nonācu pie secinājuma, ka Latvijā manā nozarē vairāk ir vajadzīga pieredze nevis izglītība.

Kādi ir Tavi ikdienas darba pienākumi?

Parasti strādāju no plkst. 8:00 līdz 17:00. No rīta atnāku un ieslēdzu savu datoru – tas ir mans galvenais darba instruments, ar kura palīdzību komunicēju ar kolēģiem, tai skaitā mūsu auto centra partneriem Igaunijā. Īpaši svarīgi sazināties ar igauņu kolēģiem sarežģītos gadījumos, kādi mums vēl nav bijuši un nav arī aprakstīti instrukciju grāmatās, lai kopīgiem spēkiem atrisinātu problēmu.

Viens no maniem primārajiem uzdevumiem ir pārbaudīt mehāniķu darbu un pieņemt automobiļu kvalitāti – vai viss saskrūvēts, vai visi tvertņu korķi ir aizvērti, visas apgaismes ierīces noregulētas.

Otra mana darba daļa ir komunikācija ar servisa klientiem. Piemēram, saskaņoju ar viņiem detaļas un veicamos remontdarbus. Tāpat es esmu tā persona, kura izvērtē, vai konkrētajā gadījumā klientam ir tiesības uz garantijas remontu, proti, vai tas ir rūpnīcas defekts, vai arī defekts radies lietošanas rezultātā. Izstāstīju īsi, bet darba process patiesībā ir diezgan plašs.

Kā notiek darbs ar klientiem?

Pārsvarā tas notiek telefoniski, bet nu jau trīs gadus mums darbojas arī tāda pieeja kā "FIX-IT-RIGHT" (red. angliski - salabo to pareizi). Tā palīdz klientam, mehāniķim un man labāk saprast, par ko tieši ir sūdzība. Proti, kopā ar klientu iekāpjam automašīnā, veicam testa braucienu un klausāmies, kurš no visiem trokšņiem klientam nepatīk. Lai nav tā, ka meistars izdara kaut ko citu, nevis to, ko klients pasūtījis. Tāpat man ir jāinformē igauņu partneri par situācijām, kuras notikušas pirmo reizi. Izstrādājam problēmas aprakstu un risinājumu. Var gadīties tā, ka mēnesī ir divas šādas situācijas, bet var būt arī desmit.

Ar kuriem kolēģiem visbiežāk Tev sanāk sadarboties?

Pirmkārt, jau tas ir mans kolēģis, kas dara to pašu, ko es. Tāpat tie ir kolēģi, kuri strādā pieņemšanā ar klientiem. Mans darbs norit arī pastāvīgā sadarbībā ar auto mehāniķiem. Ja kaut kas nav kārtībā, klients vēršas servisā un lieta nonāk pie manis. Tālāk man kopā ar mehāniķi tā jāatrisina – pats es neko neskrūvēju, tomēr esmu daļēji atbildīgs par mehāniķa darbu. Mūsu centrā gan nekad nav tā, ka vainīgs ir viens cilvēks, jo visu risinām kopā, lai problēma vairs neatkārtotos.

Kam jāpiemīt, lai veiksmīgi darītu šo darbu?

Galvenais ir smaidīt. Es domāju, ka sarežģītākais ir iemācīties komunicēt ar klientiem, pielāgoties viņu runas veidam un arī zināšanu apjomam. Man ir jārunā tā, lai klients mani saprot. Tiesa, es laikam nevarētu strādāt klientu servisā, jo reizēm esmu pārāk tiešs.

Kas Tev vislabāk patīk šajā darbā?

Lieliskais kolektīvs un darba apstākļi. Nav tā, ka vadība skatītos uz mums no augšas, visi esam vienā attiecību līmenī.

Un kas sagādā lielākās grūtības?

Divpadsmit gadu laikā mani vairs īsti nekas nespēj izsist no sliedēm.

Tomēr pēc pieredzes varu teikt – katrs jaunais darbs, ko dari pirmo reizi, ir pārbaudījums. Kad atnācu strādāt šeit neilgi pēc skolas absolvēšanas, bija īpaši jūtams, ka ļoti daudz ko nezinu, bet visu iemācījos, pamazām darot.

Sākotnēji nostrādāju 7 gadus kā mehāniķis. Šajā darbā pieredze ir ļoti svarīga, jo to skolā nevar iemācīties. Reizēm redzu, ka cilvēks darbojas pusi dienas, bet izrādās, ka bija vajadzīgs vien piecu minūšu darbs – ja esi nesen sācis strādāt, tu to visu vēl nezini, tāpēc sanāk ilgāk strādāt pie vienas lietas. Tamdēļ jau es šeit esmu, lai palīdzētu mehāniķiem.

Vai arī apmācības ir Tava darba sastāvdaļa?

Jā – katru gadu iznāk jauni Toyota un Lexus automašīnu modeļi, un mums regulāri notiek tehniskās apmācības, pēc kuru beigām saņemam arī sertifikātus. Reizēm braucam uz apmācībām ne tikai Latvijas robežās, bet arī Igaunijas, Lietuvas un dažkārt pat ārpus Baltijas valstu robežām.

Kā Tu vērtē – vai pēc Tavas profesijas ir pieprasījums?

Profesija ir ļoti pieprasīta, taču problēma slēpjas kvalifikācijā. Pie mums praksē nāk skolēni, kas ieguvuši labas atzīmes, taču, tiklīdz viņus pieliek pie praktiska darba, viņu spējas ir tuvu nullei. Latvijā tehnikumos nav pieejamas iekārtas, kādas ir, piemēram, Lietuvā – uz tādām modernām iekārtām ļoti labi var trenēties. Lietuvā puišiem skolā ir pašiem savs serviss, kurā darboties, bet mums ļoti pietrūkst tieši praktiskās daļas. Protams, ir arī tādi jaunieši, kas vienkārši paši negrib mācīties.

Kas, Tavuprāt, raksturo labu speciālistu, meistaru?

Galvenokārt, entuziasms. Tomēr arī tas reizēm var mazināties. Manuprāt, labam mehāniķim vai kvalitātes kontrolierim attīstības līkne nekad nekāps tikai uz augšu, vienmēr būs kāpumi un kritumi. Tādēļ ir svarīgi vienmēr saglabāt līdzsvaru un būt vienādi labam ikvienā darbā, ko dari.

Ko Tu varētu ieteikt jauniešiem, kas vēlētos strādāt šajā profesijā?

Jāsaprot, ka tikai no paša būs atkarīgs tas, cik labā līmenī apgūsi vajadzīgās zināšanas. Grūtākais ir atrast labu prakses vietu un prakses vadītāju. Kad es mācījos skolā, sekmīgajiem bija iespēja izvēlēties, kur viņi vēlas doties praksē, bet nesekmīgajiem – jāpaliek skolā. Pie mums autocentrā strādā diezgan daudz studentu un ir arī tādi, kuri pēc prakses šeit palikuši strādāt. Mēs skatāmies, kāds ir attiecīgais darbinieks, cik atsaucīgs, vai viņam patīk strādāt, vai arī viņš vienkārši ir atnācis atsēdēt laiku, spēlējot spēlītes.

Mēs katram kandidātam dodam iespēju sevi pierādīt. Parasti prakses laiks ir apmēram trīs mēneši, taču praktikants var pagūt sevi pierādīt jau mēneša laikā un sākt pie mums strādāt pastāvīgi.

Ja būs jautājumi un neskaidrības, vienmēr varēs vērsties pie manis vai mana kolēģa, jo tas ir viens no mūsu pienākumiem, atbalstīt un palīdzēt jaunajiem mehāniķiem, kā arī ne tikai jaunajiem, bet arī esošajiem mehāniķiem.