Kā Tu izvēlējies strādāt šajā jomā un kā apguvi šo profesiju?

Mācoties vidusskolā, aktīvi domāju, par ko gribu kļūt. Sapratu, ka visās jomās, kas mani saista, mani interesē psiholoģiskie aspekti. Literatūrā tā bija varoņa iekšējā pasaule, bioloģijā – viss, kas saistās ar cilvēku, it īpaši ar smadzeņu darbību, politoloģijā – cilvēki un viņu domu gājiens. Studēju Latvijas Universitātē. Bakalaura programmā specializācijas nebija, bet maģistrantūrā varēja izvēlēties starp skolas, klīnisko vai organizāciju psiholoģiju. Organizāciju psiholoģiju izvēlējos, jo mani saistīja darbs ar pieaugušiem un psihiski veseliem cilvēkiem, bez tam šķita interesanti strādāt ar cilvēkiem darba attiecību sfērā. Esmu papildus apguvusi mediāciju, citi organizāciju psihologi apgūst, piemēram, koučinga metodes un izmanto tās darbā.

Kāda ir organizāciju psihologa darba būtība?

Organizāciju psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kas pēta cilvēkus un grupas viņu darba attiecībās, kā arī izmanto psiholoģijas teorijas un izpētes metodes organizāciju kontekstā. Iegūtie rezultāti padara efektīvāku un mērķtiecīgāku darbinieka, grupas un pašas organizācijas darbību. Piemēram, personāla atlases procesā var darbā pieņemt, ko pagadās, bet tad arī rezultāti būs atbilstoši. Taču var izmantot profesionālus principus atlases veikšanai un sasniegt vēlamos rezultātus.

Ja procesi organizācijā ir sakārtoti, ieguvēji ir gan darbinieki, gan darba devējs.

Ja darbinieki ir atbilstoši atlasīti, pēc tam piemērotā veidā apmācīti, viņu karjera tiek veidota saskaņā ar viņu vēlmēm, iespējām un organizācijas vajadzībām, darbinieki gūst lielāku gandarījumu no darba un sasniedz labākus rezultātus. No tā iegūst visa organizācija.

Kādi ir Tavi galvenie pienākumi?

Valsts policijā (VP) psihologi nodarbojas ar kandidātu un amatpersonu psiholoģisko testēšanu ar mērķi izvērtēt, kādam darbam cilvēks ir vai nav piemērots. Šis ir viens no mūsu organizācijas atlases procesa posmiem. Vēl darba pienākumi ir saistīti ar dažādu semināru vadīšanu par psiholoģijas tēmām un pētījumu veikšanu. Pētījumus cenšamies veidot tādus, kuru rezultātus var praktiski izmantot. Piemēram par psiholoģisko klimatu struktūrvienībā, par iemesliem, kāpēc cilvēki aiziet no darba, par organizācijas vērtībām.

Es pārsvarā vadu seminārus par personāla vadības jautājumiem (darbinieku atlasi, motivēšanu, pārmaiņu vadību, organizācijas kultūru u.c.) VP struktūrvienību vadītājiem. Šajos semināros parādu, kā organizāciju psiholoģijas atziņas var pielietot praksē. Populāri ir arī semināri par stresa pārvarēšanu un konfliktu risināšanu. Semināru saturu veidoju pati, izmantojot jaunākos zinātnes atzinumus. Darbojos Latvijas organizāciju psihologu biedrībā, kur bieži notiek semināri par aktualitātēm organizāciju psiholoģijas jomā. Līdzdarbojos arī Eiropas policijas medicīnas un psiholoģijas ekspertu tīklā, kur reizi gadā tiek rīkoti pieredzes apmaiņas semināri.

Kāda ir Tava darba ikdiena?

Darba diena sākas astoņos no rīta un beidzas puspiecos vakarā. Deviņos cilvēki ierodas uz testēšanu. Kad testi aizpildīti, aicinām katru uz individuālām intervijām. Pēc tam sagatavojam raksturojumus. Vidēji nedēļā novērtējam līdz divdesmit cilvēkiem. Šis darbs ir saistīts ar Valsts policijas koledžas uzņemšanas grafiku, jo visi pretendenti, kuri stājas dienestā VP un kuriem nav ar policijas darbu saistītas izglītības, iziet kādu no apmācības programmām Valsts policijas koledžā. Turklāt mēs izvērtējam esošos darbiniekus, kuri tiek izvirzīti paaugstināšanai vai pārcelšanai citā amatā. Izvērtējuma rezultātus atspoguļojam raksturojumā, kurā iekļaujam arī ieteikumus, kāda veida darbam cilvēks ir piemērots. Mēs paši nepieņemam gala lēmumu, vai pieņemt cilvēku dienestā. To izvērtē attiecīgās struktūrvienības vadītājs, savukārt lēmumu apstiprina iestādes vadītājs, t.i., VP priekšnieks.

Ja ir paredzēts seminārs, tad daļa dienas paiet, gatavojot prezentācijas, meklējot informāciju, gatavojot izdales materiālus. Pašus seminārus vadu dažādās Latvijas pilsētās, tādēļ sanāk arī izbraukt no biroja.  Ja pētu situāciju konkrētā struktūrvienībā, pati dodos turp, lai veiktu aptaujas. Veicot aptaujas, vienmēr tiek ievērota konfidencialitāte un darbinieki var droši paust savu viedokli. Līdz ar to nodrošinu, ka  aptaujas rezultāti ir ticami.

Šobrīd, piemēram, strādāju pie tā, lai izstrādātu konkrētus kritērijus noteiktu amatu kandidātu psiholoģiskai novērtēšanai. Intervēju konkrēto amatu pārstāvjus, lai saprastu, kādi ir viņu darba galvenie izaicinājumi, sarežģītākās situācijas, ar kādām viņi sastopas. No tā var secināt, kādas psiholoģiskās kompetences viņiem ir nepieciešamas. Tālāk ir jāizvēlas vai jāizstrādā metodes, ar kurām novērtēt šīs kompetences. Līdz ar to ik pa laikam dodos izbraukumos uz dažādām pilsētām, lai veiktu intervijas. Pēc tam šīs intervijas atšifrēju – t.i., noklausos un pierakstu būtiskākās lietas.

Vai ir kāda atšķirība darba pienākumos, ja Tavas profesijas pārstāvis strādā tāda vai citāda veida uzņēmumā vai organizācijā?

Valsts policijā ļoti daudzas funkcijas un procesi ir stingri reglamentēti ar noteikumiem un likumdošanu.  Privātajos uzņēmumos nebūs tik strikti jāseko noteiktiem standartiem. Taču arī mūsu organizācijā varam nākt klajā ar savām idejām, kā uzlabot darbu.

Organizāciju psihologs var strādāt konsultāciju uzņēmumā, kas piedāvā pakalpojumus saviem klientiem. Piemēram, atlases pakalpojumus, apmācības, darbinieku novērtēšanu. Šajā gadījumā psihologs strādā pēc projektu principa, sadarbojoties ar daudzām organizācijām, tiekoties ar klientiem, dodoties izbraukumos. Strādājot vienā organizācijā kā štata darbiniekam, ir iespēja labāk un dziļāk iepazīt savas darbavietas procesus, darba specifiku un aktuālos jautājumus. Vieglāk runāt ar darbiniekiem vienā valodā. Lielākā darba laika daļa norit uz vietas birojā.  

Kāda ir Tava sadarbība ar citiem darbiniekiem?

Mūsu iestādē organizāciju psihologi strādā vienā struktūrvienībā ar personāla speciālistiem. Taču mēs nenodarbojamies ar personāla uzskaiti un lietvedību.

Visciešākā sadarbība notiek Psihologu grupas ietvaros. Bez manis šajā grupā strādā vēl 2 kolēģes, kuras ir specializējušās klīniskajā psiholoģijā. Mēs pastāvīgi sadarbojamies psiholoģiskās novērtēšanas veikšanā. Tā kā darbs policijā nereti ir saistīts ar dažādām krīzes situācijām un emocionālo spriedzi, kolēģes piedāvā psiholoģiskā atbalsta pakalpojumus. Reizēm mēs gatavojam kopīgus seminārus vai kopā strādājam pie pētījumiem.

Kādas prasmes un rakstura īpašības ir nepieciešamas, lai labi veiktu šo darbu?

Manā darbā, kur lielu daļu aizņem kandidātu novērtēšana, no kuras rezultātiem lielā mērā ir atkarīga cilvēka turpmākā karjera, svarīga ir spēja uzņemties atbildību un veikt pamatotus, objektīvus spriedumus. Vienlaikus ir jābūt arī neitrālam. Ne personīgajai attieksmei, ne citu cilvēku viedoklim nedrīkst ļaut ietekmēt novērtējumu.

Vadot seminārus, ir svarīgi runāt ar cilvēkiem viņiem saprotamā valodā. Jālieto piemēri no darbinieku ikdienas dzīves, jāprot sasaistīt psiholoģijas zināšanas ar konkrētām cilvēku darba situācijām.

Darbs ietver gan analītisko pusi, gan saskarsmi. Vadot seminārus, nepieciešama pārliecība un drosme uzstāties, jāspēj saistoši pasniegt semināra tēmu, ātri un trāpīgi reaģēt uz semināra dalībnieku uzdotajiem jautājumiem. Savukārt apstrādājot pētījumu un psiholoģiskās novērtēšanas datus, veicot interviju atšifrēšanu, vajadzīga pacietība un precizitāte.

Ja organizāciju psihologs strādā pieminētajā konsultāciju uzņēmumā vai arī kā pašnodarbinātais, viņam būs nepieciešamas arī pārdošanas prasmes.

Strādājot organizācijā, ļoti vēlamas ir vismaz minimālas zināšanas par attiecīgo nozari, piemēram, par biznesu, finansēm. Manā gadījumā nepieciešama izpratne par policijas darbu, struktūru, attiecīgajām likumu normām. Saprotot organizācijas specifiku, aktualitātes, darbinieku vidū lietoto profesionālo terminoloģiju, psihologs var daudz efektīvāk iesaistīties un dot savu ieguldījumu. Līdz ar to daudzos gadījumos organizāciju psihologam papildus psihologa izglītībai var noderēt, piemēram, MBA grāds (profesionālais maģistra grāds uzņēmumu un organizāciju vadīšanā).

Kādi ir vislielākie izaicinājumi šajā darbā?

Iespējams, tas, ka organizācijā pārējie kolēģi, būdami citu profesiju pārstāvji, līdz galam nesaprot mūsu darbu. Līdz ar to ir pastāvīgi jāskaidro, ko īsti psihologs dara, ko varam un ko nevaram izdarīt, uz kādām metodēm balstās mūsu darbs.

Ir jārēķinās, ka tie cilvēki, kuri bijuši uz psiholoģisko izvērtēšanu, to atcerēsies un uztvers tevi kā vērtētāju, un tas ietekmēs turpmāko profesionālo un arī personīgo kontaktu. Lai gan es, visticamāk, neatcerēšos viņu novērtēšanas rezultātus, jo katru dienu saskaros ar jauniem kandidātiem.

Kas šajā darbā sagādā gandarījumu?

Cilvēki – tie, kuri ir domājoši un atvērti sadarbībai ar psihologu, kuri vēlas un spēj izmantot psiholoģijas zināšanas. Piemēram, semināros aktīvi klausās un uzdod jautājumus, pēc tam iegūto izmanto savā ikdienas darbā. Vai arī zvana un konsultējas dažādu psiholoģiska rakstura jautājumu risināšanā. Patīkami, ja jūtu šāda veida sadarbību ar pārējiem policijas kolēģiem.

Lai arī policijā strādāju jau divpadsmit gadus, man ne brīdi nav bijis garlaicīgi. Katrs cilvēks, kas nāk uz psiholoģisko novērtēšanu, ir atšķirīgs, pa šiem gadiem nav bijis divu vienādu raksturojumu, kaut arī testēšana veikta tūkstošiem cilvēku. No paša psihologa ir atkarīgs, cik daudz jauna viņš grib ienest savā darbā.

Kādas ir izaugsmes iespējas šajā profesijā?

Iegūstot labu pieredzi kā organizāciju psihologam uzņēmumā, ar laiku var domāt par sava individuālā konsultāciju uzņēmuma dibināšanu. Taču jāteic, ka Latvijā tā nav ierasta prakse. Turpretim klīniskie psihologi ļoti bieži veido savas privātprakses.

Ir iespējams specializēties kādā no darba virzieniem. Piemēram, vairāk nodarboties ar pētījumiem vai ar semināru vadīšanu.

Viena no augstākajām pozīcijām, ko organizāciju psihologs var sasniegt savā uzņēmumā, ir personāla vadības speciālists kā biznesa partneris. Šajos gadījumos organizāciju psihologs ir viens no vadības komandas un piedalās ļoti augsta līmeņa stratēģisku jautājumu risināšanā. Taču šāda amata pozīcija pastāv nedaudzos uzņēmumos. Valsts iestādēs šāda pieeja pagaidām netiek praktizēta. 

Ko Tu ieteiktu jauniešiem, kuri gribētu apgūt šo profesiju?

Nevajadzētu šo profesiju romantizēt un paļauties uz filmu radītajiem stereotipiem par psihologa ikdienas darbu.

Apzinieties visas lietas, kas būs jāmācās, lai kļūtu par profesionāli: ne tikai priekšmetus, kas asociējas ar psiholoģiju, bet arī matemātiku, statistiku, bioloģiju, filozofiju. Jārēķinās ar garu apmācību procesu. Ātra rezultāta nebūs. Patstāvīgi strādāt par psihologu var tikai tad, kad ir iegūts maģistra grāds, un arī pēc tā iegūšanas pastāvīgi jāturpina pilnveidot savas zināšanas.