Intervija ar Valdi Jukšu,
pulkvežleitnantu, Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Silenes robežkontroles punkta priekšnieku
Kā Tu izvēlējies darbu robežsardzē?
Pēc vidusskolas beigšanas iestājos Višķu lauksaimniecības tehnikumā. Biju pārliecināts, ka būšu lauksaimnieks. Taču saņēmu pavēsti par obligāto dienestu. Tā kā man bija pirmā veselības grupa, es varēju izvēlēties, kurā spēku struktūrvienībā vēlos dienēt. No pirmā piedāvājuma Jūras spēkos es atteicos, jo pats esmu uzaudzis Daugavpilī, tālu no jūras, savukārt otrais – dienests cietuma apsardzē - arī nelikās saistošs. Taču trešajam piedāvājumam robežsardzē es piekritu. Iespējams, arī tāpēc, ka tēva brālis agrāk bija dienējis robežsargos un daudz par šo laiku bija stāstījis.
Tuvojoties dienesta beigām, saņēmu piedāvājumu palikt dienēt virsdienestā. Piekritu uzreiz, jo biju sapratis, ka šis darbs un vide patīk. Tā 1997. gada februārī tiku norīkots dienestā par Robežapsardzības spēku Daugavpils 4. robežsargu bataljona Komandanta rotas Sakaru vada grupas komandieri. Pēc Policijas akadēmijas absolvēšanas mani norīkoja par Medumu robežkontroles punkta vecāko inspektoru. Tālāk uz četriem gadiem tiku iecelts Daugavpils pārvaldes Kriminālizmeklēšanas dienesta vecākā inspektora amatā. Pēc tam sekoja Medumu robežapsardzības nodaļas priekšnieka vietnieka amats, Medumi – Smeline kontaktpunkta un Silenes robežapsardzības nodaļas priekšnieka amats. Kopš 2014. gada pildu Silenes robežkontroles punkta priekšnieka pienākumus. Kopumā dienestā esmu 21 gadu.
Kur Tu mācījies?
Sāku apgūt atbilstošu izglītību Policijas akadēmijas Robežsardzes koledžā (red. - tagad Valsts robežsardzes koledža), bet vēlāk Policijas akadēmijas Komandējošā sastāva posmā ieguvu bakalaura grādu tiesību zinātnē. Tagad turpinu studijas maģistrantūrā Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātē.
Kādas ir darba stundas?
Realitātē darba laiks ir nenormēts, jo nepieciešamības gadījumā iesaistos nekavējoties, līdz ar to dzīve tiek pakārtota dienestam. Tikpat kaut kas ārkārtējs var notikt arī naktī, jo robežkontroles punkts darbojas 24 stundas diennaktī. Ierindas robežsargiem robežpunktos dienests tiek organizēts 12 stundu norīkojumos. Oficiāli tā ir astoņu stundu darba diena.
Kādas ir iespējamās ārkārtas situācijas darbā?
Piemēram, robežkontroles punktā ierodas persona, kura uzaicināta piedalīties kādā Latvijas Republikai nozīmīgā pasākumā. Taču pasē nav atbilstošs derīguma termiņš iebraukšanai. Tādos gadījumos tikai ar Valsts robežsardzes priekšnieka atļauju var ļaut ieceļot un, ievērojot dienesta pakāpju subordināciju, man kā robežkontroles priekšniekam ir jāpiedalās šajā procesā.
Kādām ir jābūt rakstura īpašībām?
Robežsargam noteikti ir jābūt pašpārliecinātam un mērķtiecīgam.
Negodprātīgais robežšķērsotājs jūt, kāds ir robežsargs un vai ar viņu var manipulēt.
Ir jāzina savi pienākumi un tiesības, lai nevar “izsist no sliedēm”. Jaunajiem kolēģiem vienmēr ir pieredzējušo kolēģu atbalsts. Sākumā ļaujam “ēnot”. Laika posms no vidusskolas pabeigšanas līdz darbam robežsardzē ir īss, reti kurš jaunietis ir izveidojies par stingru personību.
Vai ir kādas “ēnas puses” šajā darbā?
Iespējams, kādam ir vilinājums ļaunprātīgi un savtīgos nolūkos izmantot dienesta stāvokli. Kontrabandisti kļūst arvien viltīgāki un izvēlas arvien slēptākus veidus kā, piemēram, ievest cigaretes. Arī nekaunīgākie un ļaunprātīgākie var izaicināt, provocēt darbiniekus.
Dienestā mums ir izveidotas vairākas darbinieku atbildības kontroles sistēmas.
Tāpat visā teritorijā tiek veikta videonovērošana un visi materiāli - arhivēti, lai nepieciešamības gadījumā atrastu vizuālos pierādījumus.
Kas šajā darbā sagādā gandarījumu?
Gandarījums ir, kad tavs darbs ir novērtēts, īpaši no priekšniecības puses. Tas dod spēku un pašiniciatīvu turpmāk darboties tikpat labi un vēl labāk. Kā priekšniekam man ir patīkami redzēt, kā mani padotie nāk uz darbu ar prieku un strādā ar pašatdevi.
Ko Tu ieteiktu jauniešiem?
Katru gadu Valsts robežsardzē tiek rīkotas “ēnu dienas”, atvērto durvju dienas, kā arī ikvienam ir iespēja pieteikties ekskursijai. Skolas laikā būtu vērts savlaicīgi pilnveidot latviešu un angļu valodas zināšanas, kā arī fizisko sagatavotību.
Robežsarga profesija ir diezgan populāra un pieprasīta, piesakās daudz jauniešu, tādēļ konkurss ir liels. Jāatceras, ka vidējai atzīmei jābūt ne mazāk par seši, un nedrīkst būt nevienas nesekmīgas atzīmes. Daudzi atkrīt nesekmīgas dēļ, neiziet veselības pārbaudi vai nevar nokārtot angļu valodas testu. Robežsardzes koledžā var iestāties līdz 30 gadiem.