Intervija ar Raimondu Garo,
pulkvežleitnantu, priekšnieka vietnieku Ventspils pārvaldē (jūras jautājumos)
Kā Jūs izvēlējāties darbu robežsardzē?
Obligātā militārā dienesta laikā sapratu, ka man interesē un vēlos arī turpmāk būt saistīts ar bruņotajiem spēkiem vai citu struktūru, kas saistīta ar valsts drošību un aizsardzību. Man patika militārais ritms un kārtība. Tomēr pēc dienesta izvēlējos robežsargus. Sākumā izgāju obligāto viena gada apmācības kursu Rēzeknes Robežsargu skolā (red. - tagad Valsts robežsardzes koledža) un ieguvu robežsarga inspektora kvalifikāciju. Mana pirmā darba vieta bija Rīgas Jūras zvejas ostas robežkontroles punkts.
Kādi pienākumi ir jūras robežsardzei?
Galvenais uzdevums ir jūras robežas pārraudzība, lai novērstu nelikumīgu valsts jūras robežas sķēršošanu. Mūsu mērķis nav sodīt, bet nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību jūrā.
Kuģošanas līdzekļa pārbaudes laikā pārbaudām personu apliecinošus dokumentus, kPārbaudām kuģošanas līdzekļa reģistrācijas sokumentus, vadīšanas apliecību, glābšanas aprīkojuma esamību utt.
Šobrīd Baltijas jūrā migrantu un bēgļu problēma nav aktuāla, salīdzinot ar Vidussjūru. Robežas uzraudzībai izmantojam dažādus tehniskos līdzekļus – kuģus un kuterus, mobilos novērošanas komplektus, radiolokācijas stacijas, video novērošanu. Ar to palīdzību Jūras operāciju koordinācijas centrā, veicam kuģošanas līdzekļu uzraudzību jūrā, riska analīzi, kā rezultātā pieņemam lēmumus vai konkrētajā dienā ir nepieciešama patruļa. Pamatojoties uz riska analīzi, ir dienas, kad jūrā atrodas divi vai trīs kuģošanas līdzekļi, bet gadās arī, kad jūru uzraugām tikai ar tehniskajiem līdzekļiem.
Nepieciešamības gadījumā, Valsts robežsardze iesaistās arī cilvēku glābšanas un meklēšanas darbos jūrā.
Kāda izglītība ir Valsts robežsardzē dienošajiem kuģu apkalpes locekļiem?
Papildus robežsargu pamatizglītībai, viss kuģošanas līdzekļu virsnieku sastāvs ir beidzis Latvijas Jūras akadēmiju vai Liepājas Jūrniecības koledžu.
Kā veidojusies Jūsu karjera robežsardzē?
Dienestā karjera veidojas pamazām un pakāpeniski. Jo lielāka atbildība un atbildīgāki lēmumi, jo patstāvīgāks darbs, bieži svarīgi lēmumi jāpieņem vienpersoniski.
Pašreiz manos pienākumos ir visas jūras aizsardzības struktūrvienību uzraudzība un pārvaldība. Pārsvarā tie ir plānošanas darbi, mācību plānošana ar muitu, policiju u.c.
Karjeras sākumā, strādājot Rīgas Jūras zvejas ostas robežkontroles nodaļā un pārbaudot personu dokumentus, bija interesanti saskarties ar dažādām nacionalitātēm un to ieražām, piemēram, uz ķīniešu kuģa, cienājot ar tēju, tiklīdz nodzer malku, tiek no jauna pielietas krūzes pilnas – atkal un atkal, indiešiem bija pieņemts klanīties sasveicinoties.
Kādām vēl zināšanām ir jābūt šajā darbā?
Svarīgi ir zināt svešvalodas, vēlams zināt angļu valodu sarunvalodas līmenī, jo jākomunicē, gan veicot dienesta pienākumus uz ienākošajiem kuģiem, gan sadarbojoties ar ārzemju partneriem.
Kādām ir jābūt rakstura īpašībām?
Jābūt uzņēmīgam un godprātīgam. Nedrīkst atkāpties, ja attiecīgais likums ir piemērojams, tad tas ir jādara. Ja gadījies kļūdīties, jāmāk atzīt savas kļūdas. Jāpiemīt zinātkārei, pašam jāseko līdzi jaunumiem likumdošanā un regulās.
Un jāatceras, ka dienestā esi valsts amatpersona, tādēļ vienmēr ir jāievēro ētikas kodekss.
Ko Jūs ieteiktu jauniešiem?
Ja ir doma par darbu Valsts robežsardzē, ieteiktu jau skolas laikā labi apgūt latviešu valodu, svešvalodu, kā arī nodarboties ar sportu. Daudzi jaunieši nevar nokārtot iestājeksāmenu normatīvas prasības, jo trūkst fiziskās sagatavotības. Savukārt valodu zināšanas nepieciešamas, lai nekļūdīgi aizpildītu dokumentus un sastādītus protokolus.