Kā Tu izvēlējies strādāt šajā jomā un kā apguvi šo profesiju?

Vidusskolas beigās profesiju izvēlējos pēc izslēgšanas metodes. Zināju, ka matemātika nebūs mans virziens. Man patika grāmatas, taču valodniecība mani neinteresēja. Klasesbiedrenei mamma strādāja par bibliotekāri Ventspils bibliotēkā. Bieži tur ciemojos. Tolaik vēl tika izmantoti kartīšu katalogi, nekas nebija datorizēts, taču man ļoti patika bibliotēkas vide. Sapratu, ka šī joma būs saistīta ar grāmatām un arī ar cilvēkiem. Nolēmu studēt Latvijas Universitātē, ieguvu bakalaura un akadēmiskā maģistra grādu informācijas un bibliotēku zinātnē. Tolaik nebija iespēja specializēties sistēmbibliotekāra jomā.

Nacionālajā bibliotēkā strādāt sāku jau 3. kursa laikā. Strādāju lasītāju apkalpošanā Sociālo zinātņu lasītavā. Tad bibliotēkā vēl nebija automatizētas bibliotēku sistēmas. Bija jāapgūst kartīšu kataloga sistēma, kas šķita visnotaļ sarežģīta. Bija gandarījums, kad izdevās atrast lasītāju interesējošās grāmatas. 2000. gadā sāka ieviest ALEPH* sistēmu visās Rīgas lielākajās zinātniskajās bibliotēkās. Tolaik meklēja, kurš varētu kļūt par sistēmbibliotekāru, un piedāvāja šo iespēju man. Nojausma par to, kas tas ir, bija diezgan nosacīta. Nolēmu pamēģināt, jo tas bija kaut kas atšķirīgs no ierastā darba.

Kaut arī darbs ir saistīts ar informācijas tehnoloģijām, pamatzināšanas šim speciālistam nepieciešamas bibliotēku zinātnē. Nepieciešamās IT prasmes apguvu pamazām.

Sāku no paša sākuma, mācījos no programmu izstrādātāju pārstāvjiem, lasīju dokumentāciju. Kad sistēmu iegādājās, uz Latviju brauca izstrādātāji un rīkoja mācības, kurās sniedza īsu ieskatu par katru sistēmas moduli. Ir pieejamas arī apjomīgas rokasgrāmatas par to, kā lietot un konfigurēt sistēmu. Pati saviem spēkiem esmu apguvusi programmēšanas valodas SQL un HTML, kas šajā darbā noder. HTML valoda palīdz konfigurēt lietotāja saskarni, savukārt SQL valodā veic izmaiņas un labojumus lielākam datu apjomam. Interesanti, ka sistēmbibliotekāram darbā ar pašu grāmatu jāsaskaras samērā reti.

Ja bibliotēkai nav īpaša vienošanās ar sistēmas piegādātāju par tās ikdienas uzturēšanu un pārraudzīšanu, tad bibliotēkā ir jābūt uz vietas vismaz vienam sistēmbibliotekāram.  Tāds pie mums Latvijā ir tikai lielākajās bibliotēkās. Kad netiekam galā ar kādām problēmām, tad vēršamies pie Kultūras informācijas sistēmu centrā strādājošā sistēmbibliotekāra un informācijas sistēmu administratora, viņiem varam jautāt palīdzību. Reizi mēnesī sanākam kopā to bibliotēku sistēmbiliotekāri, kuri izmanto sistēmu ALEPH un dalāmies pieredzē, pastāstām, ja kāds ko jaunu ir izpētījis un ieviesis.

Kādi ir Tavi galvenie pienākumi?

Sistēmbibliotekārs ir bibliotēku sistēmas pārraudzītājs. Mūsu bibliotēkā ir ALEPH sistēma. Sistēmu iegādājamies gatavu, tā sastāv no ļoti daudzām tabulām, kur katra atbild par kādu sistēmas funkcionalitāti. To mēs varam mainīt un noteikt atbilstoši savām vajadzībām.

Mans darbs ir sava veida programmēšana. Vēl esmu kā starpnieks starp bibliotekāru un tehnisko sistēmas administratoru.

Es cenšos saprotami pastāstīt, ko mēs gribam no sistēmas. Sistēmai ir vairākas daļas. Divas ir lietotājam redzamas: grafiskā saskarne, ko lieto bibliotēkas darbinieki un webiskā saskarne, kas domāta lasītājam. Taču ir arī tāda daļa, kas citiem nav redzama – sistēmas iekšpuse, kuru jāuztur un jākonfigurē sistēmbibliotekāram. Man šajā sistēmā ir jāiekonfigurē visas funkcijas, ko pilda bibliotēka. Līdz ar to ir ļoti labi jāpārzina bibliotēkas darbība. Cilvēks tikai ar IT zināšanām šo darbu nevarētu veikt. Sistēma ietver, piemēram, elektronisko katalogu, kur lasītājs pēc dažādiem parametriem var meklēt grāmatas. Lai tas notiktu, man noteiktas sistēmas tabulas jāsakonfigurē, lai pēc noteiktiem laukiem būtu iespējams veikt meklēšanu. Sistēmas lauku saturu pēc noteikta standarta (autors, nosaukums, atslēgvārdi u.tml.) visām grāmatām apraksta Kataloģizācijas nodaļa.

Sistēmā ir ietvertas ļoti daudzas funkcijas un dažāda veida informācija. Man jāapkopo informācija arī par grāmatas komplektēšanu (no kāda piegādātāja, par kādu cenu grāmata tiek pasūtīta) un saņemšanu. Tad īpaši specializējušies bibliotekāri Kataloģizācijas nodaļā veido daudz smalkāku aprakstu, ietverot arī atslēgvārdus grāmatas meklēšanai. Grāmatām tiek piešķirts un uzlīmēts identifikācijas kods - svītrkods. Līdztekus ziņām par grāmatām sistēma ietver arī lasītāju datu bāzi. Katram lasītājam tiek piešķirtas savas lietotāja tiesības. Piemēram, zinātņu doktori drīkst nest grāmatas uz mājām, bet students var lasīt tikai uz vietas.

Grāmatas var pasūtīt elektroniski. Sistēmai jāparedz arī tas, kurā no lasītavām tiks izdrukāts konkrētais pasūtījums. Bibliotekārs sameklē šo grāmatu un elektroniski nosūta lasītājam ziņu, ka grāmata ir rezervēta un cik ilgā laikā jāatnāk tai pakaļ. Izsniedzot grāmatas, tiek fiksēts, kad tā izsniegta un kad jānes atpakaļ. Visas šīs darbības man jāsakonfigurē sistēmā.

Visu laiku ir jāseko līdzi pasaules tendencēm, lai zinātu, kā tiek aprakstīti bibliogrāfiskie dati un pēc kādiem standartiem. Piemēram, ASV Kongresa bibliotēka ir mūsu paraugs. Mēs ar ārvalstu bibliotēkām apmaināmies ar ierakstiem, tādēļ jāuztur savs katalogs augstā līmenī. Līdz ar to man ir cieša sadarbība ar visām citām bibliotēkas nodaļām. Piemēram, apstrādes nodaļa ir izpētījusi, ka viņiem vajag papildus jaunu lauku grāmatas aprakstam. Man šis lauks jāievieš un arī jāpievieno attiecīgas meklēšanas funkcijas. Citas Latvijas bibliotēkas var paņemt mūsu veidotos ierakstus un izmantot savā sistēmā, lai nebūtu atkārtoti jāveido apraksts grāmatai, kuru mēs jau esam aprakstījuši.

Es jau ilgi strādāju šajā amatā, un man joprojām liekas, ka vēl ir ļoti daudz darāmā. Jaunus darbiniekus, kuri gribētu strādāt šajā amatā, ir atrast grūti, jo sistēmas konfigurēšanas īpatnības var apgūt tikai darba procesā, nevis augstskolā.

Kāda ir Tava darba ikdiena?

Strādāju Tehnoloģiju departamentā. Mūsu bibliotēkā tas sastāv no divām nodaļām. Tehnoloģiju un komunikāciju nodaļa palīdz lasītājiem, administrē tīklus, pārrauga serverus. Sistēmu nodaļa atbild par dažādām sistēmām, kas bibliotēkā tiek izmantotas, tajā skaitā arī par ALEPH sistēmu.

Pamatā darba diena norit pie datora. Mans darbs uz ekrāna izskatās nedaudz līdzīgi kā programmētājiem, tikai daudz krāsaināk: melns ekrāns – balti burti, balts ekrāns – melni burti. Strādāju arī attālināti – pieslēdzos nodaļu datoriem un mēģinu novērst radušās kļūdas. Manos pienākumus ietilpst sadarbība ar pilnīgi visām bibliotēkas nodaļām, kurās izmanto ALEPH sistēmu. Tas nozīmē gan telefonsarunas, gan tikšanās klātienē, arī iešanu uz nodaļām. Jaunos darbiniekus palīdzu ievadīt darbā ar sistēmu. Man pašai ļoti patīk, ka nav jāsēž astoņas stundas pie datora.

Idejas par jaunievedumiem sistēmā nāk gan no manis, gan no bibliotekāriem. Bibliotekāri, kuri apkalpo lasītājus, var labāk redzēt, kas nepieciešams, lai uzlabotu darbu, un kā atvieglot sistēmas lietojamību lasītājam. Darbinieki ik pa liekam atrod arī kādas kļūdas vai sistēmas darbības traucējumus. Es savukārt varu pamanīt darbinieku pieļautas neprecizitātes. Sadarbojos ar citiem Tehnoloģiju departamenta darbiniekiem. Ja redzu, ka problēma nav sistēmā, bet tieši pašā datortehnikā, saucu palīgā kolēģus no Tehnoloģiju un komunikāciju nodaļas.

ALEPH sistēmai ir arī sava atskaišu sagatavošanas sistēma, piemēram, var sagatavot grāmatu parādnieku sarakstus, apkopot visvairāk izmantotās grāmatas, jaunieguvumus.

Gatavoju instrukcijas, kā lietot ALEPH sistēmu vai kopēt ierakstus no citu valstu bibliotēku katalogiem. Veidoju attēlus ar ekrānšāviņiem, lai parādītu, kas jādara, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.

Kādas prasmes un rakstura īpašības ir nepieciešamas, lai labi veiktu šo darbu? 

Pa šiem gadiem esmu sapratusi, ka jābūt ļoti pacietīgai. Es mācu strādāt ne tikai ar šo sistēmu, bet arī ar datoru rīkoties. Jāspēj pa telefonu izstāstīt kolēģim, kur kas sistēmā atrodams. Jābūt ļoti labai komunikācijas spējai. Jāspēj pareizi pateikt kritiku, lai cilvēks neapvainotos, bet tai pašā laikā uztvertu tevi kā autoritāti. Cenšos paslavēt arī par to, ka cilvēkiem izdodas darba sistēmā.

Jābūt precīzam, līdz mazākai niansei viss jāizdara pareizi. Ja es neielikšu vienu atstarpi vai komatiņu, sistēma neveiks vajadzīgo darbību.

Savā ziņā jābūt arī radošam. Piemēram, kad pārcelsimies uz jauno bibliotēkas ēku, ļoti daudz kas sistēmā mainīsies. Man jau šobrīd jāizdomā un jāvizualizē, kā tas viss darbosies.

Jābūt pašorganizācijas prasmēm. Visbiežāk konkrētus darba uzdevumus, es sev nosaku pati. Ir lielais mērķis – ALEPH darbība, attīstība un man pašai jāsaliek prioritātes pakārtotiem darbiem.

Kādi ir vislielākie izaicinājumi šajā darbā? 

Ja kolēģes ir atradušas kādu kļūdu vai vēlas ieviest jaunu funkciju, mans izaicinājums ir „izrakt”, kāpēc ir radušies šī kļūda, vai noskaidrot, kā iespējams izdarīt to, ko bibliotekārs iecerējis. Bieži vien ir vēlēšanās darīt tāpat, kā ir redzēts kādu citu valstu bibliotēku sistēmā, bet mūsu sistēma ne vienmēr to piedāvā. Tad jāizdomā, ko piedāvāt kā alternatīvu risinājumu.

Kas šajā darbā sagādā gandarījumu?

Patīk, ka redzu sava darba reālus rezultātus. Var uzreiz sajust, kā tevis paveiktais ietekmē visas bibliotēkas darbu.

Ko Tu ieteiktu jauniešiem, kuri gribētu apgūt šo profesiju?

Datorzināšanas noteikti noder. Labi jāzina angļu valoda, lai lasītu materiālus un varētu piedalīties konferencēs. Kā jau teicu, šī ir joma, kurā var apvienot divas intereses – bibliotēku un informācijas tehnoloģijas.

* Integrēto bibliotēku informācijas sistēma ALEPH 500 bibliotēkas izmanto, lai apstrādātu krājumu, automatizētu bibliotēkas darba procesus un nodrošinātu lasītājiem informācijas pieejamību gan uz vietas bibliotēkā, gan internetā. Tā nodrošina arī dažādus pakalpojumus, piemēram, lasītāji internetā var rezervēt grāmatas, pagarināt grāmatu atdošanas termiņu u.c.