Kā Tu nolēmi apgūt mehatroniķa profesiju? 

Esmu no Salacgrīvas, skolā biju priekšzīmīgs, man ļoti patika apmeklēt darbmācības pulciņus, tādēļ domāju iet mācīties galdniekos. Bet tēvs teica, ka par galdnieku vēl paspēšu izmācīties, labāk lai eju uz metālapstrādi. Pēc pamatskolas iestājos Rīgas Tehniskajā koledžā darbagaldu iestatītājos (CNC). Iemācījos rasēšanu, programmēšanu, nedaudz arī mehatroniku. Mācoties par darbagalda iestatītāju, vajadzēja apgūt arī to, kā sistēma strādā, nevis būt tikai par operatoru un programmētāju.

Mācījos četrus gadus, un uzreiz pēc koledžas beigšanas man piedāvāja iespēju turpināt studēt mehatroniku, kas ir daudz smalkāka un sarežģītāka par CNC. 

Zināju, ka man patīk strādāt ar pneimatiku - gaisu, mehānismiem, elektrību un sensoriem, un piekritu. Jau tobrīd paralēli strādāju arī par CNC iestatītāju tēvam piederošajā granulu apkures katlu rūpnīcā „Grandeg”. 

Kas ir mehatronika, un ko dara mehatroniķis?

Mehatronikai ir sava definīcija: tā ir mehānika, elektronika un informācijas tehnoloģijas. Latvijā mehatroniķis savu tiešo uzdevumu uz pilnu slodzi dara tikai ļoti lielos uzņēmumos, jo tikai tad tas ir rentabli. Mazos uzņēmumos pienākumus apvieno, līdz ar to mehatroniķa darbs var kļūt ļoti universāls - plaši vērsts dažādās ar mehatroniku saistītās jomās. Tikai tādā gadījumā uzņēmumam šis augstās klases speciālists atmaksājas. Ir uzņēmumi, kas noslēdz līgumu ar mehatroniķi kā ar ārpakalpojuma firmu, kas bojājuma gadījumā tiek izsaukts. Uzsvēršu, ka stundas likme mehatroniķa pakalpojumam ir ļoti augsta.

Mehatroniķi izsauc, kad atgadījusies kāda problēma ar darbgaldiem un konveijeru sistēmām, kuru dīkstāves dēļ uzņēmums zaudē lielu naudu. Uzdevums ir atrast un konstatēt kļūdu robota darbībā, konveijeru sistēmās vai darbgaldos. Piemēram, sensors var būt noputējis, vai kādas kontroleru vadības programmatūras kļūdu dēļ sistēma nestrādā.

Tiešais mehatroniķa uzdevums ir atrast kļūdas un ziņot par tām atbildīgajām personām.

Ja kļūda ir programmatūrā vai kāda sensora regulēšanā, kļūdas labo pats mehatroniķis, bet, ja nepieciešami vienkāršāki darbi, mehatroniķis darbu nodot atslēdzniekam, kas bojāto mezglu nomaina. Atslēdznieka darba izmaksas nav salīdzināmas ar mehatroniķi. Pēc visu labojumu veikšanas, ja nepieciešams, mehatroniķis veic visas nepieciešamās ieregulēšanas un kalibrēšanas, lai sistēma atkal strādātu kā pulkstenis.

Runājot par sensoriem, tie var būt dažādi un tie mēra dažādus lielumus. Piemēram, gaisa plūsmu mēra ar plūsmas sensoru un, ja programmatūrā paradās kļūme par nepareizu sensora rādījumu, tas var norādīt uz dažādiem faktoriem, piemēram, ka caurule vai filtrs ir aizsērējis un nepietiekami laiž cauri nepieciešamo gaisu. Sistēma strādā kā liels organisms, kurā caurulītes savienotas ar mehānismiem un vadiņi ar vadības blokiem. Principā mehatroniķi var nosaukt par „sistēmu dakteri”. Ārstēt sistēmas ir viena no mūsu funkcijām. Otrs svarīgākais pienākums, ir dažādu sistēmu projektēšana.  Mēs, piemēram, projektējam elektrības sadales kastes, kuras pievieno pie darba galdiem un konveijeru līnijām.

Kuru darbu pats vislabāk veic?

Vislabāk man patīk nodarboties ar sistēmu projektēšanu, jo tas ir darbs, kas jāsāk no nulles. Es izmantoju SolidWorks projektēšanas programmu, kuru apguvu koledžā. Programmā veido dažādas detaļu kopas, var veikt elektrisko komponenšu, kas sastāv no iepirktajām detaļām un paša izstrādātajām, izvietošanu un savienošanu un pārbaudīt to savstarpējo savietojamību, kā arī redzēt visu projektu, kā dabā tam būtu jāstrādā un jāizskatās, kopumā. Pēc tam to izgatavoju ar programmējamiem darbagaldiem. Tas ir interesanti, jo, ejot cauri visiem procesiem, pats redzu savu darba rezultātu pilnībā. SolidWorks ir viegli lietojama programmatūra, tajā ir ērti strādāt ar telpiskām detaļām, jo tās var likt kopā kā puzli. Piemēram, esmu izgatavojis programmējamam virpošanas darbgaldam papildaprīkojumu, ar kura palīdzību ir iespējams notvert gatavās detaļas, lai tās nesabojātu.

Šajā uzņēmumā man ir bijuši dažādi pienākumi. Sāku uzkrāt pieredzi tēva uzņēmumā jau no 14 gadiem un esmu izgājis cauri visiem ražošanas procesiem. Sāku ar bleķīšu slīpēšanu, tagad jau veicu projektēšanas darbu uzraudzību, laboju, uzmanu dažādu programmatūras darbību, meklēju kļūdas, veicu arī projektēšanas darbus.

Esmu piedalījies kā mehatronikas eksperts starptautiskā profesionālās meistarības konkursā Worldskills, kurā jaunie profesionāļi sacenšas ar savām prasmēm. Tā bija lieliska iespēja redzēt no malas, kā notiek pasaules līmeņa sacensības, lai gan skolas laikā pats esmu piedalījies Euroskills jauno meistaru sacensībās, kas notika Roterdamā 2008. gadā. Sacensībās, mums bija uzdevums noteiktā laika termiņā izveidot darbojošos darba staciju, izmantojot rokas instrumentus un programmēšanas iemaņas. Darba stacija sastāvēja no saspiesta gaisa komponentēm, gala slēdžiem, elektriskajiem blokiem, kontrolera, alumīnija detaļām un sensoriem. Medaļu neieguvu, bet pieredze ir neatsverama.  

Kādu laiku darbojos arī koledžā, palīdzot pie dažādām lietām, tai skaitā metālapstrādes darba tehnoloģiju stundu sagatavošanā un robotikas pulciņu vadīšanā. Tā arī bija interesanta pieredze.

Kādām ir jābūt rakstura īpašībām, lai sekmīgi varētu strādāt?

Galvenais – ir precizitāte, jo tas ir skrupulozs darbs. Ir „jāķimerējas” ar smalkām lietām, piemēram, jālodē sīkas detaļas zem lupas. Svarīga ir arī pacietība. Labi būt arī nosvērtam. Studiju laikā un darba gaitās jāveido sevi par plaša profila speciālistu, ir daudz jāmācās.

Vai Tu turpini mācīties?

Protams, bet tagad jau pašmācības ceļā. Piemēram, mājās laboju dažādas iekārtas un datorus, kā arī veidoju kaut ko no jauna. Mūsdienās mājās ir daudz mehatronikas.