Kāpēc Tu izvēlējies strādāt par pavāra palīgu?

Šis ir starpposms manā karjerā. Es mācos Rīgas Tirdzniecības tehnikumā, 3. kursā, un mana specialitāte ir restorāna komercdarbība.

Par pavāra palīgu pašlaik strādāju tāpēc, ka nākotnē vēlos uzsākt pats svu uzņēmējdarbību.

Restorānā nevar strādāt, ja neesi izgājis cauri visām ar restorānu saistītajām profesijām: pavāra palīgs, pavārs, viesmīlis utt. Nav gan izslēgts, ka var strādāt tikai par pavāru un veikt arī komercdarbību.

Kādi ir pavāra palīga galvenie pienākumi?

Galvenie pienākumi ir palīdzēt pavāram – tīri pēc definīcijas. Bet reāli – tā ir dažādu piedevu, izejvielu sagatavošana, no kurām pavārs gatavo ēdienu. Piemēram, dārzeņu mizošana un figurālā griešana, pusdienu gatavošana restorāna darbiniekiem, ja uzņēmumā ir paredzēta darbinieku ēdināšana. Arī ēdienu gatavošana, ja pavārs ir aizņemts ar citām lietām. Jādara viss, kur pavārs norīko.

Kādas prasmes un rakstura īpašības ir nepieciešamas, lai labi veiktu šo darbu?

Domāju, ka prasmes var apgūt strādājot. Galvenais ir precizitāte, ātrums un veiklība, arī radošums, jo uzdevums ir jāizpilda pēc iespējas ātrāk un labāk. Svarīga ir pacietība un neatlaidība. Piemēram, ja ir bankets, tad jābūt gatavam tikai viena darba veikšanai, proti, viena veida groziņu cepšanai vai tikai kartupeļu mizošanai.

Vai šajā darbā ir kādi izaicinājumi?

Noteikti. Tie ir vienmēr, jo ēdienkarte mainās, tev uztic aizvien atbildīgākus darbus, un ir jādomā, vai sanāks vai nesanāks. Piemēram, tad, kad ir daudz klientu, virtuvē ir steiga, visi pavāri aizņemti, bet tev uzdod sagatavot pusdienas 14 restorāna darbiniekiem. Ir jāizdomā, kā racionālāk, veiklāk un garšīgāk pagatavot ēdienu no produktiem, kuri ātrāk jāizlieto. Pavāri ir ļoti prasīga publika, tā kā tas ir liels izaicinājums. Tev nesaka priekšā, bet pašam viss ir jāizdara.

Vai pavāram ir būtiski izjust garšas un smaržas?

Pavāram noteikti ļoti būtiska ir garšas un smaržas izjūta. Mūsu skolā 2. kursā ir ēdienu gatavošana un pēc tam to degustācija. Visi piedalās vērtēšanā, vērtē objektīvi un kritiski. Tur māca garšas izjūtu, nosaka, vai tavā ēdienā kaut kā ir par daudz vai par maz, vai ēdienam garša ir laba vai garšas vispār nav. Pat ja nav izteikti laba garšas izjūta, tomēr, ilglaicīgi gatavojot, to var uztrenēt.

Un kas ir grūts šajā darbā?

Grūti pateikt. Varbūt vienveidīgums. Reizēs, kad klientu ir maz un arī darba mazāk, ir sajūta, ka nav izaugsmes. Bet viss ir pārejošs, viss mainās, vasarās darba atkal ir daudz.

Kādi ir darba apstākļi?

Tas ir darbs karstumā, stāvot kājās, virmo dažādas ēdienu smaržas, taču tās ir jāuztver profesionāli.

Ēdiena smaržu pavārs nedrīkst uztvert kā smaku.

Es, kad strādāju ar aizrautību, smaržas nemaz nemanu.

Vai Tev ir doma nākotnē apvienot pavāra profesiju ar komercdarbību?

Nē, apvienot ne. Doma ir tāda - ja es mācos par restorāna vadītāju, man ir jāapgūst arī pavāra profesija. Tad ar savu pavāru es varēšu runāt profesionāli. Bet brīdī, kad uzsāktu komercdarbību un atvērtu uzņēmumu – piemēram, savu restorānu –, es nedomāju, ka man atliktu laika strādāt vēl arī par pavāru.

Ko Tu ieteiktu tiem, kuri gribētu iegūt šādu profesiju?

Sākumā noteikti vajag pārdomāt, vai tas ir tas, ko gribētu katru dienu darīt, vismaz astoņas stundas dienā. Grūti ko ieteikt. Tā jau īstenībā ir tīri laba profesija, jo iegūsti ļoti daudz. Mājās taču vienmēr nāk ciemiņi! Kā pavārs esi spējīgs viņus uzņemt un iepriecināt, jo dari praktiskas lietas, kuras cilvēkiem reāli ir vajadzīgas. Prieku sagādā tas, ka tiek novērtēti tava darba rezultāti. Es ieteiktu noteikti pamēģināt un censties lietderīgi izmantot laiku, kā to darīju es. Jau pēc 9. klases iet mācīties profesionālajā vidusskolā, jo pēc tam var studēt arī augstskolā, ja pārdomā. Tomēr tev jau ir profesija.