Lai kļūtu par kuģa mehāniķi un vēlāk par kuģa vecāko mehāniķi, ir jāiegūst augstākā izglītība kādā no augstākās jūrniecības izglītības iestādēm. Profesionālo augstāko jūrniecības izglītību un kuģu virsnieka kvalifikāciju Latvijā šobrīd var iegūt trīs mācību iestādēs: Latvijas Jūras akadēmijā, Liepājas Jūrniecības koledžā un Novikontas Jūras koledžā. Savukārt pēc izglītības programmas apguves ir jānokārto jūrnieka profesionālās kvalifikācijas eksāmens, ko organizē Latvijas Jūrnieku reģistrs. Šajā eksāmenā tiek novērtētas jaunā jūrnieka zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas pirmās pakāpes kuģa mehāniķa kompetences sertifikāta “Sardzes mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW un lielāku” iegūšanai. Nostrādājot noteiktu laiku par sardzes mehāniķi ceturtā un trešā mehāniķa amatā un iegūstot nepieciešamo pieredzi, jūrnieks var pretendēt uz nākamo kvalifikāciju – “Otrais mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielākiem”. Pēc laika otrā mehāniķa amatā jūrnieks var pretendēt uz vecākā mehāniķa kvalifikāciju. Jūrnieka karjerā liela nozīme ir iegūtajai izglītībai, jo pēc koledžas jeb 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguves, lai varētu pretendēt uz otrā vai vecākā mehāniķa amatu, kuri ir tiesīgi strādāt uz kuģiem, kuru galveno dzinēju kopējā jauda ir 3000 kW un lielāka, ir jāapgūst profesionālās pilnveides programma. Savukārt bakalaura un 2. līmeņa programmu absolventiem šādas prasības nav. Kā liecina Jūrnieku reģistra apkopotā informācija par izglītības programmu absolventu karjeras izaugsmi, tad, lai kļūtu par otro mehāniķi, jūrniekam pēc izglītības programmas apguves uz kuģiem jūrā ir jānostrādā vidēji 5 – 6 gadi, bet, lai kļūtu par vecāko mehāniķi, – vidēji 9 – 10 gadi.

1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma
Profesionālā bakalaura studiju programma
Atjaunots 2024. gada 14. februārī
Publicēts 2020. gada 19. jūnijā