Kas Jūs pamudināja izvēlēties zobu tehniķa profesiju?

Ar zobārstniecību esmu saistīts jau no bērnības, jo mana vecmāmiņa ir zobārste. Bērnībā šad un tad nācās uzkavēties ne tikai zobārstniecības kabinetā, bet arī palīgtelpās, starp kurām bija arī laboratorija. Domāju, ka tas bija mazs aizmetnītis manai turpmākajai izvēlei. Papildus tam man pašam nācās nēsāt ortodontiskās jeb zobu regulēšanas platītes, tātad zināju, ko dara zobu tehniķis.

Vai jau vidusskolas laikā pieņēmāt lēmumu mācīties par zobu tehniķi?

Nē, absolvējot vidusskolu, nebija skaidrs, ko īsti es vēlos darīt. Māsa mācījās Rīgas 1. medicīnas koledžā un zināja teikt, ka koledža piedāvā apgūt zobu tehniķa profesiju – mācīties esot viegli, turklāt esot liela stipendija mācību laikā un vēlāk varot labi nopelnīt. Man kā vidusskolas absolventam bez tāla skata nākotnē šāds priekšlikums šķita pietiekami interesants.

Uz 1. medicīnas koledžu aizgājāt bez pārliecības, ka gribat būt zobu tehniķis. Vai tagad domas ir citas?

Pavisam noteikti – jau otrā kursa laikā man šī profesija iepatikās – pat vairāk nekā iepatikās. Arī šodien, pēc 20 gadiem, kopš iestājos koledžā, esmu pilnīgi pārliecināts, ka tā bija pareizā izvēle – man patīk strādāt ar rokām, patīk būt precīzam – es izbaudu visu darba procesu.

Vai mācību laikā ir papildus jāapgūst kādi priekšmeti, piemēram, fizika, bioloģija un matemātika?

Jābūt vairāk uz eksaktiem priekšmetiem vērstai domāšanai, lai saprastu, kas un kā darbojas.  Mūsdienās ortodontija saistās ne tikai ar sakodienu, bet ar visu cilvēka fizisko ķermeni – ar ortodontiju var mainīt pat cilvēka stāju: ja zobi un žokļi būs pareizi, tad cilvēka ķermenis būs veselāks.

Kad es mācījos, tad par cilvēka ķermeņa biomehāniskajiem procesiem vēl nerunāja. Laikā, kad mācījos vidusskolā, katrs pats varēja izvēlēties priekšmetu kopumu, ko apgūt vai neapgūt.

Tāpat kā daudzi citi vidusskolēni, arī es izvēlējos vieglāko ceļu un no sava stundu saraksta izslēdzu bioloģiju. Vēlāk sapratu, ka tā bija kļūda – ja man būtu bijušas bioloģijas zināšanas, varbūt es būtu turpinājis mācīties, piemēram, apguvis zobārsta profesiju. Tolaik tiem, kuri bija pabeiguši zobu tehniķu mācību kursu, bija nelielas priekšrocības, turpinot mācības zobārsta profesijā.

Vai uzreiz pēc koledžas atradāt darbu?

Darbu atradu uzreiz, jo ar saviem jautājumiem un vēlmi darboties ieinteresēju vienu no skolas pasniedzējiem. Viņš man palīdzēja attīstīt un pilnveidot savas prasmes. Vēlāk sāku strādāt lielā kompānijā – sāku no pašiem zemākajiem amatiem, līdz astoņu gadu laikā sasniedzu augstu līmeni. Sākumā no rīta līdz vakaram ģipsī atlēju zobārstu atnestos zobu nospiedumus – faktiski biju kā palīgstrādnieks. Nākamajā posmā mani norīkoja pie karkasu izgatavošanas neizņemamajām protēzēm, bet vēlāk jau arī izgatavot pašas zobu protēzes.

Kāpēc pametāt šo darbu?

Man nepatika konveijera princips – nebija nekādas sadarbības starp zobārstiem, pacientiem un manu un kolēģu darbu. Viss notika ļoti attālināti. Nebija tā, ka viens cilvēks atbild par visu procesu no sākuma līdz beigām – sākot no nospieduma atliešanas līdz gatavai protēzei cilvēka mutē. Tas bija tāds rutīnas darbs. Protams, bija zobārsti, kuri izteica vēlmi, lai protēzi izgatavotu tieši viens vai otrs tehniķis, bet pārsvarā viss noritēja anonīmi.

Vai zobu tehniķa darbā būtiski ir mainījušās tehnoloģijas?

Ir lietas, kas nav mainījušās, piemēram, zobu nospiedumu atliešana daļēji ir saglabājusies. Taču šobrīd diezgan plaši izmanto mutes dobuma skenēšanu, lai vēlāk to pārnestu uz 3D printeri. Respektīvi – zobu nospiedumu vairs nesaglabā kādā no plastikāta vai silikona materiāliem un neatlej ģipsī, bet zobārsts vienkārši noskenē mutes dobumu un saglabā to digitālā formā.

Mans uzdevums ir šo digitālo nospiedumu izdrukāt 3D printerī un vēlāk veikt pilnu darba procesu, lai pacients saņemtu tieši viņam izgatavotu zobu platīti, breketes vai kapes.

Kape ir caurspīdīga plastikāta zobu uzlika, kas ideāli pieguļ pacienta zobiem un regulē zobus un žokļa stāvokli vēl efektīvāk nekā platītes vai breketes. Nospiedumu noņemšanu plastikāta vai silikona materiālā mūsu klīnikā vēl veic tikai dažu veida protēžu izgatavošanai un dažos citos īpašos gadījumos. Taču, manuprāt, tas ir tikai laika jautājums, lai protezēšana un ortodontija pilnībā pārietu uz digitāliem risinājumiem.

Ja visu veic skeneris un 3D printeris, tad kas paliek zobu tehniķa pārziņā?

Ja runājam par kapēm, tad skeneris, 3D printeris un vakuuma tehnoloģija, kas izgatavo kapes, ir tikai sākums kapei. Tā ir sagatave, kuru zobu tehniķim ir jāapstrādā, piemēram, ļoti skrupulozs un precīzs darbs ir nogriezt kapi tā, lai tā cieši piegultu smaganām, bet tās nekairinātu – izmēru ziņā milimetrs mutes dobumā ir ļoti daudz. Cik kvalitatīvs būs rezultāts, ir atkarīgs gan no tehniķa darba, gan izmantotajiem materiāliem. Esmu pārliecinājies, ka ekonomēt uz materiālu izmaksām nav tālredzīgs lēmums. Protams, ir jāprot strādāt ar visiem materiāliem, jo, neprasmīgi rīkojoties, var sabojāt pat vislabāko materiālu. Tāpat ir saglabātas arī zobu regulēšanas platītes ar metāla drātiņām. To izgatavošana ir ļoti smalks un laika ietilpīgs darbs. Faktiski visu darbu veikšana ir smalki un piņķerīgi rokdarbi – jāprot rīkoties gan ar standziņām, gan lodāmuru. Manuprāt, šis darbs ir piemērotāks vīriešiem, nevis meitenēm. Darba pozas mēdz būt visai ierobežojošas, ilgs laiks jāpavada sēžot un smalki knibinoties – tas mugurai, rokām un kājām par labu nenāk, taču, piekopjot aktīvu dzīvesveidu pēc darba un brīvdienās, to visu var kompensēt. Vienmēr jāatceras, ka ik pa laikam vajag piecelties un izkustināt augumu.

Vai Jūs turpināt izglītoties?

Nepārtraukti. No vienas puses, to darīt motivē nepieciešamība iegūt pietiekami lielu tālākizglītības punktu skaitu, lai  ik pa četriem gadiem sekmīgi nokārtotu resertifikāciju. Otrs dzinulis ir mana paša interese par nozares attīstību Latvijā un pasaulē. Labprāt piedalos materiālu izplatītāju organizētajos kursos un semināros.

Kursi nav lēti, tos apmaksāju pats, taču, ja esi nolēmis strādāt šajā profesijā, tad tā ir nepieciešamība.

Pacients komunicē ar ārstu un visbiežāk pat nezina, kurš viņam protēzes izgatavojis, kurš kapes izveidojis. Vai ziņa, ka tieši Jūs esat izgatavojis vienu vai citu izstrādājumu, nonāk līdz pacientam?

Zobu tehniķis komunicē ar zobārstu – viņi arī savā starpā pārrunā, kurš pacientam labu protēzi vai precīzas kapes izgatavojis. Zobārstu vidū ir zināms, kurš ir labs un kurš ne tik labs zobu tehniķis. Mūsu klients ir zobārsts, nevis pacients. Ar zobārstiem mēs komunicējam visā darba procesa laikā, lai pacients saņemtu tieši to, kas tam vajadzīgs. Man ir svarīgs arī morālais gandarījums – ir prieks, ka sadarbībā ar zobārstiem es spēju cilvēkiem palīdzēt.

Jūsu darba kabinetā redzams, ka putekļi šeit ir ikdienišķa parādība. Kur rodas putekļi, un kā ar tiem cīnīties?

Visas izgatavotās lietas tiek apstrādātas ar abrazīviem instrumentiem un materiāliem. Tur arī rodas putekļi. Veicot īpaši putekļainus darbus, tiek lietota maska un brilles.

Kā Jūs raksturotu zobu tehniķa atalgojuma līmeni?

Viss ir atkarīgs no tā, cik daudz strādā – jo vairāk strādā, jo vairāk pasūtījumu, jo lielāks atalgojums. Strādājot piecas dienas nedēļā, astoņas stundas dienā, var nopelnīt pietiekami, lai justos finansiāli stabili, samaksātu visus rēķinus un reizi gadā ar ģimeni dotos atvaļinājumā.

Vai šajā profesijā ir liela konkurence?

Jā, konkurence ir samērā liela.

Vai daudz Jūsu kolēģu dodas strādāt uz ārzemēm?

Es zinu vairākus kolēģus, kuri devušies strādāt uz ārzemēm. Ja esmu pareizi informēts, tad ārzemēs vissvarīgākais ir darba kvalitāte, nevis iegūtais diploms un sertifikāts.

Mūsdienās tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas un daudzas profesijas vairs nav nepieciešamas. Vai zobu tehniķa profesija vēl ilgi būs pieprasīta?

Līdz ar jaunajām tehnoloģijām mainās arī profesija. Ir darbu procesi, kuri pirms 20 gadiem aizņēma ilgu laiku, bet tagad to jau dara tehnika.

Līdz ar digitalizāciju daudz kas mainās, bet, kamēr būs zobi, tikmēr būs pieprasīti arī zobu tehniķi – ne 3D printeris, ne frēzējamā mašīna nespēj paveikt to, ko spēj cilvēka rokas.