Izvēle savu nākotni saistīt ar medicīnu parasti ir ļoti pārdomāts solis, nevis spontāns lēmums.

Jā, tā tas ir! Jārēķinās, ka, lai tiktu budžeta grupā, būs ļoti sīva konkurence, jo uz vienu valsts budžeta vietu zobārstniecības programmā pretendē daudzi studētgribētāji. Tāpēc es jau laikus sāku gatavoties, lai iegūtu pēc iespējas labākus eksāmenu rezultātus ķīmijā un bioloģijā. Rīgas Stradiņa universitātē apmeklēju sagatavošanās kursus eksāmeniem. Uzskatu, ka tie bija ļoti vērtīgi un palīdzēja pilnvērtīgi sagatavoties eksāmeniem. Topošajiem zobārstiem ir jābūt labām zināšanām ne tikai ķīmijā un bioloģijā, bet arī pārējos eksaktajos priekšmetos.  Studiju maksa zobārstniecības studiju programmā ir ļoti augsta (piemēram, 2016. gadā tā bija ap 12 000 eiro gadā – aut.), tāpēc ir svarīgi tikt budžeta grupā.

Kāpēc nolēmāt kļūt par stomatologu jeb zobārstu?

Skaidri zināju – darba videi noteikti jābūt sakoptai, tīrai, patīkamai. Otrs kritērijs – vēlējos ar savu darbu palīdzēt cilvēkiem. Trešais – darba iespējas, pieprasījums darba tirgū. Zobārsta profesija to visu apvieno.

Zobārstniecības studiju programmu piedāvā gan Latvijas Universitāte, gan Rīgas Stradiņa universitāte. Jūs studējāt Rīgas Stradiņa universitātē. Cik gadus ir jāmācās, lai kļūtu par zobārstu?

Jāmācās ir pieci gadi. Studiju process nav viegls, slodze ir liela, pieci gadi paiet praktiski bez brīvdienām, bet, ja ir motivācija – viss ir izdarāms.

Kad sākas prakse?

Strādāt ar manekeniem sākām jau otrajā kursā, es pats studijas uzsāku pirms 12 gadiem, tāpēc pieļauju, ka šo gadu laikā praktisko nodarbību organizēšanā ir notikušas kādas izmaiņas.

Strādājām ar manekeniem aprīkotos kabinetos, kas bija maksimāli pietuvināti reālai darba videi. Padziļinātāka prakse mums sākās 3. kursā – darbojāmies gan ar manekeniem, piemēram, tīrījām zobu kanālus, likām kroņus, gan arī īstiem cilvēkiem, piemēram, blombējot viņiem zobus. 3. kursa prakse arī nedaudz paretināja studējošo rindas, jo bija studenti, kas, sākot strādāt ar reāliem cilvēkiem, saprata, ka zobārsts nebūs viņu profesija. Es par savu izvēli nešaubījos – tā bija pareiza.

Jums ir vairākas specializācijas, piemēram, ķirurģija, implantācija, protezēšana. Kad šīs specializācijas iegūst?

Tās var pamazām apgūt mācību procesā – piecu gadu ilgajās studijās.

Lai apgūtu specialitāti padziļināti, ir nepieciešams iestāties rezidentūrā.

Var apmeklēt kursus, dažādas apmācības. Var izvēlēties tieši tās jomas, kuras vairāk interesē, piemēram, zobu estētiskā restaurācija, ķirurģija un tamlīdzīgi. Principā pēc piecus gadus ilgām mācībām nekas nebeidzas (pēc valsts pārbaudījumu sekmīgas nokārtošanas cilvēks ir tiesīgs saņemt Latvijas Zobārstu asociācijas sertifikātu un patstāvīgi praktizēt vispārējā zobārstniecībā) – izglītošanās turpinās visu laiku.

Turklāt ik pēc pieciem gadiem jāveic resertifikācija.

Jā, piecu gadu laikā ir jāsavāc 250 punkti. Tos var iegūt, piemēram, apmeklējot izstādes, lekcijas un kursus, kā arī braucot praktizēties pie pasaules vadošajiem profesoriem. Papildus lekcijām un kursiem Latvijā aptuveni trīs reizes gadā piedalos apmācībās pie pasaulē atzītiem speciālistiem. Šogad ar kolēģi bijām Bernē un Maskavā, vēl ir ieplānots brauciens uz Budapeštu oktobrī.

Kad sevi pieteicāt darba tirgū?

Tūliņ pēc augstskolas absolvēšanas.

Studiju laikā topošais speciālists var būt zobārsta asistents. Tā ir lieliska iespēja, ko iesaku izmantot, jo tieši reālā darba vidē var ieraudzīt dažādas klīniskās situācijas un redzēt, kā tās risina pieredzējis speciālists.

Dažreiz praksē ir nianses, kuras nav aprakstītas teorijā, un tad ir iespēja jautāt, kāpēc speciālists rīkojās tā un ne citādi. Ļoti laba skola, kas paplašina redzējumu.

Vai darbu zobārstniecībā ir viegli atrast? Vai ir pieprasījums pēc speciālistiem?

Ja pats cilvēks vēlas strādāt, darbu atrast nav grūti. Pieprasījums, it sevišķi ārpus Rīgas, ir ļoti liels.

Un kur var strādāt?

Zobārstniecības klīnikās vai izveidot savu privātpraksi.

Kādas īpašības, rakstura iezīmes ir svarīgas, lai varētu būt labs speciālists?

Pacietība, perfekcionisms, pedantisms, organizētība, vajadzīgas arī labas komunikācijas prasmes, jo ir jāprot sarežģītas lietas izklāstīt pacientiem saprotami, jāmāk, piemēram, ne pārāk pozitīva ziņa pavēstīt tā, lai pacients to saprastu un pieņemtu, neradot viņam lieku stresu un pārdzīvojumus.

Darbā vajadzīgas svešvalodu zināšanas?

Krievu un angļu valoda noteikti ir jāprot. Pirmkārt, katrs otrais pacients ir krievvalodīgais, otrkārt, pacientu vidū nereti ir ārvalstnieki.

Vai strādājat arī ar bērniem?

Maz, bet sanāk.

Komunikācijā ar bērniem noteikti vajadzīga cita pieeja nekā ar pieaugušajiem?

Tā ir, bet, kā jau teicu, man ar bērniem sanāk strādāt reti. Domāju – lai ar viņiem darbotos visu dienu, speciālistam ir jābūt īpaši pacietīgam un noturīgam.

Zobārstam jābūt komandas spēlētājam? Jūs strādājat kopā ar asistentu.

Labs asistents, kas nemitīgi seko līdzi procesam kabinetā un attiecīgi reaģē, ļoti atvieglo zobārsta darbu. Darbs ar pacientu ir komandas darbs.

Jums ir normēts darba laiks?

Jā, kā to paredz likumdošana, taču ir jārēķinās, ka mēs strādājam ar pacientiem un iesāktais darbs ir jāpabeidz, neskatoties uz to, cik rāda pulkstenis. Pusceļā mēs noteikti nevaram apstāties un pateikt – mums darba laiks ir beidzies.

Cik pacientu vienā dienā var pieņemt?

Vidēji vienam pacientam sanāk veltīt stundu, tad nepieciešamas 5–15 minūtes, lai varētu sagatavot kabinetu un instrumentus nākamajam pacientam. Taču situācijas ir dažādas. Piemēram, ja ir jāveic sarežģīti protezēšanas darbi, kāda operācija, viena pacienta vizīte var ilgt 4 stundas, bet, ja ir jānoņem tikai šuves – 15 minūtes.

Vai modernās tehnoloģijas atvieglo darbu?

Tās tiek regulāri mainītas, jo primāri – tās uzlabo ārstēšanas kvalitāti. Vai tās atvieglo mūsu darbu? Kā kuru reizi. Ir iekārtas, kas darbu padara komplicētāku, taču, ja iekārta palīdz pacientam, tas ir pats svarīgākais.

Vai robotizācijas laikmetā zobārsta profesija ir apdraudēta?

Ķīnā roboti jau liek implantus reāliem pacientiem, taču domāju, ka tuvākajā desmitgadē tas pie mums nebūs aktuāli. Turklāt bez zobārsta klātbūtnes tapāt nevarēs iztikt – tieši speciālists izstrādā ārstniecības plānu, uzrauga, kontrolē, vai viss rit pēc plāna.

Vai šo gadu laikā, kopš strādājat par zobārstu, ir būtiski mainījusies darba ikdiena?

Globāli raugoties – nē, nemitīgi mainās dažādas nianses, bet ne pats darba process – palīdzēt pacientiem.

Kas ir darba ikdienas pozitīvās šķautnes?

Redzēt, ka ar savu darbu esmu palīdzējis pacientiem, ka esmu spējis atrisināt sarežģītas klīniskas situācijas. Apmierināts pacients ir labākā motivācija strādāt. Protams, ilglaicīgu rezultātu var panākt, ja zobārsta rekomendācijās ieklausās un tās ņem vērā arī pats pacients.

Un darba ēnas puses?

Pirmkārt, pats par sevi varu teikt – dažreiz par pacienta zobiem pārdzīvoju daudz vairāk nekā pacients. Otrkārt, darbā 100% uzmanības veltu saviem tiešajiem pienākumiem, tāpēc vakaros, brīvdienās mājās gribas mieru un klusumu, jo ikdienā sanāk tik daudz komunicēt, satikt daudz cilvēku. Taču, kad brīvdienas pavadītas atpūšoties, atkal ir enerģija jaunai darba nedēļai.

Zobārsta darbs ir viens no kaitīgākajiem darbiem – monotona sēdēšanas poza, putekļi no sudraba plombām, darbs ar dažādām ķīmiskām vielām, rentgena stari, vibrācijas no iekārtām. Tas atstāj ietekmi uz veselību. Darbā gan tiek izmantoti atbilstoši aizsarglīdzekļi, lai darba riskus mazinātu.

Zobārsta profesija ir saistoša abiem dzimumiem?

Jā, protams.