Kad un kāpēc jūs nonācāt prokuratūrā? Tas bija bērnības sapnis un mērķtiecīga virzība?

Prokuratūrā nonācu uzreiz pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas 1990. gadā, tādējādi prokuratūra ir bijusi mana vienīgā darba vieta. To, ka būšu juriste, zināju, ja ne gluži bērnībā, tad vidusskolā noteikti, bet ne to, ka būšu prokurors. Pirmsdiploma praksē nonācu prokuratūrā, kur man patika, arī prokurors aicināja palikt strādāt. Tolaik bija tikai viens prokurors, prokurora palīgi un prokuratūras izmeklētāji. Es kļuvu par prokuratūras izmeklētāju un pēc sešiem mēnešiem, kad pēc neatkarības deklarēšanas mainījās likums, pārgāju strādāt Latvijas prokuratūrā. Šo 30 gadu laikā ļoti daudz kas ir mainījies likumā un prokuroru funkcijās. Savulaik ne katrā lietā prokurors tiesā uzturēja valsts apsūdzību. Lietas varēja iztiesāt arī bez prokuroru piedalīšanās un prokurors piedalījās mazāk nekā pusē lietu. Ar laiku, aizstājot Latvijas Kriminālprocesa kodeksu ar Kriminālprocesa likumu, tiesā valsts apsūdzības uzturēšanas funkcija prokuroriem tika noteikta kā obligāta.

Kad izveidoja trīs pakāpju prokuratūru, tai skaitā apgabaltiesas un arī apgabala prokuratūras, es no reģionālās prokuratūras pārgāju strādāt apgabala prokuratūrā. Pēdējos astoņus gadus tajā pildu virsprokurora vietnieka pienākumus.

Kas var kļūt par virsprokurora vietnieku? Jābūt noteiktam darba stāžam vai kādiem sasniegumiem?

Uz virsprokurora vietnieku tiek attiecināti tādi paši nosacījumi kā uz virsprokuroru. Ir līdzības jo, piemēram, vietniekam ir arī virsprokurora aizstāšanas un pienākumu pildīšanas funkcija. Ir nepieciešams piecu gadu praktiskā darba stāžs prokuratūrā.

Pēdējos gados virsprokurori un viņa vietnieki tiek izvēlēti konkursa kārtībā. Kandidātus izvērtē, iztaujā gan ģenerālprokurors, gan atestācijas komisija.

Pirms tam jāiesniedz arī savs redzējums par prioritātēm un novitātēm struktūrvienības darba organizācijā.

Kāda ir jūsu atbildība, salīdzinot ar virsprokuroru?

Virsprokurors kā prokuratūras struktūrvienības vadītājs pieņem atbildīgus lēmumus, paraksta dokumentus, organizē struktūrvienības darbu. Saskaņā ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā no 2021. gada 22. janvāra ir radikāli mainījies gan virsprokurora, gan viņa vietnieka darba apjoms un pilnvaras. Amatā augstāks prokurors vairs nav šīs pašas iestādes virsprokurors, bet gan vienu pakāpi augstākas prokuratūras prokurors. 1. līmeņa rajona prokuratūras prokuroram ir savs virsprokurors – rajona prokuratūras vadītājs, bet amatā augstāks prokurors viņam ir apgabala prokuratūras prokurors. Līdz šiem grozījumiem skatīju arī sūdzības, kas bija iesniegtas par Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokuroriem, bet tās tagad skata amatā augstāks prokurors – ģenerālprokuratūras prokurors. Līdz ar to virsprokuroru un viņu vietnieku darbs kļūst vairāk administratīvs. Ir gan vēl likumā noteiktos īpašos gadījumos jāizskata arī sūdzības, prokuroru noraidījumu pieteikumi, tāpat ir arī prokuroru funkciju organizēšana attiecībā uz rajona prokuratūras prokuroriem. Bet ar saviem kolēģiem, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokuroriem satiekos vairāk kā padomdevējs, konsultants un darba organizators, bet neesmu viņiem amatā augstāks prokurors.

Kādi izskatās Jūsu ikdiena pēc šiem jaunajiem grozījumiem?

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra ir lielākā Latvijas prokuratūras struktūrvienība, kurā virsprokuroram ir trīs vietnieki katrs ar savām kompetencēm. Tas vien jau norāda uz lielo darba apjomu. Manā pārziņā ir pirmstiesas process, kamēr lieta ir policijā, tātad – viss, kas skar izmeklēšanas uzraudzību. Otrs vietnieks atbild par posmu, kad prokurors saņem lietu no izmeklēšanas iestādes kriminālvajāšanai un tiesā tiek uzturēta valsts apsūdzība. Trešā vietnieka kompetence ir amatā augstāka prokurora jautājumi, viņš organizē darbu ar rajona līmeņa prokuroriem, organizē sūdzību izskatīšanu par viņu darbu.

Ar prokuroriem apspriežam lietu virzību, mums ir kopīgas apspriedes arī ar izmeklētājiem un izmeklēšanas iestādes vadītājiem. Izskatu pieteiktos prokuroru noraidījumus, atbildu par visu, kas saistās ar kriminālprocesa virzību stadijā, kad izmeklēšanas iestādē ir uzsākts kriminālprocess un tiek veikta izmeklēšana.

Procesu virza izmeklētājs un uzrauga prokurors, savukārt, virsprokurora vietnieks organizē darbu, uzrauga un sadala kompetences prokuroriem.

Arī iedziļināties lietu saturā?

Jā, noteikti! Lasu lietas, pieprasu no izmeklēšanas iestādes lietas materiālus. Tas jādara, lai varētu noteikt izmeklēšanas virzienu, dot kādus norādījumus, sniegt palīdzību un atbalstu prokuroram.

Jāpilda arī virsprokurora dotie uzdevumi un jāpiedalās viņa vīzijas realizēšanā? Kādus šāda veida pienākumus viņš jums deleģē?

Pienākumu sadale starp trīs virsprokurora vietniekiem ir noteikta ar virsprokurora rīkojumu un atspoguļo viņa redzējumu. Ir ļoti svarīgi, lai vietniekam ir vienots redzējums ar virsprokuroru par iestādes darbību. Virsprokurors arī kā iestādes vadītājs un tiešais priekšnieks ir pirmā persona, kura novērtē mani kā vietnieku. Ja vietnieks kandidē arī uz nākamo termiņu pēc pieciem gadiem, tad atestācijas komisija gribēs dzirdēt arī virsprokurora viedokli, tāpēc savstarpējā sadarbība ir ļoti būtiska.

Virsprokuroram ir tiesības uzdot vietniekam jebkuru uzdevumu arī ārpus šīm sadalītajām kompetencēm, kas ir saskaņā ar Prokuratūras likumu un Kriminālprocesa likumu. Tā kā prokuratūra darbojas arī personu un valsts tiesību aizsardzības jomā, tad tas var būt arī ārpus kriminālās jomas esošs jautājums, kas būtu jārisina apgabala prokuratūras līmenī.

No klasiskajām prokurora funkcijām – uzraudzīt krimināllietu izmeklēšanu, uzturēt valsts apsūdzību tiesā, esat atbrīvota?

Jā. Bet virsprokurors var uzdot vietniekam uzturēt valsts apsūdzību kādā lietā vai izņemt lietu no izmeklēšanas iestādes un pārņemt izmeklēšanu.

Laikā, kamēr esat virsprokurora vietniece, ir jums kādreiz kas tāds uzdots?

Pēdējos gados ne, bet, kad tikko kļuvu par virsprokurora vietnieku, man bija iesāktas pāris sarežģītas lietas, kurās pati pabeidzu izmeklēšanas uzraudzīšanu un arī uzturēju apsūdzību tiesā.

Kas ir komanda, ar kuru ikdienā strādājat? Prokurori, virsprokurors, prokuroru palīgi? Jākomunicē arī ar citām iestādēm un amatpersonām?

Visi kopā. Ar virsprokuroru sadarbojamies ik dienu, no viņa saņemu darba uzdevumus un arī atskaitos par padarīto, ja, piemēram, ir noteiktā laikā jāsagatavo kāds atzinums. Protams, arī ar prokuroriem, bet kopš 2021. gada 22. janvāra vairāk sadarbība sanāk ar tiem prokuroriem, kuri veic izmeklēšanas uzraudzību.

Kas jums sagādā gandarījumu darbā un kas rada spriedzi, kādi ir izaicinājumi?

Izaicinājums ir viss jaunais. Prokuratūrā neviena diena nav tāda pati kā iepriekšējā. Katru dienu ir kaut kas jauns, kāda jauna tiesiska situācija. Pat, ja šķiet, ka diendienā daru vienu un to pašu, atbildu uz sūdzībām, tomēr katra sūdzība ir individuāla un atšķirīgā krimināllietā. Prokuroram jābūt ar universālām zināšanām, nereti nākas iedziļināties jautājumos, kas ir ļoti tāli no kriminālprocesa. Piemēram, esmu saņēmusi sūdzību, kurā persona pauda neapmierinātību ar to, ka prokurors viņu aicināja uz pratināšanu dienā, kas, saskaņā ar viņa reliģisko pārliecību, ir svētku diena, kurā netiek rekomendētas sabiedriskas aktivitātes. Ir jāzina ne tikai tiesību pamati, bet arī pasaules valstu un tautu tiesības, paražas un kultūra. Citreiz lietas prasa padziļinātas zināšanas ekonomikā un dabas aizsardzībā. Ik dienu nākas iedziļināties un uzzināt kaut ko jaunu, un iepriekš nezini, kādā jomā un kādas situācijas būs jārisina.

Tas jums reizē arī šķiet interesanti un uztverat to kā iespēju paplašināt redzesloku, izvairīties no rutīnas?

Jā! Novērtēju, ka prokuroriem pēdējos gados ir daudz iespējas mācīties. Ir gan vietējie mācību semināri, gan dažādi lekciju kursi, kurus piedāvā prokuratūra, Tiesnešu mācību centrs un juridiskās mācību iestādes. Ir arī ļoti daudz un labas kvalitātes starptautiski semināri, pieredzes apmaiņas un mācību pasākumi. Tie ir ļoti vērtīgi! Ar kolēģiem labprāt dalāmies ar iegūto pieredzi un zināšanām.

Vadāt arī kādus seminārus un kursus?

Jā. Mums bija Tiesnešu mācību centra izstrādāta programma, tāpēc vairāki prokurori, tostarp arī es, lasījām lekcijas par personu saukšanu pie kriminālatbildības.

Ir arī noteiktas prasības kvalifikācijas paaugstināšanai?

Jā. Prokurori ļoti labprāt turpina mācīties. Arī Prokuratūras likumā ir noteikts, ka prokuroram sevi ir jāizglīto. Mūsu jomā tomēr rodas jauni izaicinājumi. Pirms desmit gadiem mēs neko nezinājām par naudas atmazgāšanu, bet tagad šādas lietas ir vairumā. Arvien biežāk nepieciešama starptautiskā sadarbība un Latvija arvien vairāk piedalās dažādās starptautiskās tiesībaizsardzības programmās.

Kādām īpašībām jāpiemīt, lai sekmīgi veiktu virsprokurora vietnieka pienākumus?

Ir jābūt drosmei aizstāvēt savu viedokli, spējai elastīgi reaģēt uz situācijas izmaiņām, kas prokuroram ir ļoti svarīgi, uzturot valsts apsūdzību.

Kad esi tiesas zālē, pāris minūšu laikā var mainīties skats uz apsūdzību, tiesas izmeklēšanas laikā var atklāties kādi jauni jautājumi vai sekot negaidīti pavērsieni.

Prokuroram ir jābūt godīgam, jāsaglabā vēss prāts un stingra stāja, jāspēj abstrahēties no subjektīviem skatījumiem, jāprot visu novērtēt objektīvi.

Cik ilga ir darba diena?

Kad es esmu atvaļinājumā, vienlaikus mēdzu arī strādāt. Vispār jau prokurors nav nekāds operatīvais darbinieks, viņa darbs pamatā ir kabinetā, un standartā darba diena ir no pulksten 8:30 līdz 17. Bet prokuroriem ir arī dežūras, kad viņiem jāatrodas darba vietā arī ārpus darba laika saskaņā ar dežūrgrafiku.

Arī Jums kā virsprokurora vietniecei ir šīs dežūras?

Ne obligāti un ne tik bieži kā prokurori, bet es to daru. Turklāt ne visiem prokuroriem Darba likums ļauj uzlikt šo pienākumu, bet virsprokurora vietniekam jādomā par to, lai dežūras tiktu nodrošinātas. Ja citādi nevar vai, piemēram, pēkšņi vairāki prokurori saslimst, nākas pašam dežurēt.

Kādas ir karjeras izaugsmes iespējas? Ja virsprokurora vietnieku ieceļ uz pieciem gadiem ar iespēju ieņemt arī otro termiņu, šajā laika jāiet uz augstāku amatu vai jāmaina prokuratūra?

Jā, tādas iespējas ir, tiek izsludināti konkursi uz virsprokuroru vietām, tālāk var doties uz ģenerālprokuratūru, kur vienkāršs prokurors jau būs pakāpi augstāk amata ziņā un līdzvērtīgi  arī algas ziņā. Virsprokurora vietnieks apgabalā saņem tieši tikpat lielu algu, cik prokurors ģenerālprokuratūrā.

Vai atalgojuma sistēma un apmērs ir motivējoša?

Noteikti! Prokurora amats, manuprāt, ir ļoti labi atalgots. Neaizmirsīsim arī par tādu būtisku papildus bonusu kā izdienas pensijas, kas prokuroram ļauj pensionēties jau 50 gadu vecumā. Izdienas pensijā var doties no 50 gadu vecuma, ja prokuratūrā nostrādāti vismaz 20 gadi.

Vasarā mums ir ļoti gari atvaļinājumi, pie pamattermiņa vēl nāk klāt apmaksātas atvaļinājuma dienas atkarībā no darba stāža. Gadā atvaļinājums var sasniegt līdz pat astoņām nedēļām. Prokuroriem ir arī ļoti laba veselības apdrošināšana. Esam klasiski valsts birokrātijas teorijai atbilstoši ierēdņi. Ir gan iespēja augt, gan saņemt valsts garantijas un algas, gan pensijas un dažādus pabalstus.

Noteikti vēlos mudināt apgūt prokurora amatu – tas ir ļoti labs juridiskās karjeras sākums un turpinājums. Ir daudzi kolēģi, kuri nākuši ar domu pastrādāt prokuratūrā dažus gadus un tad kļūt par tiesnešiem un advokātiem, bet daudzi atnāk un ļoti labprāt arī paliek šeit strādāt.