Vai video mākslinieks un video inženieris ir viena profesija?

Nē, tās ir divas dažādas profesijas, kuras esmu apvienojis vienā, jo, strādājot teātrī, risinu gan visas tehniskās lietas, gan sēžu pie datora, apgūstu arvien jaunas datorprogrammas un veidoju video materiālus, bildes, efektus.

Kā jūs nokļuvāt savā profesijā?

Brālis (dzejnieks Krišjānis Zeļģis) mani uzaicināja nākt strādāt uz teātri par gaismotāju – stāties viņa vietā, jo viņš gāja prom. Teica, ka man patiks, būs interesanti. Mēnesi strādājām kopā. Man iepatikās darbs teātrī, un diezgan ātri sanāca izrādēm veidot gaismas. Pēc trim gadiem sapratu, ka ar gaismām īsti nespēju izteikties, jo man pietrūka brīvības. Un to es saskatīju video mākslā. Tādas štata vietas teātrī nebija. Bet kādam par to bija jāatbild un jāorientējas tehnikā. Tā pamazām sāku darīt visādus ar video saistītus darbiņus, un nu tas ir mans darbs jau deviņus gadus.

Kur Latvijā var apgūt video mākslinieka/video inženiera profesiju?

Tādu izglītību, kā video mākslinieks un inženieris, domāju, ka nekur.

Jo teātrim vajag “universālos kareivjus”, divi vienā – jo tu esi universālāks, jo labāk deri.

Protams, video mākslu var mācīties Latvijas Mākslas akadēmijā, arī RISEBA Arhitektūras un mediju centrā H2O. Es mācījos kursos Sanktpēterburgā, tur piedalījās video inženieri no Krievijas un Anglijas. Kursi bija tehnoloģiski augstā līmenī. Tur arī nonācu pie secinājuma, ka video inženieris un video mākslinieks ir divas dažādas profesijas.

Kāda ir tipiska video mākslinieka/video inženiera darbadiena?

Teātrī noteikti nav tipiskas darbadienas, bet darbadiena ir pilna. Teātrī parasti esmu deviņos, jo vēl pirms sākas mēģinājums, ir jāsagatavo tehnika, kameras, datori, projektori. Kamēr aktieri mēģina, ir laiks ķerties klāt video montāžai. Vakarā ir izrāde, un darbs beidzas pēc izrādes. Jā, darbadiena var būt ļoti gara, brīvas ir tikai vasaras.

Noraksturojiet savu darba vidi.

Teātrī darbs ir telpās, skatuve, zemskatuve, skatuves griesti, sānu tilti, stangas, datori, pultis, pults telpas, projektoru vietas, vadi. Daudz ir jāstrādā pie datora. Mans bērnības sapnis – sēdēt pie datora – ir piepildījies.

Kas jūs piesaista šajā profesijā, kas sagādā gandarījumu?

Tā noteikti ir daudzveidība. Un radošā vide, kurā ir iespēja satikties ar māksliniekiem un strādāt ar viņiem “tiešsaistē”. Ja mērķis nav peļņa, teātris ir īstā vieta, kur iespējams gan radoši izpausties, gan rast gandarījumu.

Cik svarīga video māksliniekam/video inženierim ir sadarbība ar kolēģiem?

Ļoti svarīga. Vispirms jau ar gaismotājiem – ja viņi iedos pilnu gaismu, tavu darbu neredzēs. Neiztikt arī bez komunikācijas ar režisoru, scenogrāfu, skaņotāju, producentu, aktieriem.

Vai darba gaitā nepieciešams papildus mācīties, tostarp patstāvīgi?

Protams, bez tā nekādi.

Ir jāpārzina daudzas datorprogrammas un ir jāgrib visu laiku mācīties ko jaunu.

Tā arī tās garās darba stundas “salasās” pie datora, lasu forumus, skatos tehnikas parametrus, pētu un mācos, kā strādā citi profesionāļi. Bez pašmācības nevar, jo teātrī tehnoloģijas strauji mainās. Piemēram, režisors aizbrauc uz Vāciju, noskatās kādu teātra izrādi, kurā tiek izmantotas dažādas jaunas tehnoloģijas, un arī grib tādas izmantot. Nereti ir tā, ka ar mūsu finansiālajām iespējām to nevar izdarīt, jo ir jārēķinās ar izrādes budžetu, un tad video inženierim un video māksliniekam jāmēģina radoši izpausties, meklējot zelta vidusceļu.

Kādi ir lielākie izaicinājumi šajā profesijā?

Vislielākais izaicinājums ir tehniski atrisināt to, ko režisors un scenogrāfs savā galvā ir izdomājuši. Es parasti saku, ka manā profesijā var izdarīt jebko, tas tikai ir laiks un nauda. Bet teātrī parasti nav ne viena, ne otra. Un tas ir sāpīgākais. Katra tehniski sarežģīta izrāde ir liels un stresa pilns piedzīvojums.

Kādas ir šīs profesijas ēnas puses?

Tas viennozīmīgi ir stress – vai visu varēs pagūt izdarīt noteiktajā laikā.

Kādas ir izaugsmes iespējas video mākslinieka/video inženiera profesijā?

Video mākslinieks/video inženieris var strādāt dažādos pasākumos, koncertos, festivālos, teātrī, televīzijā, izstādēs. Patiesībā, man prasās ārā no teātra, svaigā gaisā, pamainīt vidi.

Kādas ir darba iespējas Latvijā un kādas – ārzemēs?

Visplašākās. Viss atkarīgs no katra paša, cik daudz laika un darba esi gatavs ieguldīt, lai sevi parādītu un pierādītu.

Kas jums šajā profesijā sagādā gandarījumu?

Ja mans darbs tiek pamanīts.

Ja režisors un scenogrāfs ir apmierināti, vai vēl labāk – priecīgi. Un, ja vēl teātra kritiķis piemin ar labu vārdu...

Jo parasti jau vērtē aktieru un režisoru darbu, gaisma un video ir otrajā plānā, bet, ja to piemin, tātad tas ir “iekritis acīs”. Tas, protams, ir gandarījums, jo tikai tu pats zini, cik daudz darba esi tajā ielicis.

Kādas rakstura īpašības nepieciešamas, lai labi veiktu darbu?

Uzņēmība. Pacietība, jo nekas nenotiek uzreiz. Miers. Nedrīkst ļauties stresam, jo process ir grūts un ir nepieciešama maksimāla koncentrēšanās. Jā, lai visu tehniski varētu izkalkulēt, ir jāspēj saglabāt miers un vēss prāts.

Ko jaunieši var sākt apgūt jau skolas laikā, ja interesē šī profesija?

Tās ir programmas, kas nemainās, piemēram, «Adobe After Effects, Premiere», «Cinema 4D», «Blender», animācijas programmas, vai Resolume Vīdžeja programma. Visas nevar iemācīties, tas ir ļoti lēns process, bet, ja ir interese, to var sākt darīt jau skolas laikā. Tā pamazām var uzkrāt zināšanas un likt tās “savā mapītē”. Jo vairāk būsi sakrājis, jo vairāk varēsi izdarīt reālajā vidē.

Vai šī profesija vairāk piemērota vīriešiem, vai to var darīt arī sievietes?

Nekādu ierobežojumu nav.

Kādas ir izaugsmes iespējas šajā profesijā?

Mūsdienās tās ir ļoti plašas gan Latvijā, gan visā pasaulē. Tā ir plaši pieprasīta profesija, kurā darbs ir dažādās sfērās, ne tikai teātrī.

Ieteikumi jauniešiem, kuri domā par šo profesiju?

Mācīties tās programmas, kas vien ienāk prātā, jo noderēt var viss. Pamēģināt uztaisīt video, pamēģināt uzlikt to uz kāda objekta, lai saprastu, kādas programmas vēl vajadzīgas, lai to varētu pilnveidot. Sākumā ir jāizzina pats process, lai saprastu, cik daudz darba jāiegulda, lai video izskatītos smuki. Jo viena lieta ir kaut ko izfantazēt, pavisam cita – to realizēt.

Kāds ir atalgojums jaunam speciālistam un kāds – savas nozares jau atzītam profesionālim?

Līdzīgi kā citās profesijās: ja esi iesācējs, tu strādā, lai tikai tevi pamanītu, un samaksa sākumā ir simboliska. Kad jau esi sevi pierādījis, tad vari strādāt lielākā projektā, un atalgojums arī ir lielāks. Bet arī darba ir vairāk, atbildība ir lielāka. Pieļauju, ka mākslinieki, kuri strādā no projekta uz projektu, pelna vairāk nekā štata mākslinieki. Man vienkārši patīk teātris, man patīk tas “vājprāts”, kas te notiek.

Darbs teātrī ir ļoti aizraujošs, garlaicīgi nav nevienu dienu.