Kā Tu izvēlējāties kļūt par veterinārārstu?

Jau no bērnības esmu palīdzējis tēvam uzturēt aitu ganāmpulku, apkopis dzīvniekus un veicis pārējos lauksaimniecības darbus. Kad pabeidzu vidusskolu Jelgavā un pienāca laiks izvēlēties studijas, ilgi nedomājot, izvēlējos veterinārmedicīnu Latvijas Lauksaimniecības universitātē.

Vai studijas bija grūtas?

Atzīšos, ka studiju seši gadi bija diezgan pasmagi. Mācību priekšmeti ir daudz un dažādi, tie ir grūti un vieglāki. Katrs kurss ir savādāks un interesants. Pirmajos kursos daudzi atkrita, jo ir priekšmeti, kurus nepavelk psiholoģiski, piemēram, anatomija, kurā jāstrādā ar skeletiem un jāsaskaras ar reālo medicīnu.

Taču viena lieta ir apgūt teoriju, bet pavisam kas cits praksē iegūt reālu pieredzi.

Jau studiju laikā praktizējos un strādāju vairākās saimniecībās ar zirgiem un govīm. Neatteicu arī nakts laikā kaimiņam apsaitēt sunim kāju. Tagad daudz ko zinu un varu strādāt vairākās jomās. Atceros, ka brīva laika bija maz un miega bads liels. Nakts izklaidēm laika un spēka neatlika, bet mācības ir dārgas, tāpēc tām ir jāveltī laiks.

Kādiem mācību priekšmetiem jāpievērš uzmanība jau skolā?

Skolas laikā jāievērš uzmanība bioloģijai, ķīmijai, kas tajā brīdī liekas nevajadzīgi, bet vēlāk noder. Es vidusskolā neapguvu šos priekšmetus un, lai varētu iestāties universitātē un iegūtu nepieciešamos punktus, man nācās mācīties papildus.

Kur Tu tagad strādā?

Veterinārārstam ir jāstrādā ar lauksaimniecības dzīvniekiem – gotiņām, aitām, kazām, gaļas un piena dzīvniekiem, zirgiem un arī mazajiem dzīvniekiem – suņiem, kaķiem, kā arī eksotiskajiem mīļdzīvniekiem. Darba vietu var atrast jau studējot vai arī pēc tam.

Es strādāju vairākās vietās. Rīgā vienā atpazīstamā veterinārā klīnikā apkopju mazos dzīvniekus. Tur darbs ir intensīvs un ir daudz akūtu gadījumu. Otra vieta ir mācību pētnieciskā saimniecība, kur strādāju ar cūkām, piemēram, veicu ķirurģiskas manipulācijas, noņemu asinis uz pārbaudēm. Tas tagad, kad plosās Āfrikas cūku mēris, ir īpaši aktuāli.

Vēl strādāju zemnieku saimniecībā ar govīm. Govīm vislielākā problēma ir nagi, tām katru nagu vajag iztīrīt. Lai to varētu izdarīt, govs ir jānovieto stellēs. Uz turieni ceļš govij ir psiholoģiski smags, jo viņa zina, ka tur veic visas manipulācijas, arī zāles ielaiž, un tāpēc dodas ne labprāt. Fermās, kur nav strādnieku, kas var nofiksēt dzīvniekus stellēs, tas jādara pašam, un fiziski tas ir smags darbs.Kad apskaties dzīvnieku, var izsecināt un saprast kā dzīvnieku uztur, vai viņu kopj un rūpējas vai nē.

Pārējā laikā strādāju mūsu ģimenes saimniecībā, kur jāveic gan lauksaimniecības darbi, gan jāuztur aitu ganāmpulks. Mums ir smalkvilnas merīnaitas, Latvijas tumšsgalves un citas šķirnes, apmēram 70-80 aitu, katrai mammai ir viens vai divi jēriņi un vēl ir arī aitu sugas tēviņi – teķi un auni. Aitkopību mēs uzturam vaislai.

Kuru no veterinārārsta darbiem Tev patīk darīt visvairāk?

Man patīk strādāt ar mazajiem dzīvniekiem – suņiem, kaķiem un trušiem. Tos saimnieki atnes sakostus, vai tie ir smagi krituši un jāsaliek kopā kauli, ir gremošanas, ādas un neiroloģiskās problēmas. Gadās, kad atnes agresīvus dzīvniekus, un tie neļauj sevi nofiksēt, lai var sniegt palīdzību. Tad jāatrod pareizā pieeja, kā viņu nomierināt. Kopumā man patīk sarežģīti gadījumi, kuros ir jādomā.

Kāds ir veterinārārsta darba laiks?

Strādāju diennakts klīnikā, tāpēc gadās dežūras arī naktī, bet pamatā klīnikās tas ir normēts darba laiks. Ja sadarbojies ar saimniecībām, tad ir citādāk. Ja saimniecībā ir piena govis, tad darbs atradīsies visu diennakti. Savā saimniecībā ar aitām darbs var būt nenormēts, piemēram, dzemdību periodā nākas strādāt gan nakti, gan dienu. Ar cūkām ir vieglāk, tās atrodas kompleksā katra savā novietnē, atnāc izdari nepieciešamo un aizej, fizisks spēks nav jāpielieto. Mājputniem, ja savlaicīgi iedod medikamentus, jāveic tikai profilakse – nevajag neko ārstēt, tikai jāuztur.

Kādām ir jābūt rakstura īpašībām, lai varētu veikt šo darbu?

Ir jābūt emocionāli ļoti stipram un nosvērtam attiecībās ar dzīvnieku saimniekiem. Nedrīkst uzmundrināt un sasolīt, ka viss būs labi. Jo, ja gadījumā ārstēšana neizdodas, saimnieks vainos tikai ārstu. Gadās, ka atved dzīvnieku, kurš jau nedēļu nečurā un neēd, kuņģis galīgi sagriezies un arī vaino mūs.

Ir jābūt īpašām saskarsmes spējām, jāpārzina cilvēka psiholoģija, nedrīkst ieslīgt pašpārmetumos, vienmēr jābūt korektam pret klientu, jāprot sakoncentrēties uz svarīgāko un jāatceras, ka pirmais ir jāglābj dzīvnieks.

Tā ir liela diplomātijas māksla. Tāpat esmu novērojis, ka cilvēki Rīgā un Jelgavā atšķiras, un tas arī ir jāņem vērā. Lai noteiktu pareizo diagnozi, izvēlētos pareizo ārstēšanās veidu un palīdzības sniegšanas secību, vajadzīga arī loģiskā domāšana.

Vai turpini arī tagad mācīties?

Protams. Lai uzturētu savu kvalifikāciju, ir regulāri jāapmeklē mācību kursi un jāsaņem nepieciešamie sertifikātu punkti. 

Kāds ir veterinārārsta darbs ar aitām?

Sarežģītākais un interesantākais darbā ar aitām ir dzemdības. Ziemas periodā dzimst jēriņi un man jāpieņem dzemdības. Īpaša uzmanība jāpievērš mazajiem jēriņiem, kuriem jāiedod piens no pudelītes, jāpaauklē un jāpalutina, bet paaugušies, tie vairs neklausa. Tāpat kā bērni. Barošana notiek atsevišķi jēriņiem un mammām, pavasarī viņi jau paaugušies un var iet ganībās zāli ēst.

Vasarā ar aitām ir mazāk darba, galvenais, lai ir nocirptas un saņēmušas medikamentus un potes pret tārpiem. Kopumā aitas ir ekonomiski dzīvnieki – tās noēd zāli un nav jāpļauj. No rīta tik attaisi vārtiņus, visu dienu tās ēd zāli un vakarā aiztaisi vārtus. Sievietēm dažreiz gan nepatīk, jo tās mīl apēst arī daiļdārzus. Rudenī tām sagribas kaut ko rūgtāku un var saost un aiziet meklēt kāpostus kaimiņu dārzos. Un, ja viena aita sāk kustēt, tad parējās iet pakaļ. Tad gan grūtāk šīs saganīt mājās. Ir lapsas un ļaunprātīgi cilvēki, kuriem interesē aitas, bet mums ir labs suns, kas godam sargā teritoriju. Mans tēvs viņām arī patīk un viņam klausa, bet man grūtāk tikt galā, jo es viņas duru un ārstēju un tām no manis bail.

Vai Tu gūsti gandarījumu no sava darba?

Man patīk, ka veterinārārstam ir iespēja izvēlēties, ar ko strādāt, un ir plašas darba iespējas. Var strādāt gan ar lauksaimniecības dzīvniekiem – govīm, aitām, kazām, gaļas un piena dzīvniekiem, zirgiem, gan mazajiem dzīvniekiem – suņiem, kaķiem, kā arī eksotiskajiem dzīvniekiem. Neskatoties uz profesionālajiem psiholoģiskajiem pārdzīvojamiem, gandarījuma sajūtu bieži, kad redzi, ka dzīvnieks ir atveseļojies un saimnieks priecīgs. Es daru šo darbu ar prieku un gribu to turpināt. Dzīvnieki būs vienmēr, tas nozīmē – arī darbs.