Kā Jūs nokļuvāt šajā darbā?

Valmierā Vidzemes augstskolā pabeidzu Tūrisma organizācijas un vadības programmu. Pēc studijām un vairāku mēnešu darba gaitām ārzemēs sāku meklēt darbu Latvijā. Rīgas tūrisma informācijas centrā bija brīva darba vieta, es pieteicos un tiku pieņemta darbā.

Kāpēc Jūs aizgājāt mācīties par tūrismu?

Jau skolas laikā radās interese par ceļošanu, pārgājieniem, aktīvo atpūtu, citām valstīm, ģeogrāfiju. Tas arī pamudināja izvēlēties ar tūrismu saistītu studiju programmu.

Vai šī ir Jūsu pirmā darba vieta?

Nē, esmu strādājusi vairākās tūrisma aģentūrās, pēc augstskolas biju ASV, kur trīs mēnešus strādāju viesnīcā un restorānā. Rīgas Tūrisma informācijas centrā es strādāju jau kādus 8 gadus.

Kādas prasmes un īpašības nepieciešamas, lai strādātu tūristu informatora darbu?

Jāzina valodas, jābūt komunikablam, pacietīgam, prasmei informāciju atrast visos pieejamajos resursos. Zināšanas psiholoģijā ir ļoti aktuālas, jo jāsaskaras ar cilvēkiem, kas pārstāv dažādas kultūras. Jābūt pašiniciatīvai, jācenšas pašai izzināt un apskatīt jaunus tūrisma objektus, jaunas vietas pilsētā.

Kā Jūs raksturotu savus klientus, kādi viņi mēdz būt?

Apmeklētāji ir ļoti dažādi. Ir tādi, kas ierodas uz dienu vai nedēļas nogali, kuriem nav daudz laika apskatīt pilsētu, iepazīstas tikai ar Vecrīgu. Un ir arī tādi, kas apceļo visu Latviju, arī trīs Baltijas valstis, atgriežas šeit atkārtoti, vasarās ne reti mūs apciemo velotūristi, kas sīki un smalki izbraukā un apskata pēc iespējas vairāk vietu.

Kas visvairāk interesē tūristus?

Pārsvarā tūristus, kas ienāk pie mums, interesē jautājumi par pilsētas apskates ekskursijām, sabiedriskā transporta organizāciju Rīgā, kultūrvēstures objektiem, pasākumiem pilsētā. Jāatbild arī uz jautājumiem, kas ir saistīti ne tikai ar Rīgu, bet arī citām Latvijas vietām. Kā saistošākos objektus un notikumus, par ko tūristi ir dzirdējuši un jautā,  var nosaukt Vecrīgu ar tās kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, Doma baznīcu, ērģeļmūzikas koncertus, Pētera baznīcu, arī Jūgendstila muzeju Alberta ielā, koka arhitektūru u.c.  Daudz jautā par Rīgā notiekošajiem kocertiem, pasākumiem, interesē Latvijas kordziedāšanas tradīcija. Daudzi šeit meklē mierīgu atpūtu nepārveidotā vidē un dabā, kādu viņu mītnes zemē ir grūti atrast.

Kādā valodā nākas sarunāties?

Pamatā tā ir angļu un krievu valoda. Ir priekšzināšanas spāņu un vācu valodās. Ir situācijas, kad jāsazinās ar cilvēkiem, kas nerunā nevienā valodā, tad izmantojam žestus, mīmiku, zīmuli un lapiņu, un rezultāts ir pavisam labs. Galvenais, jābūt vēlmei saprast un palīdzēt atrast atbildi uz jautājumu.

Kāda ir tipiska Jūsu darba diena?

No rīta izskatu e-pastus, atbildu uz tiem (5-10 e-pasti dienā), paskatos, kādi pasākumi šajā dienā ir aktuāli, lai varētu informēt apmeklētājus, un tad jau sāk nākt klienti. Vasaras dienās apkalpojam aptuveni 1000 cilvēku, ziemā – 200-400.

Kas Jums darbā sagādā gandarījumu?

Prieks ir, kad tūristi izrāda neviltotu sajūsmu par Rīgu, uzslavē mūsu darbu. Kad iziet no mūsu centra uzzinājuši vairāk informācijas kā sākumā cerējuši saņemt.

Kas ir grūts, jo katrā darbā ir sava „garoziņa”?

Reizēm varbūt tas, ka dienas laikā uz vienu un to pašu jautājumu jāatbild neskaitāmas reizes. Aizraujošāk ir tad, ja ir jautājums, kuru pašai ir interesanti noskaidrot, visaizraujošāk, ja jautājumu dzirdu pirmoreiz. Grūti ir vasarā, kad ir liels tūristu pieplūdums, vakarā jūt nogurumu, jo ir liela slodze, gan fiziskā, gan garīgā. Diemžēl dažreiz nākas uzklausīt arī negatīvu pieredzi. Tādos gadījumos jācenšas tūristus nomierināt un palīdzēt risināt radušās problēmas.

Vai ir bijuši kādi interesanti gadījumi vai izaicinājumi darbā ar klientiem?

Vienu laiku Latvijā bija reklāma, kas reklamēja zilās govis, un tūristi jautāja, kur tās var apskatīt, bija liela interese par tām. Tad mēs  atradām vietas, dabas parkus, kur tādas var sastapt, brīdinot, ka tās nav gluži koši zilā krāsā kā brošūrā attēlotās Ventspils govis. Tad vēl gadās ārzemju skolēnu grupas, kas piedalās kādās spēlēs, un viņi nāk pie mums ar specifiskiem jautājumiem, uz kuriem dažkārt grūti ir atbildēt, piemēram, iedota fotogrāfija ar kāda objekta fragmentu, un viņiem ir jāatrod viss objekts. Arī mums tas ir zināms izaicinājums.

Vai spējat atbildēt uz visiem tūristu jautājumiem?

Ja ir jautājumi, kurus nevaram atbildēt, tad sazināmies ar kolēģiem no citiem tūrisma centriem vai atbilstošām iestādēm.

Vai ir vēl jāapgūst kādas papildus zināšanas?

Ir jāseko līdzi aktualitātēm, kas notiek sabiedriskajā un kultūras dzīvē, jāpapildina svešvalodu zināšanas, periodiski piedalāmies izglītojošos semināros par Rīgu dažādos aspektos. Bet pamatā darbu var apgūt, to darot.

Kā pašai ir ar ceļošanu?

Parasti pirmā asociācija, kas rodas, izdzirdot vārdu “tūrisms” ir ceļošana. Mūsu gadījumā tūrisma informācijas centra darbinieku darbs noris uz vietas birojā. Ik pa laikam piedalāmies arī īpaši organizētos pasākumos ārzemēs, kurā aicinām attiecīgas valsts iedzīvotājus apciemot Rīgu. Ik pa laikam dodos ceļojumos ārpus valsts, pēdējie spilgtākie ir dabas baudīšana Karpatu kalnos Ukrainā un brauciens uz Oslo ar draugiem.

Kā var veidoties karjera šajā nozarē?

Darbinieki ar tūrisma konsultanta kvalifikācju un pieredzi var strādāt ceļojumu aģentūrās, arī viesnīcās. Mūsu organizācijas ietvaros vairāk būtu jārunā par horizontālo karjeru, ka uztic arvien atbildīgākus pienākumus.

Ko Jūs ieteiktu tiem jauniešiem, kas vēlētos kļūt par tūrisma informācijas konsultantu?

Galvenais, lai lepotos un pašam patiktu tā pilsēta un vieta, kurā dzīvo un par kuru sniedz informāciju. Ja tā ir, tad vēlme to izzināt, par to pastāstīt citiem, radīsies pavisam dabīgi.