Kādēļ nolēmāt pievērsties telpiskās attīstības plānošanai?

Skolas gados  man kopumā interesēja un līdzvērtīgi padevās faktiski visi mācību priekšmeti, tomēr vairāk interesēja tie, kas bija saistīti ar ģeometriju – telpisko un matemātisko domāšanu, dabas zinātnēm. Ar aizrautību  piedalījos fakultatīvos deju, mūzikas un mākslas pulciņos. Tas arī radīja pārdomas kādai profesionālajai darbībai pievērsties, kā izmantot spējas un iespējas. Uzrunāja arhitektūra, pilsētbūvniecība un vides plānošana, vēlme izprast, kādēļ vidi sev apkārt veidojam un attīstām tik dažādi, kā to veikt tā, lai būtu labāk cilvēkam un videi. Tiklīdz uzzināju par ainavu arhitektūras studijām, nešaubījos par savu izvēli, un savu pirmo augstāko izglītību - ainavu arhitekta kvalifikāciju un bakalaura grādu - ieguvu šajā specialitātē. Esmu pārliecināta, ka vide veido cilvēku un cilvēks vidi, un, ka veidojot labāku vidi mums apkārt, kļūstam labāki gan savā starpā, gan atbildīgāk attiecamies pret vidi un notikumiem mums apkārt. Telpiskās attīstības plānošana ideoloģiski un praktiski  raugās plašākā mērogā uz to, lai vides un sabiedrības attīstība notiktu līdzsvaroti un ilgtspējīgi. Tāpēc nākamais solis bija  maģistra studijās apgūt telpiskās attīstības plānošanu.

Telpiskās attīstības plānošanu šobrīd var apgūt tikai maģistra studijās. Tajās uzņem pēc kādas radniecīgas bakalaura programmas beigšanas vai der arī cits bakalaura grāds?

Jā, šo profesiju var apgūt tikai maģistra studijās, kurās uzņem pēc iegūta bakalaura grāda vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības. Tīri formāli der iepriekš iegūta augstākā izglītība jebkādā jomā, tomēr, pēc maniem novērojumiem, izplatītākās studiju programmas, pēc kurām studē maģistrantūrā telpisko plānošanu, ir ģeogrāfija, arhitektūra, ainavu arhitektūra, ekonomika un politikas zinātne. Nāk studēt arī nozarē jau aktīvi strādājoši cilvēki ar dažādu iepriekšējo izglītību un darba pieredzi, piemēram, valsts un pašvaldību iestādēs strādājošie. Daudzi no viņiem savā profesionālajā darbībā ir saskārušies ar nepieciešamību izzināt šo jomu labāk.

Telpiskās attīstības plānošana ir starpdisciplināra studiju programma un sevišķi interesanta ar to, ka palīdz labāk ieraudzīt kopbildi, katras nozares lomu kopējā attīstībā. Tās pamatuzdevums ir līdzsvarot nozaru intereses un  plānot teritoriju attīstību gan laikā, gan vietā (telpā). 

Cik liela ir Jūsu kā telpiskās attīstības plānotājas pieredze?

Pabeidzot ainavu arhitektūras studijas 2012. gadā, profesionālo darbību uzsāku kā pašnodarbinātā un sadarbojos ar ainavu projektēšanas darbnīcas ALPS kolēģiem. Tolaik galvenokārt sanāca strādāt ar dažādiem izpētes projektiem, kas saistīti ar man jau tolaik interesējošo telpiskās attīstības plānošanu, tādēļ paralēli darbam uzsāku studijas šajā jomā. 2014. gadā, pabeidzot telpiskās attīstības plānošanas studijas, piedalījos izpētes projektā, kur pasūtītājs bija Rīgas plānošanas reģions (RPR). Balstoties uz teicamu sadarbību, 2016. gadā sāku strādāt RPR. Kopumā man ir 9 gadu pieredze ar dažāda mēroga un tematikas  projektiem un izpētēm telpiskajā plānošanā un ainavu arhitektūrā gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

Kā norit process no idejas līdz gatavam, realizējamam plānam? Iniciatīva biežāk nāk no plānošanas speciālistiem, sabiedrības grupām, politiķiem? 

Atbilstoši likumdošanai telpiskās attīstības plānošanu veic valsts, reģionālajā un vietējo pašvaldību līmenī, izstrādājot ilgtermiņa attīstības stratēģijas, attīstības programmas un teritorijas plānojumus, kā arī citus dokumentus.

Teritoriju stratēģijām plāno ilgtspējīgu attīstību, nosakot vīziju un mērķus, uz kādiem virzīties ilgtermiņā, savukārt ar teritoriju attīstības programmām veic padziļinātāku situācijas izpēti (datu analīzi) un nosaka rīcības stratēģisko mērķu īstenošanai.

Savukārt teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas vistiešāk skar katru iedzīvotāju, mums tuvāk un tālāk esošo teritoriju struktūru, kādā dzīvojam, ir pašvaldību teritorijas plānojumi. Tie nosaka visu pašvaldības teritorijā ietilpstošo zemes gabalu atļauto izmantošanu – dzīvošanai, biznesam, ražošanai, transportam u.tml.

Telpiskās attīstības plānotājs rada karkasu tam, ko tālāk katrā teritorijā var attīstīt, saskaņojot dažādas intereses, paredzot labāko iespējamo, ko konkrētajā teritorijā var sasniegt, piedāvājot labāko tās izmantošanas potenciālu. Pasakām, piemēram, teritoriju saglabāt kā dabas teritoriju vai paredzēt apbūvi, konkretizējot apbūves veidu un nepieciešamo infrastruktūru.

Telpiskās attīstības plānotāja galvenā misija ir sakombinēt visu tā, lai cilvēkam būtu ērti dzīvot, lai katrā dzīvojamā vietā vai pilsētas apkaimē ir visi galvenie pakalpojumi - skola, bērnudārzs, veselības aprūpes iestāde, kā arī plānot ar to visu saistītās infrastruktūras attīstību, tostarp iespējas droši un ērti pārvietoties. 

Bet nereti tas, kas vienam var būt ērti, citam rada neērtības, dažādu sabiedrības grupu, indivīdu vai kādas ekonomiskās intereses var atšķirties. Tas pats veloceliņš – velobraucējiem ērti, bet autovadītāji sēž sastrēgumos, kuros arī izdala vairāk izplūdes gāzes. Kā nosakāt prioritātes?

Telpiskās attīstības plānotājam jāredz procesu kopaina, jāsaprot, kā viens lēmums un rīcība ietekmēs citu. Tāpat nereti ir politiski motivēti lēmumi, kādas intereses tādēļ mēdz dominēt. Viešot jelkādas pārmaiņas, izstrādājot jaunas attīstības ieceres, speciālistu nozīmīgs uzdevums ir strādāt kopā ar  lēmumu pieņēmējiem – politiķiem. Tāpat svarīgi ir regulāri paskaidrot sabiedrībai kopumā, kas tiek darīts, iesaistīt sabiedrību, jo sevišķi aktīvistus ar labām idejām. Būtiski ir plānu izstrādi un īstenošanu veikt kopā un ar visu pušu izpratni.
Redzam, ka joprojām sabiedrībai jāskaidro, kāpēc ir šie veloceliņi, kāpēc vide jāpadara citādāka. Rīgā piesārņojums ir ļoti liels, autotransporta daudzums pilsētas centrā un nepieciešamība ar to pārvietoties ir jāsamazina. Uzreiz nevar pilsētvidi panākt ideālu, bet pārmaiņas jāveic pa solīšiem. Ir pastāvīgi jāuztur dialogs ar politiķiem, sabiedrību, visām iesaistītajām pusēm. Tur vēl ir daudz, ko darīt, un arī telpiskās attīstības plānošanas studiju programmā liela loma atvēlēta komunikācijas prasmju attīstīšanai, argumentācijai, lai plānošanu veiktu vairāk pēc Rietumu kultūras paraugiem, lai pastāvīgi tiktu iesaistīta sabiedrība, lai tas nebūtu tikai viedoklis no augšas. Būtiski arī ir plānošanu balstīt datos, konkrētā informācijā, teritorijas izpētē, mazināt aktīvāko interešu lobiju un iestāties par visai sabiedrībai, videi un ekonomikai labāko risinājumu.

Kāds tieši ir Jūsu uzdevums? Jūs aktīvi iesaistāties visos projekta izstrādes posmos, vai ir komanda, kurā ir katram sadalīti savi uzdevumi?

Es pārstāvu plānošanas reģionālo līmeni. Valsts līmenī par plānošanu atbildīgs ir Pārresoru koordinācijas centrs. Man kā reģionālā līmeņa pārstāvim jāpiedalās reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā, ko pašlaik aktualizējam atbilstoši administratīvi teritoriālajai reformai un plānošanas reģionu teritoriju izmaiņām. Pašvaldībām  mūsu plānošanas dokumenti ir kā stratēģiskais karkass pašvaldību plānošanas dokumentiem.
Galvenokārt darbu veicam dažu cilvēku komandā un sadarbībā ar citām RPR nodaļām, katram ir savas stiprās puses, piesaistām arī citus sadarbības partnerus pēc iespējām. Telpiskās attīstības plānotājs koordinē visu nozaru, struktūru dalību procesā, saliek kopā visu informāciju un rada integrētus plānošanas dokumentus.

Uzraugāt arī, kā projekti, rīcībpolitikas tiek realizētas, nevis tikai izplānojat un izstrādājat dokumentus?

Plānojam un arī skatāmies, kā tiek īstenoti gan mūsu attīstības plāni, gan to, ko plāno un īsteno pašvaldības. Tas ir arī uzraudzības darbs. Man kā reģionālā līmeņa pārstāvja uzdevums ir uzraudzīt pašvaldību telpisko plānošanu, vai tiešām notiek interešu līdzsvarošana, vai notiek virzība uz kopējiem valstiskiem mērķiem, vai ir virzība, piemēram, uz Eiropas Savienības zaļo kursu, nevis pretēji. Dabā un sabiedrībā nepastāv tādas robežas, kā administratīvajā kartē, tādēļ ir jāskatās plašāk, un reģionālās plānošanas uzdevums ir panākt, lai pašvaldībās būtu plašāks redzējums, lai sadarbotos ar citām pašvaldībām, nevis  tikai savās robežās.

Pamatā darbs ir pie datora nevis vidē, objektos? 

Manā gadījumā tas pamatā ir biroja darbs ar atsevišķiem izbraukumiem uz pašvaldībām, jo esam ieinteresēti redzēt konkrēto pašvaldību, konkrēto teritoriju, kur ko plānojam, izprast ko un kā plāno un īsteno pašvaldība. Arī plašākas sanāksmes pārsvarā organizējam ārpus biroja, lai  labāk sekotu norisēm un veidotos labāka sadarbība ar reģiona pašvaldību pārstāvjiem.

Bet profesijā ir dažādi virzieni. Piemēram, pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes ietvaros, darbs dabā, teritoriju apsekošanā ir vairāk, bet pamatā tomēr šajā nozarē lielākais darbs notiek birojā pie datora. Lielu daļu darba aizņem sanāksmes, iesaistīto pušu sadarbības koordinēšana, diskusiju organizēšana. Visos plānotāja uzdevumos, visos līmeņos darbs pārsvarā ir saistītas ar dialoga veidošanu starp nozarēm, jomu pārstāvjiem, lai panāktu līdzsvarotu teritorijas attīstību.

Kādos projektos esat līdzdarbojusies, kas Jums šķituši nozīmīgāki?

Pieredze ir ļoti dažāda. Vēl strādājot privātajā sektorā, no izpētes viedokļa saistoši šķita Rīgas pilsētas tematiskie plānojumi. Tikko biju beigusi studijas, un tajos guvu pirmo vērtīgo pieredzi, veicot Rīgas publisko teritoriju un ainavu tematiskā plānojuma priekšizpēti. Tolaik tas bija būtisks pavērsiens, kad teritorijas attīstību tiešām sāka plānot tematiski detalizēti, strukturēti un integrēt kopā šos dažādos tematiskos plānojumus. Tie ļauj padziļināti uzlūkot katru nozari, piemēram, transporta jomu vai dabas teritoriju, dažādu ūdens resursu izmantošanu, jo sevišķi nozaru mijiedarbību un konfliktējošās nianses. Bija 11 tematiskie plānojumi. Pie dabas teritoriju un publiskās ārtelpas tematiskā plānojuma priekšizpētēs strādājām sadarbībā ar ainavu projektēšanas darbnīcu ALPS.

Strādājot RPR, nozīmīgākie darbi vispirms jau ir tieši reģiona  telpiskās plānošanas jomā, tāpat arī Eiropas Savienības struktūrfondu projektu ieviešanā. Piedalos dažādu programmu dažādos projektos, ir projekti, kas vērsti uz sociālo jomu, piemēram par inovatīvu pakalpojumu sniegšanu, cits par energoefektīvu pilsētu apgaismojumu, cits – par  vietējās kultūras identitātes stiprināšanu.

Jums jāpārzina un jālieto tehnoloģijas, IT rīki vai specifiskas datorprogrammas?

Ne visos, bet daudzos gadījumos liela priekšrocība ir prasme strādāt ar ģeogrāfiskās informācijas sistēmas programmām, galvenokārt kartogrāfijai, grafisko materiālu sagatavošanai. Noderīgas ir arī teicamas datu apstrādes, analīzes, Excel programmas prasmes, jo, atainojot plānošanas informāciju, ir jāattēlo dati un plānotās ieceres  gan kartēs, gan jāveido infografikas. Ļoti labi jāpārvalda arī visiem ierastās MS Office programmas - Power point, Word.

Lai plānošanas darbu veiktu profesionāli un neatkarīgi, būtiskas ir datu un informācijas ieguves un analīzes prasmes, valodu zināšanas kvalitatīvas literatūras ieguvē u.tml.

Vai nemitīgi jāturpina papildināt zināšanas?

Jā. Ja mīli savu profesiju, esi aizrautīgs un ieinteresēts sava darba kvalitātē, tad labi izproti izaugsmes nepieciešamību. Telpiskajā plānošanā svarīgi ir pastāvīgi mācīties, papildināt zināšanas, sekot tendencēm, jo mainās pieejas, iedzīvotāju paradumi, tehnoloģiju iespējas, ir daudz jaunu atklājumu. Mainās vides apstākļi, situācijas, arvien vairāk jūtam nepieciešamību mainīt pilsētbūvnieciskos paņēmienus, uzlabot dzīvesvidi pilsētās, kurās dzīvos un strādās lielākā daļa planētas iedzīvotāju. Jāseko līdzi tendencēm, jāapgūst jaunas pieejas plānošanā, jāredz, kā mainās sabiedrība. Arī darbā izmantojamās datorprogrammas attīstās. Tas ir nemitīgs pilnveidošanās process, tāpēc arī studiju programmā būs atsevišķs virziens, kas būs vērsts vairāk uz ģeogrāfiskās informācijas sistēmu padziļinātāku apguvi.

Cik plašs ir darba tirgus šajā profesijā? Kādas ir darba un karjeras iespējas?

Darba un karjeras iespējas ir gana plašas, jo izglītība ir visaptveroša un pastāvīgi papildinātas zināšanas ir pieprasītas. Atkarībā no aicinājuma, var atbilstoši specializēties, pievēršoties, piemēram, stratēģiskajai plānošanai ilgtermiņa attīstībai, politiku un rīcību plānošanai vai teritorijas plānošanai, ir daudz specifisku virzienu. Ir speciālisti, kas strādā publiskajā sektorā, citi privātajā, citi dibina savus uzņēmumus vai pievienojas jau esošajiem. Darba tirgus ir plašs, jo plānošanas process ir  pastāvīgs un nepārtraucams process.

Vai šajā profesijā var strādāt arī ārzemēs?

Ir kolēģi, kas strādā, ir strādājuši ārvalstīs vai vienlaikus karjeru attīsta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Es studiju laikā gan ainavu arhitektūrā, gan telpiskajā plānošanā izmantoju ERASMUS studiju apmaiņa programmas iespējas un gūtā pieredz ļauj secināt, ka kopumā šajās jomās Eiropas Savienībā ir vienota pieeja. Latvijā iegūtā izglītība tiek respektēta. Zināšanu bāze un prasmes ir gana plašas, kas ļauj strādāt Latvijā vai doties pieredzes apmaiņā arī citās Eiropas Savienības valstīs gan institūcijās, gan privātajā sektorā.

Kas sniedz gandarījumu un motivāciju turpināt darboties šajā jomā?

Lielākais gandarījums ir labu pārmaiņu konstatējums, piemēram,  dažādu nozaru spēja sarunāties un vienoties, fakts, ka kopumā kļūstam gudrāki, spējīgāki, izprotošāki. Pašlaik lielākais prieks un gandarījums ir tas, ka redzam pozitīvu, uz sabiedrību vērstu pārmaiņu procesu.

Telpiskās attīstības plānotāja darbu bez misijas apziņas nevar kvalitatīvi veikt. Ir prieks redzēt katru uzlabojumu gan nozaru sadarbībā, gan politiskos lēmumos, ja tiek pieņemti arvien vairāk videi un sabiedrībai kopumā labvēlīgāki lēmumi. 

Cik motivējoša un konkurētspējīga ir atlīdzība?

Darba ir daudz, atalgojums ir konkurētspējīgs un arī darba vietās tas pamatā ir stabils, jo  pieprasījums plānošanas jomā ir pastāvīgs. Ņemot vērā telpiskā plānotāja atbildību, intensitāti un nepieciešamās augstās un plašās kompetences, manuprāt, atalgojumam būtu jābūt augstākam, motivējošākam, lai piesaistītu spējīgus talantus. Ja pilnveidojies un esi pieprasīts darba tirgū, izaugsmes iespējas vienmēr ir.

Paralēli darbam varat iesaistīties arī kādos projektos?

Varu uzteikt savu darba devēju, kas domā par to, kā piesaistīt un noturēt labus speciālistus institūcijā, piemēram, paralēli pamatdarbam piedalīties Eiropas Savienības projektu ieviešanā, saņemot konkurētspējīgāku atalgojumu kas ir vērtīgi gan speciālistam, gan projekta attīstībai. Protams, slodze ir lielāka, bet arī darba rezultāts ir vērtīgāks gan pašam, gan projektam. Darba devējs arī neiebilst pret epizodisku darba savienošanu, ja mūs kā mācībspēkus uzrunā augstākās izglītības iestādes vai citi apmācību organizētāji. Varu arī saņemt autoratlīdzību, konsultējot privāti kādus klientus. Ja sevi pierādi kā labu speciālistu, arī ārpus darba ir iespējas papildus nopelnīt. Protams, lai nodrošinātu darba kvalitāti, jāzina, kurā brīdī pateikt nē, godīgi sev pavaicāt, vai es to spēšu savienot.