Kāpēc par savu profesiju izvēlējāties šuvējas arodu?

Šūt un kopumā rokdarbi mani saista jau kopš bērnības. Šķiet, šūt sāku jau aptuveni 5 gadu vecumā, tolaik apģērbu visas savas lelles – viņām tērpus gan šuvu, gan adīju. Un interese par rokdarbiem nemazinājās. Tāpēc uzsāku mācības Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikumā (2009.gadā skola pievienota Rīgas Purvciema vidusskolai). Pēc tam trīs gadus nostrādāju šūšanas uzņēmumā „Latvija”. Pieredze kā meistarei uzkrāta arī Rīgas 16.arodskolā (skola vairs neapstāv, bet piebildei – speciālistus, piemēram, tērpu izgatavošanas un stila speciālistus šobrīd sagatavo vairākas citas profesionālās skolas Latvijā). Kopš 1991. gada darbu uzsāku radošajā darbnīcā „Lietišķā māksla” (lietišķās mākslas audumu ražotne). Lieliskie kolēģi, vadība, darba atmosfēra ir galvenie faktori, kāpēc tik ilgus gadus šeit strādāju un uz darbu nāku ar prieku.

Kā aizrit Jūsu darba diena?

Mans pienākums ir apstrādāt audēju saausto – es šuju, gludinu, mīkstinu un mazgāju šalles, uz speciālas iekārtas rullēju galdautus, salvetes, lai tās būtu spīdīgas un kārtīgi nopresētas.

Kopā ar kolēģēm mazgāju diegus – tas tiek darīts, lai, piemēram, pēc izmazgāšanas linu galdauts būtiski nesarautos. No dabīgajiem materiāliem – lina, kokvilnas un vilnas, mēs izgatavojam galdautus, salvetes, aizkarus, dvieļus, pārklājus, spilvenus, šalles, somas, tautastērpu svārkus un ne tikai.

Vai darbs ir fiziski smags, piemēram, Jūsu pieminētā rullēšana?

Nē, rullēšanas procesu jau veic iekārta, man tikai tajā ir jāieklāj rullējamais materiāls un jāievēro darba drošības prasības.

Vai Jums ir normēts darba laiks?

Jā, astoņas stundas, taču mūsu darbnīca nav fabrika, kur ir jāstrādā strikti noteiktajā darba laikā. Pie mums darba laiks ir elastīgāks. Piemēram, darbu varu sākt jau pulksten 7:30, līdz ar to arī ātrāk doties mājās. Darba laiku ietekmē arī tas, cik liels darba apjoms ir jāpaveic.

Dažreiz mazos darbiņus varu veikt arī mājās, piemēram, skatoties televizoru, varu savirpināt šallei vajadzīgās bārkstiņas. Sestdienas un svētdienas mums ir brīvas.

Bez kādām īpašībām darbā neiztikt?

Ir ļoti svarīga pacietība, rūpība. Piemēram, kad mēs saņemam diegus, tos attinam, mazgājam, tad atkal tinam spolītēs. Milzu pacietību prasa steļļu iekārtošana jeb pats darba organizēšanas process. Tas var aizņemt aptuveni divas dienas. Turklāt gludināšana un mazgāšana prasa īpašu rūpību. Arī šujot jābūt akurātam. Lai justos komfortabli šajā profesijā, ir jāpatīk rokdarbi.

Kādas ir profesijas pozitīvās iezīmes?

Elastīgais darba laiks, iespēja apstrādāt dažādus audēju izgatavotos darbus un tas, ka darbā nav vienveidības. Taču gribu vēlreiz uzsvērt – es nestrādāju fabrikā. Tur tomēr šuvējas darbs ir monotons, piemēram, visas dienas jāšuj tikai piedurknes. Man pašai darbs fabrikā noteikti nav piemērots – man patīk darbu daudzveidība.

Šuvējas iemaņas un prasmes ļoti noder ikdienā – sev, ģimenei, draugiem var uzšūt dažādus apģērba gabalus un tie nav jāpērk veikalā.

Un profesijas lielākie izaicinājumi?

Jārēķinās, ka šujot galvai jābūt noliektai, tāpēc, ja neievēro atpūtas pauzes, var sākt sāpēt spranda. Kā jau minēju – fabrikā mīnuss noteikti ir monotonais darbs. Bet cilvēki ir dažādi un varbūt kādam ļoti patiks tieši darbs šūšanas fabrikā.

Vai un kā gadu laikā mainījušās iekārtas, kas varbūt atvieglo darba ikdienu?

Šujmašīnas ir kļuvušas ātrākas, taču visam pāri tomēr bija un ir roku darbs.

Tas nav aizstājams. Nezināšu komentēt, kādas iekārtas šobrīd ir šūšanas fabrikās – iespējams, tur tās ir vēl modernākas, jaudīgākas, tādejādi atvieglojot vai aizstājot roku darbu.

Jūsu secinājumi – vai jauniešiem ir interese par šuvēja profesiju?

Uzskatu, ka interese varētu būt lielāka, jo šī ir ļoti skaista profesija. Atceros, kad skolā strādāju par meistari, drēbnieku grupā bija ļoti daudz puiši. Kāda situācija ir šobrīd, man grūti spriest, bet, piemēram, mūsu darbnīcā strādā tikai sievietes.

Vai pēc šuvējiem darba tirgū ir pieprasījums?

Cik ir dzirdēts, tad šūšanas uzņēmumi ir jaunu darbinieku meklējumos – strādājošo trūkst. Turklāt speciālists var strādāt arī kā pašnodarbinātais, būt mājražotājs un nestrādāt kādā konkrētā uzņēmumā. Gadatirdziņos, kuros arī mēs piedalāmies, var redzēt, ka cilvēkiem ir interese par šuvēju veikumu. Mode mainās un garderobi, protams, daudzi grib atsvaidzināt ar ko jaunu un interesantu.

Kā jau skolas laikā var sākt iepazīt šo profesiju?

Vislabākā opcija – interešu pulciņi.

Vai atalgojums ir motivējošs?

Atalgojuma apmērs noteikti ir atkarīgs no darbavietas, kurā strādā, un noslodzes. Turklāt iespējams piepelnīties, izpildot kādus individuālus pasūtījumus. Tie būs papildu ienākumi.