Pieļauju, ka vairums cilvēku nemaz nezina, ka lidostā ir putnu uz dzīvnieku kontroles speciālists, kura galvenais uzdevums ir kontrolēt un iespēju robežās novērst apdraudējumu lidlaukā, ko var radīt putni un savvaļas dzīvnieki. Kā jūs uzzinājāt par šādu specialitāti un nokļuvāt šajā darbā?

Pirms divdesmit gadiem, kad kopā ar tēti gājām bebru medībās, tētis pieminēja, ka lidostā tiekot algoti cilvēki, kas izķerot bebrus. Jokojot nospriedām, ka tā gan būtu ļoti laba profesija. Sākoties ekonomiskajai krīzei, sāku strādāt lidostas drošības dienestā. Pēc kāda laika, zinot manu interesi, kolēģe man pastāstīja, ka lidosta meklē putnu un dzīvnieku kontroles speciālistu, bet šo iespēju pieteikties konkursā uz šo vakanci es palaidu garām. Pēc pieciem gadiem radās otrā iespēja, kuru es noteikti nevēlējos palaist garām. Pieteicos šim amatam konkursā un uzvarēju.

Kas jums ļāva uzvarēt konkursā? Jums ir biologa specialitāte un ornitologa zināšanas?

Esmu ieguvis mežsarga kvalifikāciju Ogres meža tehnikumā, esmu strādājis arī par mežsargu. Tādējādi zināšanu bāze par bioloģiju, ornitoloģiju, dzīvniekiem man bija pietiekami laba, jo kā mežsargam vajadzēja pārzināt medību noteikumus un vēl daudz ko citu. Sāku studēt arī Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā, bet, pamainoties dzīves plāniem, studijas gan nepabeidzu.

Vai katru dienu ir jāaizbaida putni un dzīvnieki? Vai tas ir vairāk darbs ar tehnisko aprīkojumu, vai jāveic kādi preventīvi pasākumi? Kā izskatās jūsu darba diena?

Darba pienākumi jāveic katru dienu nepārtraukti. Faktiski visu gaišo diennakts laiku vienam šādam speciālistam jābūt lidlaukā, 16-17 stundas diennaktī. Protams, ir nelielas pauzes, ir arī savs birojs, kurā veicam rakstu darbus un gatavojam atskaites, bet pamatā darbadiena aizrit lidlaukā un mašīnā. Mašīna ir aprīkota ar putnu baiļu saucieniem, kurus atskaņoju no datora. Ieraugot noteiktas putnu sugas, izvēlos vajadzīgo baiļu saucienu. Šī ir populārākā putnu atbaidīšanas metode. Vēl mums ir stacionārās akustiskās iekārtas, kuras atskaņo putnu baiļu saucienus, bet tā ir relatīvi pasīva metode. Dažkārt ieceļo kādi migrējošie putni, kuri nepazīst mūsu “spēles noteikumus”, bet vietējiem putniem nereti pat neko nevajag atskaņot – pietiek man parādīties lidlaukā, un viņi aizlido.

Putni jūs jau pazīst pēc sejas!

Tā šķiet. Un atšķir mūsu mašīnu no citām. Piemēram, vārnas mierīgi sēž, bet tikko ierauga mūsu mašīnu iebraucam lidlaukā, tā vārnu mākonis ātri pazūd. Kad ir nopietnāks apdraudējums un netiekam galā ar vienkāršiem baiļu saucieniem, izmantojam signālpistoli, īpašos gadījumos arī raķešpistoli.

Kas tie ir par īpašiem gadījumiem?

Kad putnu daudzums ir pārāk liels vai viņi nereaģē uz baiļu saucieniem un lidmašīnai tūlīt jāizlido vai jānosēžas, tad man steidzami jebkādiem līdzekļiem jāaizbaida putni. Dažkārt pietiek izšaut vienu signālraķeti, un viss bars aizlido. To parasti lieto, kad putnu ir daudz un tieši uz skrejceļa vai tā tuvumā. Vieni no nepatīkamākajiem putniem mūsu darbā ir kaijas - lielie ķīri, sudrabkaijas un kaijaki. Dažkārt tie vienkārši atlido pasēdēt uz skrejceļa, bet pamatā -  meklē barību. Te ir lielas zālāju platības un jūnijā līdz Jāņiem tajā ir daudz dārza vaboles, savukārt pēc lietus uz skrejceļa sarāpo sliekas un kailgliemeži. Tad mums ir trakās dienas. Ir dienas kad lidlauks putniem ir kā “zviedru galds”, kur var dabūt cik un ko vēlas turklāt bez cīņas. Lidlauka iekšpusē putniem piemīt cita bioloģiskā uzvedība nekā ārpus žoga – te nav dabiskā apdraudējuma – kaķu, suņu un lapsu. Ik pa laikam gan ieklīst arī kāda lapsa, zaķis, kaķis vai suns, vienreiz bija arī stirna, bet pēdējos gados izbūvētais pamatīgais žogs dzīvnieku klātbūtni ir būtiski samazinājis.

Vērojot putnu tuvošanos, prognozējat kādus uzlidojumus, vai tikai post factum reaģējat?

Izmantojot putnu radaru, varam relatīvi efektīvi iegūt datus par migrējošajiem putniem. Lidlaukā daudz izmantojam binokli. Reizi stundā apbraucu apkārt visam lidlaukam un vēroju, kas notiek. Mēdz gadīties, ka tikko esmu apbraucis apli, bet jau atlido milzīgs bars putnu, jo īpaši kaijas, un nosēžas. Tas ir pāris minūšu jautājums.

Kam un kādu kaitējumu nodara putnu un lidmašīnu sadursme? Vai Latvijas aviācijas vēsturē ir gadījumi, kad kādas avārijas izraisījuši putni un dzīvnieki?

Latvijā šā iemesla dēļ neviena lidmašīna nav avarējusi, bet ir bijuši nopietni tehniski bojājumi, lielākoties, putniem iekļūstot dzinējos. Ir bijuši reisi, kad lidmašīnai paceļoties, dzinējā iekļuvusi kaija, un lidmašīna tūlīt atgriezusies un reiss ticis atcelts līdz lidmašīnas savešanai kārtībā. Manā darba laikā arī ir gadījies, kad lidmašīnas dzinējā ietriecas zoss, dzinējs tika salauzts, un pirmo reizi rācijā dzirdēju augstāko trauksmes signālu. Tas notika pavasarī, kad putni migrē. Tikko biju apbraucis apli, biju otrā skrejceļa galā, tikai nepilnas desmit minūtes pēc tam, kad biju bijis vietā, kur lidoja pāris zosis. Lielākoties cieš paši putni, kuri, ietriecoties lidmašīnā, iet bojā. Bet, ja putnu ir daudz, tad arī, vairākiem sīkiem putniem ieskrienot dzinējā, to var sabojāt. 

Maiņā strādājat viens?

Jā, esmu viens, strādājam maiņās ar vēl trīs kolēģiem. Viss ir pašu atbildība.

Darbs varbūt neprasa lielu fizisku piepūli, bet par vieglu to arī nevar saukt. Darbs prasa lielu atbildību un koncentrēšanos, jo maiņas ir garas.

Uz darbu parasti ceļos plkst. 4.30 no rīta un gulēt eju ap pusnakti. Otra maiņa ir uzreiz pēc tam, kad ceļos piecos no rīta, toties pēc tam ir daudz brīvas dienas atpūtai.

Bet lidostā nepārtraukti vienam šādam speciālistam ir jābūt.

Mūsu maiņas ir no plkst. 5.30 līdz  plkst. 24.00, arī diennakts tumšajā laikā notiek sadursmes. Bet tad mēs putnus tumsā nevaram dzenāt, jo neredzam, kur putns nosēdīsies, varam situāciju padarīt vēl dramatiskāku. Tā kā pirmie reisi parasti ir ap plkst 6, es katru rītu jau 5.30 esmu uz skrejceļa un veicu inspekciju, vai tur nesēž neviens putns. Dažkārt kādas kaijas izdomājušas palikt pa nakti. Ja to ir lielāks bars, tās ir samiegojošās un tām neinteresē, ka lidmašīna gatavojas pacelties. Ja es neko nedarīšu, var notikt sadursme.

Darbam ir sezonalitātes specifika?

Jā, atbilstoši putnu aktivitātei.

Pavasarī un rudenī ir paaugstināts līmenis, vasarā - augsts. Ziemā ir mierīgs periods, tāpēc februārī rakstām pamatīgu gada atskaiti, kas nedaudz līdzinās diplomdarbam – par sadursmēm, putnu aktivitāti, veiktajiem darbiem un pasākumiem.

Ziemā problēmas dažreiz sagādā gulbji. Kad visapkārt snieg un putina, notīrītais melnais skrejceļš gulbjiem izskatās pēc upes. Gulbji te mēdz nosēsties, saberž pleznas pret asfaltu un vairs negrib doties prom.

Vai var gadīties, ka nepamanāt kādu putnu vai putnu baru?

Ir diezgan grūti pamanīt visu apdraudējumu, tad man visu laiku būtu jābūt uz skrejceļa, bet to arī nedrīkstam darīt, jo jau laikus pirms lidmašīnas nosēšanas vai pacelšanās mums jābūt prom no skrejceļa. Putni var nosēsties piecas minūtes pēc tam, kad esam braukuši tai vietai garām. Bet maksimāli cenšamies pamanīt jebkādu apdraudējumu, ziņojam par to gaisa satiksmes dispečeram, to dzird arī pilots, kurš parasti pagaida, kamēr putns vai dzīvnieks tiek nodzīts no skrejceļa un tikai tad sāk pacelšanos.

Jums ir arī ieroča nēsāšanas atļauja.

Jā, protams! No četriem speciālistiem mēs divi esam ar mednieku apliecībām un ieroču nēsāšanas atļaujām. Personai, kura prot apieties ar ieroci, būs vieglāk lietot signālpistoli un raķešpistoli. Plānojam ieviest arī radio vadāmus gāzes lielgabalus.

Tie nenodarīs putniem kaitējumu?

Nē, tie rada tikai troksni un tiek jau izmantoti, piemēram, ķiršu dārzos, kuros to darbības efektivitāte jau pārbaudīta.

Jābūt arī izpratnei par elektronisko sistēmu darbību – kā putni un dzīvnieki var to ietekmēt?

Liels pluss būs zināšanas ornitoloģijā un pārzināšana, kādi procesi saistībā ar putniem un dzīvniekiem dabā notiek konkrētajā sezonā. Tas ļaus vieglāk prognozēt, kas tevi sagaida maiņā. Protams, jāatpazīst putni. Gadās lidlaukā novērot arī retas sugas, piemēram, pupuķi, melno stārķi, jūras žagatu. Tehniskās zināšanas pārāk detalizētas nav nepieciešamas, bet ir iekārtas, kuras jāprot pievienot un lietot. Taču to nav grūti apgūt.

Vai bieži ir stresa situācijas, kad ātri jāpieņem lēmumi un jāreaģē?

Jā, pa kādam apdraudējumam ir faktiski katrā maiņā, varbūt izņemot ziemu. Citreiz nevar paspēt paēst pusdienas – tikko apsēžos, jau mani sauc pa rāciju, ka notikusi sadursme, un tad skrienu atpakaļ uz skrejceļu. Visu pārbaudu, rakstu aktu un tikai tad atkal eju ēst jau aukstās pusdienas. Mums jābūt gataviem reaģēt uzreiz un jebkurā brīdī, tiklīdz ir kāds signāls, ka kaut kas nav labi. Stresa līmenis ir diezgan augsts, arī atbildība – ja kaut ko neizdarīsim, nogulēsim vai nepamanīsim, sekas var būt smagas. Tāpēc jābūt spējīgam krīzes situācijās zibenīgi pieņemt lēmumus un rīkoties, jābūt pārliecībai par pieņemtā lēmuma pareizību. Nav laika gaidīt un ilgi spriedelēt.

Vai darbs attaisno jūsu iepriekšējās gaidas?

Šķiet, esmu te atradis savu vietu dzīvē.  Visvairāk man patīk tas, ka mēs, “putninieki”, paši esam kā savvaļā, ka mani ikdienā nepārtraukti nekontrolē. Uz mums paļaujas, ka izdarīsim visu vēl pirms mums paprasīs. Mums ļauj pašiem pieņemt lēmumus, kuriem gan jāatbilst noteiktām procedūrām un regulām, bet lielā mērā balstāmies uz savu pieredzi, zināšanām un prasmēm. Man patīk arī darba laiks. Maiņa gan ir gara, bet ir arī vairāk brīvdienas, kuras varu veltīt ģimenei un bērniem.

Man patīk darbs dabā, klusumā, tas, ka apkārt nav daudz cilvēku, jo pēc dabas esmu nedaudz vientuļnieks. Principā visu maiņu esi viens pats mašīnā un komunikācija ar citiem notiek caur rāciju.

Tāpat patīk arī drošības sajūta par to, ka šis darbs man būs ilgtermiņā.

Šī ir šaura joma. Ir tikai daži tādi speciālisti Latvijā?

Šī ir ļoti reta profesija. Vēl pirms kāda laika mēs šādi speciālisti bijām tikai trīs Latvijā. Tagad esam trīs speciālisti un viens vecākais speciālists lidostā “Rīga” un vēl Lielvārdes militārajā lidlaukā ir viens vai divi šādi speciālisti. Runājot par izaugsmes iespējām, pēc pieciem gadiem amatā varēju pretendēt uz vecākā speciālista amatu, bet tālāk tieši šajā specialitātē īsti izaugsmes iespēju nav. Ja ir vēlme kaut ko būtiski mainīt karjerā, tad ir jāmaina darbības profils.

Vai atalgojums ir konkurētspējīgs, salīdzinot ar bioloģijas speciālistiem citās darba vietās?

11 gadus esmu nostrādājis lidostā un neesmu interesējies par atalgojumu līdzīgās darbības jomās. Protams, visi vēlētos augstāku atalgojumu, bet man tas šķiet samērīgs, ņemot vērā darba slodzi, vidi un citus apstākļus.