Kā Jūs izvēlējāties šo profesiju?

Dace Arne (turpmāk – D.A.): Skolas laikā man patika teātris, interesējos par aktrises darbu. Šo savu sapni nepiepildīju, bet iestājos Rīgas pedagoģiskajā skolā un kļuvu par pirmsskolas skolotāju. Pēc tam Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā ieguvu pedagoģijas bakalaura grādu. Pirmsskolas izglītībā nostrādāju desmit gadus. Strādājot pirmsskolā, mani ieinteresēja bērnu un vecāku savstarpējās attiecības. Ieinteresēja cēloņu un seku sakarības ģimeņu modeļu veidošanās procesā. Pēc 10 gadu darba pirmsskolā man šķita, ka esmu jau  iepazinusies ar personības attīstību līdz 7 gadu vecumam. Gribēju iet tālāk – uz pusaudžu personības attīstības izzināšanu. Sāku apzināt darba iespējas ar pusaudžiem. Nezinu, kādēļ, bet pastiprināta interese man radās par pusaudžiem ar problemātisku uzvedību. Pavisam nejauši uzzināju par izsludināto vakanci Valsts probācijas dienestā. Sākumā nezināju, kas tas ir par dienestu un ko tur dara, tikai to, ka darbs ir saistīts ar cilvēkiem, kuriem ir problēmas. Un tā jau astoņus gadus strādāju probācijā.

Kādi ir Jūsu darba pienākumi?

D.A.: Sākumā strādāju ar jauniešiem, nepilngadīgajiem. Darba procesā un praksē esmu attīstījusi savas prasmes tiktāl, ka tagad varu strādāt ar „smagajiem”  klientiem  - dzimumnoziedzniekiem.

Darba pienākumos ietilpst vadīt klienta lietu tā, lai klients apzinātu likumpārkāpuma izdarīšanas cēloņus un rosinātu klientu apzināt sevī resursus, lai dzīvē neatkārtotos likumpārkāpēja uzvedība.

Ārpus tikšanās reizēm tiek apzināti klienta riski izdarīt jaunu noziedzīgu nodarījumu, kā arī vajadzības, kuras jāatrisina, lai neatkārtotos recidīva uzvedība. Sarežģītākās situācijās, ja nepieciešams, tiek organizēta starpinstitūciju sadarbība. Liela uzmanība tiek veltīta taisnīguma atjaunošanas principam, kad klients tiek rosināts apzināt sava izdarītā noziedzīgā nodarījuma lomu cietušās personas dzīvē, kas ir viena no atslēgām darbā ar probācijas klientu. Kā viens no instrumentiem ir izlīgums.

Kas ir probācijas programma?

Jānis Zārdiņš (turpmāk – J.Z.): Probācijas programmā ir pasākumi, ar kuriem probācijas klientam  palīdz  integrēties  un atgriezties sabiedrībā. Programmas laikā mainās  klientu uzvedība ar mērķi atturēt viņus no turpmākiem pārkāpumiem.  Tā ir papildus līdzeklis, kas palīdz mainīt cilvēka domāšanu. Katrai programmai ir izstrādāta metodika, par ko katrā nodarbībā jārunā. Piemēram, ja problēma ir alkohols, tad viena no sarunas tēmām ir cilvēka impulsīva uzvedība. Ir resocializācijas programma jauniešiem, kurā viņi izprot un nostiprina savas prasmes un iemācās, kā tās izmantot, lai var uzsākt jaunu dzīvi.Tie, kas iznāk no ieslodzījuma, sākumā grib dzīvot pēc ierastās shēmas, bet ārā ir pavisam cita dzīve. Kopīgā darbā iemācāmies, kā dzīvot, nevis veicot mahinācijas, bet godīgi strādājot. Ir uzvedības korekcijas programma, kurā strādājam ar uzvedības jautājumiem.. Un tad vēl ir dažādas korekcijas apakšprogrammas, piemēram,  motivācijas programma pārmaiņām 18 – 25 gadus veciem jauniešiem, pretvardarbības programma, dzīves skolas programma, - kurās apzinām  savas vērtības -  es un vide man apkārt, es un likumdošana u.c.

Kādi ir programmas vadītāja uzdevumi?

D.A.: Programmā sanāk kopā cilvēki, kurus vieno līdzīgas problēmas, un mācās atbildīgi problēmas risināt. Programmas vadītāja uzdevums ir vadīt grupas procesu, “ieklausīties” grupas dinamikā. Vadītāja darba uzdevums ir radīt grupā drošu un darbīgu vidi, kurā klients būtu gatavs strādāt pat ar visslēptākajām savām problēmām, kuras nereti ir likumpārkāpuma cēlonis. Sākumā visi atnāk ar noliegumu un pretestību, jo ir tiesas uzlikts pienākums, kas obligāti jāizpilda. Vadītāja uzdevums ir klientos veidot izpratni, ka viņi ir šeit, lai sevī kaut ko mainītu. Klientam “uzlikto pienākumu” mainīt uz “doto iespēju”. Cilvēkā ir jāsaskata resursi. Ja citiem liekas, ka tur vairs nekā  nav un cilvēks jau  ir "norakstīts", tad probācijas dienestā mēs rosinām cilvēkam atrast visapslēptākās pozitīvās iespējas.

Kādam ir jābūt programmu speciālistam?

J.Z.: Nesen demonstrētajā jaunajā latviešu filmā „ Modris” rādīja probācijas dienesta programmas darbu. Diemžēl filmā atspoguļotais sižets bija neatbilstošs reālajam darbam. Filmā probācijas dienesta darbinieks bija formāla persona, kas negodprātīgi veic savu darbu.

D.A.: Lai vadītu programmu, pirmkārt, ir jāpiemīt spējai pieņemt cilvēku tādu, kāds viņš ir, un pieņemt sevi tādu, kāds esi. Es pat teiktu, ka programmas vadītājam ir jābūt dzīvesgudram. Nav jāmēģina dzīvot otra dzīvi. Tā ir otra atbildība - izvēlēties, kā dzīvot. Otrkārt, jābūt gatavībai motivēt un rosināt izmaiņām nevis ar sodīšanu un vainošanu,  bet gan atrodot jaunas iespējas otrā cilvēkā. Dot viņam tādus uzdevumus, lai viņš atrod mērķi un savu lomu mērķu sasniegšanā.

Atbalstīt otru tā, lai viņš ir gatavs izkāpt no noziedznieka kurpēm un iekāpt cilvēka kurpēs.

Bieži viņi nolemti novelk: „Mēs jau esam tādi”! Bet mums katram jāatceras, ka mēs visi esam cilvēki.

Kā klients nonāk līdz programmai?

J.Z.:  Vispirms ir tiesas spriedums, kas klientam nosaka griezties probācijas dienestā. Sākumā, esot uzraudzībā, klients tiek vērots, tālāk dienesta darbinieks izvērtē klienta riskus un vajadzības. Attiecīgi pēc riska lieluma – augsts, vidējs, zems – klientam izvēlas noderīgāko programmu. Sadarbojoties uzraudzības un programmas darbiniekiem, piemeklē nepieciešamo programmu. Pie vidēja un zema riska izvērtē, kādas ir problēmas ģimenē, kāda ir uzvedība, vai lieto alkoholu. Ar augstu risku parasti gan klienti nenonāk programmās.

Kā spējat saglabāt pozitīvismu šajā darbā?

D.A.: Es neteikšu, ka darbs šeit ir īpaši grūtāks nekā citur.

Nedrīkst nākt ar smagumu un saskatīt tikai negatīvo klientos.

Studiju laikos, kad pētīju kolonijas jauniešus, man jautāja: ”Vai tev nav bail tur strādāt?”

Bet tā jau ir mūsu attieksme, ko mēs redzam un jūtam. Ja tu izturēsies pret šiem cilvēkiem kā zemākiem, tad ātri cietīsi sakāvi. Ja klients jūt, ka man ir bail, viņš darīs visu, lai mani uzvarētu. Es atļauju ikvienam ienākt pa durvīm vēlreiz, dodot otru iespēju, tikai ar vienu nosacījumu – esi atbildīgs.

Man ir tā laime nākt uz darbu ar prieku, es mīlu savu darbu, man ir brīnišķīgi kolēģi un vadība.