Kā Tu nonāci līdz darbam Valsts policijas Pretterorisma vienībā?

Tas ir diezgan ilgs stāsts. Sākotnēji gribēju doties armijā un mācīties par virsnieku. Iegūstot augstāko izglītību un pēc tam apgūstot viena gada apmācības kursu, bija iespējams kļūt par rezerves virsnieku. Sāku studēt psiholoģiju Latvijas Universitātē (LU), kurā ieguvu bakalaura grādu, bet paralēli arī strādāju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zinātniski pētnieciskajā pārvaldē par psihologu. Diploma darbu rakstīju par to, kā veikt pārrunas ar pašnāvniekiem, jo ugunsdzēsēji kā pirmās personas, kuras reaģē uz izsaukumiem, diezgan bieži saskaras ar pašnāvniekiem, kuri nokļuvuši augstās vietās. Diploma darbam tuvojoties noslēgumam, mans tiešais priekšnieks man ieteica pakonsultēties ar Latvijā labāko speciālistu pārrunu vešanas jomā, kurš strādāja pretterorisma vienībā Omega. Man tika organizēta tikšanās, kuras laikā es ar šo speciālistu iepazinos. Pāris nedēļas pēc mūsu tikšanās es saņēmu telefona zvanu ar uzaicinājumu uz pārrunām, kuru laikā man piedāvāja sākt dienestu vienībā Omega kā pārrunu vedējam. Šobrīd vienībā Omega strādāju jau divpadsmito gadu.

Vai pastāv arī citi ceļi, kā personas, kuras mērķtiecīgi vēlās strādāt tieši vienībā Omega, var nokļūt tās rindās?

Vienība Omega ir viena no retajām policijas struktūrvienībām, kurā procentuāli diezgan daudz ir tādu amatpersonu, kuras nākušas nevis no policijas darbinieku vidus, bet gan ārpus iekšlietu struktūrām. Tāpat mēs raugāmies arī uz Valsts policijas koledžas kadetiem.

Lai iekļūtu vienībā Omega, ir jāizpilda ļoti augstas fiziskās un psiholoģiskās prasības. Iestājeksāmens ir ļoti sarežģīts un grūts, pēc kura seko dažādas papildus pārbaudes, tostarp jāiegūst arī pielaide valsts noslēpumam.

Tomēr es neuzskatu, ka jaunam kandidātam iekļūt vienības Omega rindās būtu neiespējami. Kā piemēru varu minēt pats sevi – es pabeidzu vienības Omega profesionālās apmācības programmu astoņu mēnešu garumā. Ja to varēju es – cilvēks, kurš tikai pirms neilga laika bija absolvējis universitāti un bez ievērojamām fiziskām spējām, kāpēc lai to nevarētu arī citi jaunieši ar augstāko izglītību, kuriem patīk izaicinājumi.

Kāda ir Tava iegūtā izglītība?

Uz šo brīdi esmu ieguvis LU maģistra grādu psiholoģijā ar specializāciju klīniskajā psiholoģijā.

Pastāsti par vienības Omega galvenajiem uzdevumiem!

Mūsu vienības būtība ir teroristisko aktu novēršana un pārtraukšana, kā arī gatavošanās X stundai (gatavošanās teroristiskam gadījumam). Par laimi, teroristiskie akti Latvijā nenotiek bieži, tādēļ ikdienā mūsu galvenais uzdevums ir bīstamu un sevišķi bīstamu noziedznieku aizturēšana, kā arī improvizēto sprāgstvielu meklēšana un neitralizēšana. Veicam arī pārrunas ar personām, kuras ir nonākušas krīzes situācijā un kuras, apdraudot sevi, apdraud arī apkārtējos. Mūsu dienests ir saistīts ar risku, mēs to apzināmies un uzņemamies atbildību.

Tava specializācija ir pārrunu vešana, kādas vēl specializācijas var būt Omega darbiniekiem? 

Neatkarīgi no specializācijas, visas vienības Omega galvenais uzdevums ir taktiskā intervence (red. iejaukšanās). Vienībā Omega ir taktiskā grupa ar sekojošām specializācijām:

•  kaujas alpīnisti, kuru darbs saistīts ar augstumu, piemēram, desantēšanās no helikoptera un citas operācijas;
• kaujas ūdenslīdēji, kura pamatfunkcija ir  negaidīta, slēpta piekļūšana peldošam objektam, bet kā sekundārā funkcija – pārbaudīt ūdenstilpni pirms augsta līmeņa personu vizītēm. Papildus jau minētajām funkcijām, kaujas ūdenslīdēji tiek izmantoti arī lietisko pierādījumu iegūšanā ūdenstilpnēs;
• snaiperi, par kuru darba specifiku droši vien būs dzirdējuši visi;
• samērā nesen mums pievienojušies arī kaujas dzīvības glābēji, kurus mēs vienkāršoti saucam par paramediķiem. Ņemot vērā, ka mūsu vienības darbs ir saistīts ar augsta riska uzdevumiem, kuros var gūt ievainojumus, ir būtiski, lai pirmajās 10 – 15 minūtes profesionāli tiek sniegta pirmā medicīniskā palīdzība, līdz ierodas mediķi;
• vienībā ir speciāli trenēti autovadītāji, kuriem papildus kaujinieku pienākumiem ir transportlīdzekļu operatīvā vadītāja pienākumi;
• brīčeri jeb iekļūšanas speciālisti, kas ir atbildīgi par šķēršļu likvidēšanu un iekļūšanu dažāda veida objektos;
• kā atsevišķa nodaļa mūsu sastāvā ir improvizēto sprāgst ierīču meklēšanas un neitralizēšanas eksperti, kurus parasti mēdz dēvēt par sapieriem, lai gan tas ir termins ar plašāku nozīmi.

Vai kandidāts parasti jau zina, uz kādu specializāciju kandidē, kad uzsāk apmācības? Kā tas bija Tavā gadījumā?

Sākotnēji visi kandidāti iziet vispārējo atlasi, mācību grupu un tikai pēc tam iegūst noteiktu specializāciju, ņemot vērā, pirmkārt, viņu spējas un dotības, otrkārt, to, kurai grupai nepieciešami jauni darbinieki.

Apmēram 50 procenti ir tā attiecība, cik lielā mērā tu pats vari izvēlēties specializāciju, un 50 procenti – cik lielā mērā vienības vadība nosaka to, kādu specializāciju iegūsi.

Šajā ziņā es drīzāk esmu izņēmums, jo vēl pirms atlases zināju, uz kuru specializāciju kandidēju.

Pastāsti detalizētāk par saviem – pārrunu vedēja – pienākumiem!

Tajos galvenokārt ietilpst pārrunas ar pašnāvniekiem vai personām, kuras ir iebarikādējušās – piemēram, persona, kura lietojusi alkoholu, sastrīdējusies ar kaimiņiem, kādu piekāvusi vai sašāvusi, ar ieroci ieskrien un ieslēdzas savā dzīvoklī. Ar šādu personu jāveic pārrunas, lai mierīgā veidā viņu izvilinātu no dzīvokļa. Mēs vienībā Omega esam ieinteresēti, lai nevienam netiek nodarīts kaitējums. Tieši tādēļ pārrunas ir pirmais solis un tikai neveiksmīgu pārrunu rezultātā tiek pieņemts lēmums izmantot kādu citu stratēģiju. Viens no maniem galvenajiem uzdevumiem ir piedalīties ķīlnieku situāciju risināšanā, kas lielākajā daļā gadījumu ir sadzīviska rakstura, kā arī personu nolaupīšanas gadījumos. Pārrunu vedēji strādā grupā, kurā katram ir savi pienākumi. Pārrunu vedējs arī var piedzīvot stresu vai šoku, tāpēc blakus ir jābūt vēl kādam speciālistam, kurš var kolēģim kaut ko pateikt priekšā vai viņu nomierināt.

Ar kādiem pārbaudījumiem jārēķinās kandidātam, kas vēlās nokļūt vienības Omega rindās?

Fiziskās prasības ir pietiekoši augstas, bet ne neizpildāmas. Es teiktu, ka fiziskie normatīvi ir vieglākais posms. Kandidāti piedalās trīs dienu atlasē, kur pirmā diena paiet, kārtojot dažādus fizisko vingrinājumu normatīvus – skriešanu, pievilkšanos, atspiešanos, pietupienus ar savu svaru, svara spiešanu no krūtīm u.c. Daudz grūtākas ir nākamās divas dienas, kad kandidāts jau ir nedaudz noguris. Tad notiek fobiju jeb baiļu pārbaudes, kurās tiek izvērtētas kandidāta spējas izturēt augstu stresa līmeni un lielu slodzi, vienlaikus turpinot efektīvi pildīt uzdotos uzdevumus. Tās ir apmēram divas diennaktis ar minimālu laiku miegam, ļoti augstu stresa līmeni un ļoti lielu fizisko slodzi. Piemēram, fobiju pārbaudēs ietilpst tādi uzdevumi kā rāpšanās ļoti augstā rūpnīcas skurstenī, nolaišanās pa virvi no tilta vai augstceltnes, kā arī brīvais kritiens, kura laikā nedrīkst pieskarties virvei. Tāpat pārbaudām vai kandidāts spēj darboties šaurās, tumšās telpās. Turklāt uzdevumi katru gadu tiek mainīti. Tomēr es vēlētos norādīt, ka iebiedēt var jebkuru, pašsaglabāšanās instinktam ir jābūt, un mēs nemeklējam cilvēkus, kuriem vispār nav baiļu sajūtas. Jautājums, vai savās bailēs kandidāts ir spējīgs rīkoties un izpildīt komandas. Ik pa laikam liela stresa un slodzes brīžos tiek iekļauti arī psiholoģiskie testi un kognitīvie uzdevumi, kuros tiek pārbaudīta uzmanības noturība un loģika. Labākie kandidāti tiek atalgoti ar atpūtu, savukārt tiem, kuriem bijuši zemākie rādītāji, jāpilda vēl papildus vingrinājumi.

Vai ir kādi šķēršļi, kas neļauj kļūt par kandidātiem?

Būtiski, lai kandidātam būtu pirmā līmeņa augstākā izglītība – šobrīd tai noteikti jābūt juridiskajai izglītībai, bet šis noteikums pavisam drīz tiks mainīts un varēs pieteikties arī citu studiju programmu absolventi. Kā jau visās tiesībsargājošās iestādēs, kandidāts nedrīkst būt krimināli sodīts, tomēr šeit kandidāts tiek izvērtēts vēl detalizētāk, jo mēs saņemam pielaidi valsts noslēpumam, līdz ar to kandidātu atlasē vērtē, kādās kompānijās konkrētais kandidāts uzturas, vai nav kaut kādā veidā saistīts ar kriminogēnu vidi.

Kāds ir darba režīms specvienībā? Ar ko jūs nodarbojaties ikdienā, kad nav izsaukumu?

Strādājam gan maiņās, gan arī ikdienas režīmā.

Man darbs ir katru dienu no 8.00 līdz 16.30. Taču, ņemot vērā, ka strādāju Kriminālpolicijā, izsaukumi var būt jebkurā laikā. Mēdz būt izsaukumi vakaros, kad darbu jau esmu beidzis un, strādājot vienībā Omega, ar to ir jārēķinās.

Tomēr mēs cenšamies izmantot tā saukto gaidīšanas režīmu, kas nozīmē, ka jebkurā brīdī ir darbinieki, kuri atrodas Rīgā un ir gatavi reaģēt uz izsaukumiem. Savukārt pārējie kolēģi zina, ka viņi var justies brīvāk, doties uz kādu izklaides pasākumu vai laukiem. Kad nav izsaukumu, mums notiek dažādi fiziskie treniņi, šaušanas nodarbības, taktikas un specializācijas nodarbības u.c. Tā ir mūsu ikdiena.

Vai darbs specvienībā ir riskantākais no visiem Valsts policijā?

Es teiktu, ka dienests vienībā Omega ir viens no riskantākajiem policijā. Tomēr arī citiem policistiem dienests ir saistīs ar paaugstinātu bīstamību. Piemēram, ja Kārtības policijas amatpersonas reaģē uz kārtējo izsaukumu, dodoties uz izsaukumu divu vai trīs policistu sastāvā, tad viņi bieži nezina, kas viņus sagaida ierodoties notikuma vietā, iespējams, ka sākotnēji nenozīmīgs sadzīves konflikts izrādās ir konflikts, kurā ir iesaistīta bruņota vai neadekvāta persona. Savukārt mēs vienmēr strādājam grupā, ar labu, specializētu ekipējumu un esam sagatavojušies tam, ka dodamies uz augsta riska situācijām. Mums ir bīstams darbs, bet es negribētu novērtēt par zemu bīstamību, ar kādu ikdienā saskaras citi policisti.

Vai Tu vari kaut ko atklāt arī par vienības ekipējumu, kāds tas ir?

Nevaru iedziļināties detaļās, taču varu atklāt, ka mums ir pasaules līmenim atbilstošs ekipējums – gan ieroči, gan speciālā tehnika, gan dažādi pasīvās aizsardzības līdzekļi: bruņu vestes, ķiveres, vairogi. Katrā ziņā, uz pārējo Eiropas īpašo vienību ekipējuma fona izskatāmies līdzvērtīgi.

Vai mēdzat piedalīties starptautiskās mācības?

Jā, vienas no lielākajām bija Atlas Common Challenge 2013. gadā, kad taktiskās intervences vienības visā Eiropā vienlaicīgi veica teroristiskā akta novēršanas uzdevumu. Vienības Omega blokā ietilpa Baltijas valstis un Polija, un mums bija jāveic ķīlnieku atbrīvošana uz kuģa. Mums regulāri notiek starptautiskie treniņi un arī šogad plānotas gan lielas mācības, gan treniņi.

Kas Tev rada lielāko gandarījumu darbā?

Varbūt tas izklausās pārāk vienkārši, bet tas ir darbs komandā. Grūtāku treniņu laikā vai augsta riska operācijās ļoti spēcīgi var izjust vienības kopības sajūtu. Lai gan, protams, mūsu starpā mēdz būt arī domstarpības, mēs kā grupa, kā komanda esam spēks un viens otru atbalstam. Tas man personīgi ir viens no būtiskākajiem faktoriem šajā darbā.

Kas vēl bez spējas darboties komandā ir nepieciešams, lai varētu strādāt vienībā Omega?

Jābūt noturībai pret stresu, lai augsta riska un liela stresa apstākļos saglabātu mieru un spētu koncentrēties uzdevumam. Kandidātam jau jābūt šo spēju pamatiem, lai nebūtu jātērē pārāk daudz laika to attīstīšanai. Svarīga ir arī kritiskā domāšana, spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus un tai pašā laikā – arī elastīgi raudzīties uz citu cilvēku idejām. Nedrīkst būt problēmu ar disciplīnas ievērošanu. Lai gan, no vienas puses, šajā darbā jāspēj pašam pieņemt lēmumus un izdomāt rīcības scenārijus, tikpat svarīgi ir arī izpildīt vadības dotos uzdevumus, kas ne vienmēr atbildīs paša redzējumam. Mēs ļoti nopietni uztveram vadības teikto, kas var būt izteikts kā lūgums, bet mēs to izpildīsim kā pavēli.

Kas Tev šķiet pats grūtākais šajā darbā?

Grūti ir noticēt sev, saņemties un iekļūt šajā vienībā, jo sevišķi tāpēc, ka pastāv baumas par to, cik grūti šeit ir nokļūt un mācīties. Viegli nav, bet ja es to varēju, nebūdams augstas klases sportists, tad daudzi to var.

Mēģināt var jebkura kaut cik fiziski sagatavota persona! Vēl grūti ir tādās situācijās, kad, piemēram, svētdienas vakarā jau esmu gultā, grasos noskatīties filmu pirms miega un man pavisam negribas nekur doties, bet saņemu zvanu un man nekavējoties jābrauc pildīt darba pienākumus. Taču tā ir visiem Kriminālpolicijā strādājošajiem.

Ko Tu varētu ieteikt jauniešiem, kas vēlās nokļūt vienības Omega rindās?

Ja kādreiz jauniešiem stilīgi skaitījās smēķēt un lietot alkoholu, tad tagad redzu, ka par stila lietu ir kļuvis sports. Man par to ir liels prieks, jo sportot tiešām ir stilīgi! Otra lieta – noticiet paši sev. Ir brīži, kad šķiet, ka kaut ko nav iespējams paveikt un gribas nolaist rokas, bet mūsu vienības praksē tas ir pierādījies vairākkārt – jūs varat daudz vairāk, patiešām daudz, daudz vairāk, nekā spējat iedomāties. Tādēļ pametiet savu komforta zonu un noticiet sev!