Intervija ar Vilni Šķiparu,
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta „Silava” pētnieku-ģenētiķi
Kā Jūs izvēlējāties zinātnes jomu?
Man jau bērnībā bija interese par dzīvības procesiem, jau pirms skolas interesējos par medicīnu, domāju, ka būšu vai nu dakteris, vai zinātnieks. Skolas laikā aizrāvos ar bioloģiju, ķīmiju un fiziku. Varbūt tāpēc, ka negribēju tik ilgi mācīties, kā ārstiem paredzēts, kļuvu par zinātnieku, bet, katrā ziņā, izvēli nenožēloju.
Kur Jūs mācījāties?
Studēju Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, kur pēc trīs gadiem ieguvu bakalaura grādu, tad sekoja divi gadi maģistratūrā. Taču doktora grādu nolēmu iegūt Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē. Šāda izvēle notika tāpēc, ka strādāju Silavā un man radās vēlme dziļāk iepazīties ar mežzinātnes jautājumiem.
Kā Jūs nonācāt pašreizējā darbavietā?
Pirms Silavas veicu pētniecības darbu par tuberkulozes baktēriju ģenētiku. Metodes, kuras izmanto molekulārās ģenētikas pētījumos, biju apguvis universitātē un biomedicīnas pētījumu centrā. Viens no faktoriem, kāpēc izvēlējos mainīt darbu, bija atalgojums. Otrkārt, es vienmēr esmu uzskatījis, ka meža nozare Latvijai ir svarīga, un meža koku sugu ģenētika nav pietiekami pētīta. Likās, ka nākotnē šādi pētījumi tiks novērtēti.
Šeit strādāju kopš 2006. gada, laboratorijas nodibināšanas. Darbojamies vairākos projektos, un to skaits arvien pieaug. Lai arī ne visi projektu pieteikumi saņem finansējumu, mūsu laboratorija darbojas veiksmīgi, un pasūtījumu skaits pētījumiem augu ģenētikā par meža koka sugām pieaug. Pētījumu pasūtītāji ir Latvijas Valsts (caur Valsts pētījumu programmu), dažiem projektiem esam saņēmuši arī Eiropas Savienības fondu finansējumu, finansējumu sniedz arī a/s „Latvijas Finieris”, kas ir ieinteresēts uzzināt, kāpēc notiek bērza koksnes iekrāsošanās.
Ja mežā nozāģē desmit bērzus, daļa no tiem stumbra centrā būs iekrāsojušies brūnā krāsā. Tas negatīvi ietekmē finiera izskatu un tā tirgus vērtību. Mēs pētām, kas to izraisa.
Mani kolēģi mēģina noskaidrot saistību starp sēņu un baktēriju sugām, kas dzīvo bērzu koksnē, un šo iekrāsošanos. Otrs veids, kā mēs šo problēmu analizējam, ir, pētot bērzu ģenētiku. Priedēm pētām to rezistenci pret slimībām. Viena no tām ir sakņu trupe, kas pamazām sagrauj priedes sakņu sistēmu - koka saknes neuzņem pietiekami daudz ūdens un minerālvielu no augsnes, un beigās koks var nokalst vai vētrās tikt nolauzts. Šī slimība ir nepatīkama arī tādā ziņā, ja reiz tā ir pārņēmusi meža platību, to praktiski nav iespējams likvidēt, jo augsnē vairākus desmitus gadu saglabājas infekciozs materiāls. Mēs mēģinām atrast ģenētiskus faktorus, kas ietekmē priežu izturību pret šo slimību.
Valsts politika ir tāda, - ja mežu izcērt, ir jāiestāda mežs vietā, un, lai to panāktu, a/s „Latvijas valsts meži” stādaudzētavas piedāvā kvalitatīvu meža koku sugu stādmateriālu. Viena no bīstamākajām slimībām, kas var attīstīties stādaudzētavās vai to stādos pēc iestādīšanas mežā, ir skujbire. Mēģinām atrast ģenētiskus faktorus priežu rezistencei pret skujbiri. Koku izturību pret slimībām nosaka vairāki gēni, katram no tiem ir sava loma un īpatsvars šajā izturībā, tāpēc vēlams pētīt vairākus iesaistītos gēnus. Zinātnieku atklājumus nākotnē var izmantot meža koku selekcijā ar mērķi samazināt slimību izraisītos finansiālos zaudējumus. Molekulārās ģenētikas metodes izmantojam arī koksnes kvalitātes īpašības un augšanas ātrumu ietekmējošo gēnu pētīšanai.
Mežs nesastāv tikai no kokiem, tur aug arī citi derīgi augi, piemēram, sūnas un mellenes, mežs ir dzīvesvieta dzīvniekiem. Ja rodas nepieciešamība, varam pētīt visu meža faunu un floru, kā arī lauksaimniecībā izmantotās sugas un šķirnes. Piemēram, esam pētījuši krūmmelleņu šķirņu izturību pret salu. Kopā ar institūta medniecības un faunas menedžmenta nodaļu īstenosim projektu par vilkiem, lai noskaidrotu Latvijas vilku populāciju radniecību un izmaiņas laika gaitā. Šādiem datiem ir nozīme vilku populāciju ilgtspējas Latvijā prognozēšanā.
Ko Jums savā darbā visvairāk patīk darīt?
Vissvarīgākā tematika ir meža sugas, kas ir nozīmīgas Latvijas ekonomikai – priede, egle un bērzs.
Pētām arī hibrīdapsi un citas ātraudzīgās koku sugas, kuras vairāk izmanto enerģētikai un papīra ražošanai. Pagaidām tās neaizņem lielas platības, bet ir interesanti strādāt, jo rezultāts ir redzams ātrāk.
Piemēram, priedes ciršanas vecums ir 101-121 gads, eglei – 81 gads, un pētījumu rezultātus dzīves laikā var arī neiegūt. Mana mīļākā tematika ir antimikrobiālo proteīnu gēnu pētīšana.
Kādām ir jābūt rakstura īpašībām, lai veiktu šo darbu labi?
Ir jāpiemīt pacietībai, jo ne vienmēr eksperiments sanāk ar pirmo reizi. Mūsu pētāmais objekts – koku sugas, reizēm ir arī eksperimentu veikšanai traucējošs faktors. Piemēram, DNS izdalīšana, kas dzīvnieku audu gadījumā viegli veicama, koksnei ir krietni sarežģītāka, jo izejmateriāls ir ciets, šķiedrains, traucē arī sveķi un citi savienojumi. Arī turpmākas iegūtās DNS analīzes nereti prasa papildus optimizāciju - izmaiņas analīzes reakciju parametros. Lai tās varētu veikt, jābūt zināšanām par iespējamiem traucējumiem, jāzina kā rīkoties.
Ļoti svarīga ir arī pārdomāta eksperimenta norise, sākot ar paraugu skaita noteikšanu, paraugu ievākšanu un apstrādi līdz nonākšanai pie rezultāta. Jābūt neatlaidībai un spējai saprasties ar kolēģiem, jo nevar zināt visu. Viens labāk pārzina ķīmiju, cits - augu fizioloģiju vai bioloģiju, tāpēc ar savām zināšanām viens otram varam palīdzēt. Jābūt gatavam mācīties no citiem un palīdzēt. Regulāri jālasa zinātniskā literatūra, jo ir jāzina, ko citi zinātnieki pasaulē šajā jautājumā dara.
Skolas laikā iesaku labi apgūt bioloģiju, ķīmiju, fiziku, datorprasmes un svešvalodas. Starptautiskā zinātnes valoda ir angļu, un vērtīgākās zinātniskās publikācijas ir angļu valodā.