Kā Tu nonāci līdz darbam Rīgas pašvaldības policijā?

Pabeidzot Murjāņu sporta ģimnāziju, biju nolēmis, ka vēlētos pieteikties darbam policijā – sākotnēji biju domājis iet uz Valsts policiju, taču sagadījās, ka laikā, kad tur notika uzņemšana, atrados pasaules čempionātā. Vairāki mani paziņas bija iestājušies darbā Rīgas pašvaldības policijā (RPP) un ieteica pamēģināt arī man. No viņiem arī uzzināju, ka RPP ir struktūra, kur iespējams strādāt par glābēju, tāpēc, iesniedzot dokumentus, anketā uzreiz norādīju, ka vēlos strādāt tieši Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldē. Nu jau esmu nostrādājis šeit gadu – ja citās pārvaldēs pirmais amats, kurā strādā jaunie darbinieki, ir kārtībnieks, tad šeit esmu kārtībnieks glābējs.

Kāda ir Tava izglītība?

Pabeidzu Murjāņu sporta ģimnāziju, kur nodarbojos ar airēšanu, pēc tam gadu nestudēju, bet 2017. gadā uzsāku studijas Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, kur šobrīd neklātienē apgūstu trenera specialitāti. Jāpiemin, ka mana darba vieta ir ļoti pretimnākoša studējošajiem darbiniekiem, piemēram, piešķirot brīvu dienu vai pielāgojot darba grafiku tā, lai tiekam uz ieskaitēm un eksāmeniem. Šajā darbā izglītība ir svarīga, jo ar vidējo izglītību augstāk par inspektora amatu, kas ir nākamais amats aiz kārtībnieka, nevar tikt. Starp maniem kolēģiem ir arī tādi, kuri studē klātienē, bet tas ir ļoti grūti.

Pastāsti par saviem pienākumiem!

Mani pienākumi dažādos gadalaikos ir atšķirīgi. Ziemas periodā mēs ar laivām apsekojam Rīgas un reģiona ūdenstilpnes, braucam arī ar mašīnām gar krastu, galvenokārt, pārbaudot makšķerniekus. Mēģinām noķert arī maluzvejniekus – mums ir īpašs rīks, ko dēvē par kaķi – ar to zem ūdens var aizķert visu, kas tur atrodas, tai skaitā tīklus un murdus. Ja atrodam tīklu, uzreiz sazināmies ar dežūrdaļu un lemjam, vai celt to ārā vai uzraudzīt. Parasti jau izlemjam par labu uzraudzībai, taču maluzvejniekus nav viegli noķert, jo viņi ir izdomājuši dažādas shēmas, kā apiet likumu. Citreiz sanāk nosēdēt divas diennaktis, un nekā. Iestājoties aukstākam laikam, zivis var ilgāku laiku atstāt ūdenī, tad arī maluzvejnieki ilgāk nenāk tīkliem pakaļ. Parasti mēnesī izdodas noķert vismaz vienu maluzvejnieku.

Tāpat ziemā mēs reaģējam uz izsaukumiem par ledū ielūzušiem cilvēkiem, kā arī, ja cilvēki atrodas uz ledus laika posmā, kad pašvaldība to drošības apsvērumu dēļ aizliegusi.

Vasarā parasti lielāko daļu laika pavadām, dežurējot glābšanas stacijās pie pilsētas ūdenstilpnēm. Es vienu vasaras daļu pavadīju Vakarbuļļos un otru – Vecāķos, kur ir samērā liela pārraugāmā platība. Parasti glābšanas stacijā esam trīs vai četri glābēji. Visvairāk darba ir karstās dienās, kad cilvēki dodas atpūsties pie ūdens. Bieži jāmeklē pazuduši bērni un vienlaikus jāuzrauga pludmale. Ir bijis tā, ka pazūd viens bērns, pēc brīža otrs, un tad atskrien vēl trešais ar pārsistu galvu – ir, ko darīt.

Kāds ir Tavs darba aprīkojums vasarā?

Vasarā ekipējums nav liels – īsās bikses, t-krekls, cepure un saulesbrilles. Parasti viens no mums sēž tornī ar binokli, divi atrodas lejā, sazināmies ar rāciju palīdzību. Ja nepieciešams reaģēt, skrienam vai izmantojam kvadriciklu, atsevišķos gadījumos arī laivu. Ierodoties uz maiņu, pirmkārt sagatavojam visu inventāru: medicīnas piederumu somu, glābšanas aprīkojumu, peldēšanas trubiņas, peldpleznas. Ja laikapstākļi ir mierīgi, ielaižam ūdenī laivu un piesienam to pie bojas. Pirms darba uzsākšanas pārbaudām arī tehniku, vai viss darbojas.

Un ziemā?

Ziemai mums ir īpašs kostīms, kurā ir ļoti silti. Ņemam līdzi svarus, mērlentes, lai var nomērīt laivas garumu, nosvērt zivis. Tāpat nepieciešams arī nazis, lai nepieciešamības gadījumā var pārgriezt tīklus, kas aptinušies ap laivu. Papildus ekipējumā mums ir vestes un glābšanas dēlis gadījumiem, kad kāds ielūzis ledū. Ziemā izmantojam arī sauso hidrotērpu, kas nelaiž cauri ūdeni. Ja ir izsaukums, tad uz to parasti dodamies trijatā vai četratā. Viens glābējs uzvelk hidrotērpu un notikuma vietā ar dēli dodas pakaļ cietušajam, novieto cietušo uz dēļa un, paceļot roku, dod zīmi, kad viņu kopā ar cietušo var vilkt krastā. Otrais kolēģis viņus velk, bet trešais par visām darbībām ziņo dežūrdaļai.

Tev pašam vairāk patīk strādāt vasarā vai ziemā?

Ziemā parasti ir vairāk darba, tas ir dinamiskāks un daudzveidīgāks, savukārt vasarā visa diena jāpavada pludmalē, un, ja laikapstākļi ir slikti, var būt arī tā, ka nav ko darīt. Jā, ziemā reizēm ir ļoti auksti, tad īpaši silti jāsaģērbjas, bet ar laiku pierod arī pie aukstuma. Ziemā, patrulējot ar laivu, reizēm jābrauc garām ļoti lieliem kuģiem, kad Rīgu var ieraudzīt no pavisam cita, interesanta skatupunkta. Pats uz Rīgu pārcēlos no Limbažiem, un, pateicoties savam darbam, ātri iepazinu gan pilsētu, gan tās ūdenstilpnes.

Kas Tev darbā sagādā visvairāk grūtību?

Vienīgais, ko varu iedomāties, ir jau minētie laikapstākļi – galvenokārt, aukstums, taču to neuzskatu par nopietnu grūtību. Visu pārējo var apgūt un attīstīt, tai skaitā peldēšanas prasmes, lai strādājot varētu justies droši par savām spējām. Turklāt darbā tu nekad neesi viens, tev ir kolēģi, kuri vajadzības gadījumā palīdzēs.

Tu strādā maiņu darbu – kāds ir Tavs grafiks?

Atkarībā no atrašanās vietas, grafiks var nedaudz mainīties, bet pamatā viena maiņa ilgst 12 stundas. Šobrīd strādāju glābšanas stacijā Lucavsalā, kur man ir jāstrādā divas dienas un divas naktis, bet pēc tam četras dienas ir brīvas.

Kā atšķiras darbs dienas un nakts maiņā?

Darba pienākumi ir līdzīgi, bet, ja naktī esam atraduši nelikumīgi izliktus tīklus, tad var nākties ilgāk gaidīt un uzraudzīt.

Parasti braucam patrulēt no Bolderājas līdz Dārziņiem – pirmo nakts daļu ar laivu, pēc tam ar mašīnu.

Dažkārt mums zvana un ziņo par personām, kuras grasās lēkt ūdenī no tiltiem – arī šādi gadījumi pārsvarā notiek nakts stundās. Šādos gadījumos uz izsaukumu dodamies ar laivu – ja cilvēks ielec ūdenī, svarīgi ir pēc iespējas ātrāk viņu iecelt laivā un nogādāt krastā. Ja nepieciešams, sniedzam arī pirmo palīdzību.

Vai, strādājot šeit, Tev jāpiedalās arī apmācībās un treniņos?

Jā, ik pa laikam mums notiek dažādi kursi. Piemēram, nesen bija 40 stundu ilgi pastiprināti pirmās palīdzības kursi. Esmu iestājies arī RPP instruktoru vienībā – tā tiek veidota no visu RPP pārvalžu darbiniekiem, un tiek iesaistīta gadījumos, ja izceļas masu nemieri. Lai šajā vienībā iestātos, bija jāiztur mazliet grūtākas pārbaudes, nekā stājoties darbā RPP. Dalība instruktoru vienībā man nozīmē gan piemaksu pie algas 10% apmērā, gan arī to, ka brīvajā laikā pastiprināti jātrenējas tuvcīņā, šaušanā un jāseko līdzi fiziskajai sagatavotībai. Neskatoties uz to, ka glābēja darbā ierocis nav ekipējuma sastāvdaļa, mums tomēr ir jāprot šaut, un katru gadu ir jākārto ieskaites šaušanā, tuvcīņā, kā arī jāizpilda dažādi fiziskie normatīvi. Treniņi jāapmeklē regulāri, jo, aizejot reizi gadā, pārbaudes nebūs iespējams nokārtot. Regulāri jāapmeklē arī baseins, lai darbā justos drošs par savām spējām. Uzsākot darbu šajā pārvaldē, katru pavasari visiem jaunajiem darbiniekiem jāapmeklē īpaši kursi, kuros apmāca glābšanas darbu, bet pēc tam jānokārto pārbaudes peldēšanā, pirmās palīdzības sniegšanā, glābšanas darbu teorijā un arī braukšanā ar laivu, ko arī apgūstam tepat uz vietas.

Ar kādām prasmēm vai īpašībām jābūt apveltītam cilvēkam, kurš vēlās darīt šo darbu?

Svarīgas ir komunikācijas prasmes – lai prastu sarunāties ar dažādiem cilvēkiem, sadarboties ar kolēģiem. Vajag arī drosmi, lai bīstamā situācijā nenobītos un varētu atbildīgi pildīt savus pienākumus.

Vai Tev ir gadījies, ka tiec izsaukts uz darbu arī brīvajā laikā?

Man personīgi nē, bet ārkārtas gadījumos tā var gadīties. Piemēram, kad 2013. gadā ledus gabalu ar 500 makšķerniekiem ieskaloja jūrā, tika iesaistīti visi iespējamie darbinieki, arī tie, kuriem bija brīvdienas.

Kas Tev sagādā lielāko gandarījumu?

Ja pildot pienākumus, varu palīdzēt cilvēkiem. Redzēt, cik priecīgi ir vecāki, kad atrodam pazudušus bērnus. Esam atraduši arī pazudušu suni, par ko suņa saimniece bija laimīga. Savukārt pagājušajā ziemā palīdzējām kādai sievietei, kurai uz ielas bija uzbrucis suns. Cilvēku prieks ir tas, kas sagādā patiesu gandarījumu.

Kādu Tu redzi savu tālāko karjeru?

Kad būšu tam gatavs un uzkrājis nepieciešamās zināšanas, noteikti pieteikšos inspektora amatam. Inspektors ir augstāka amata pakāpe, bet pienākumu ziņā darbs neatšķiras no tā, ko daru pašlaik.

Ko Tu ieteiktu jauniešiem, kas vēlētos šeit strādāt?

Varu ieteikt sagatavoties fiziski, lai nebūtu grūtību nokārtot iestājeksāmenus. RPP mājas lapā jau iepriekš var iepazīties ar informāciju par iestājpārbaudījumu prasībām. Lai būtu lielākas izredzes tikt strādāt par glābēju, svarīgi ir prast ļoti labi peldēt. Šis darbs varētu patikt ne tikai tiem, kuriem ir interese par glābēja profesiju, bet arī tiem, kuriem patīk braukt ar laivu un makšķerēšana, jo mēs neesam tikai glābēji – ikdienā palīdzam arī Valsts vides dienestam. Var teikt, ka mūsu darbs ir kā vairākas profesijas apvienotas vienā.